Ar bijušajiem netiekos, taču manā Facebook draugu lokā ir palikuši vīrieši ar kuriem savulaik saistījušas simpātijas, bet esam draudzīgi šķīrušies un aizgājuši katrs uz savu pusi. Protams, es viņus virtuāli apsveicu jubilejās, tāpat kā viņi uzraksta vēstuli un apsveic, ja man ir dzimšanas diena, vārda diena, BET - uzskatu, ka tas ir kas tāds par ko nav jāzina citiem, kuru nu vēl otrai pusītei! Par sava vīrieša bijušajām sievietēm zinu tikai tik daudz, ka zinu cik ilgas bijušas attiecības un kādu iemeslu dēļ šķīrušies. Viņš par maniem bijušajiem zina tikpat daudz. Uzskatu, ka atklāt visus sīkumus nav nepieciešams, jo tā ir mūsu pagātne. Tāpēc es nekad savam vīrietim nestāstītu par to, ka, redz, mani bijušais draugs apsveicis dzimšanas dienā, jo - priekš kam viņam tāda informācija? Un kāda man būtu jēga ko tādu stāstīt? Ar to gribu teikt, ka cilvēks ar kuru esi kopā TAGAD, ir Tava tagadne, un šim cilvēkam nav jāzina viss par Tavu pagātni. Līdz ar to saprotams, ka sieviete domā, ka vēl esi jauns un nenopietns, un ka jebkurā brīdī, kad atkal uzrakstīs kārtējā bijusī, vari vienkārši no viņas aiziet. Tās ir tīri cilvēciskas šaubas, kuras, domājams, iezagtos ikvienā no mums. Ko darīt? Izrunāties. Jo citu iespēju jau nav. Esi atklāts, nebaidies runāt par savām bailēm vai šaubām, nebaidies pateikt, ka, jā, biji muļķis, ka stāstīji viņai ko tādu, bet saproti, ka savu dzīvi redzi kopā ar viņu, ne kādu citu. Un tad jau, pēc kārtīgas, atklātas sarunas, domājams, spēsiet nonākt pie kaut kāda rezultāta.
3
