Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Kā tikt pāri?

 
Reitings 109
Reģ: 09.05.2017
Kā aizmirst bijušo draugu? Ir pagājusi tieši nedēļa, kopš mēs pēdējoreiz redzējāmies, viņš bija atbraucis pēc vecajām atslēgām. Vakar es redzēju viņa mašīnu braucam garām pieturai, kur man parasti ārā jākāpj. Dzīvē notiek trakākas lietas ar cilvēkiem, bet tāpat man sirds lūzt.
..
Nesaprotu, kādēļ es skrienu pakaļ cilvēkam, kurš: mani teorētiski piekrāpa (mēģināja iepazīties ar citām, kamēr es vēl blakus biju), teica, ka veselu pēdējo pusgadu juta, ka "kaut kas nav kā vajag" un tāpat necentās kaut ko īpaši uzlabot, vairs pat sazvanīt viņu nevar. Es otrdien savainojos un gribēju palūgt viņam palīdzību, tā kā viņš ir vienīgais nosacīti man tuvais cilvēks Rīgā, uz kuru varēju paļauties, bet viņš ir nobloķējis manu nr. vai kā tamlīdzīgi (zvanot uzreiz rāda, ka aizņemts). Ar prātu es saprotu, ka viņš bija gļēvs, čakarēja mani un pat normāli izšķirties nemācēja (es vēl blakus biju, kad jau citām rakstīja, varbūt tikās) un tomēr es visu laiku par viņu domāju. Lai kā arī sevi nodarbinātu, kur ietu, katru rītu pamostos un katra diena tik sākas ar domu par viņu.
...
Es zinu, ka paies laiks un es droši vien pat priecāšos, ka no tāda aizgāju, jo bija vakari, kad mums reāli jau vairs nebija par ko runāt. Viņš bija pielipis telefonam un dzīvoja teju virtuālu dzīvi - visa izklaide video youtube, čati par datoriem.. Nezinu, kas man vairāk sāp - ka ar mani nerunā vai tas, ka viņš noteikti raksta kādai naivai meitenei.. Un trakākais ir tas, ka viņa vecāki viņu visā attaisno ar "Viņš taču jauns vīrietis, mēs pa vidu nejaucamies".. Ka tas ir normāli apmēram, ka es blakus biju, bet viņš jau aizmuguriski tā izdarījās un mani savā galvā jau bija pametis. Man sāp sirds.
22.06.2017 23:19 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
Sameklē netā par šķiršanās posmiem un izlasi. Visi tam iet cauri un izdzīvo tos. Nav nekādu shortcut'u tā ka tikai laiks noliks visu savās vietās.
22.06.2017 23:52 |
 
Reitings 109
Reģ: 09.05.2017
Es vienkārši nesaprotu, kā lai es par viņu nedomāju. Jā, kad ir darbs, kad ir iešana uz veikalu vai citur kur, kur ir citi cilvēki, ir ok. Bet kad atnāku mājās, atkal tas pats - viņš, viņš, viņš. Un katrs rīts ir raudāšana. Vai tiešām es sevi tik maz cienu, ka skrienu pakaļ tam, kurš beigu beigās pret mani izturējās kā pret grīdas lupatu - izmazgāja un aizmeta?
23.06.2017 00:03 |
 
Reitings 3897
Reģ: 01.01.2017
caramel Tev ir vajadzīgs laiks, tikai laiks spēs dziēdēt Tavas rētas un atgriezt atpakaļ dzīvē.
23.06.2017 00:15 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
Tā nav gluži skriešana pakaļ. Tavā dzīvē ir iestājies "haoss", jo ir izjaukta visu lietu ierastā kārtība, valda neziņa un bailes par nākotni, tāpēc, lai cik slikti arī bija iepriekš, Tu gribi to atpakaļ, jo spēle noritēja pēc Tev zināmiem noteikumiem.
Tagad viss ir mainījies un kamēr Tu nesaliksi savā galvā visu pa plauktiņiem un nepieņemsi savu jauno dzīvi, tikmēr tā būs.
23.06.2017 00:16 |
 
Reitings 5884
Reģ: 25.08.2013
Nezinu, kas man vairāk sāp - ka ar mani nerunā vai tas, ka viņš noteikti raksta kādai naivai meitenei..

Protams, ka Tev sāp tas, ka ar Tevi nerunā, esi reāla, kāda Tev darīšana gar naivajām meitenēm? Pilnīgi vienalga! Domāju, ka gandrīz katra sieviete, ar retiem laimīgiem izņēmumiem, ir gājusi cauri kaut kam līdzīgam, t.sk. es, bet visas mēs esam izdzīvojušas. Iesaku atast kādu jaunu nodarbi, kaut kādu jaunu dzīves jēgu, lai par to nedomātu un atslēgtu smadzenes. Varbūt Tu gribētu iet uz patvrsmēm staidzināt suņus, braukt uz kādu bērnu namu darboties ar bērniem, dot pagaidu mājas kaķēnam, gatavot dāvanu paciņas kāda veco ļaužu pansionāta iemītniekiem?
23.06.2017 00:22 |
 
10 gadi
Reitings 77
Reģ: 29.01.2009
Naivi,bet tikai un vinīgi LAIKS!! Tās ir labākās zāles.Galvenais,nemēģini viņu sazvanīt vai sadabūt rokās.Šis cilvēks ir aizgājis no tavas dzīves.Tev gaida kaut kas daudz labāks-tici tam.
23.06.2017 03:51 |
 
Reitings 2051
Reģ: 29.01.2009
Gaidi. Vienkārši gaidi, jo nekas cits kā laiks tev nelīdzēs. Pieņem to, ka būs laiks, kad būs pavisam sūdīgi, pēc tam jau mazāk sūdīgi un beigās vispār nemaz vairs nebūs sūdīgi un tu pat nespēsi lāga atcerēties, kā šobrīd juties. Un būtu vēlams nedarīt neko stulbu - gulēt ar pazīstamiem vai nepazīstamiem vīriešiem, kārties kaklā bijušajam, pārvākties uz Jēkabpili, taisīt tetovējumus. Tomēr jāpieņem arī iespēja, ka tiks izdarīts kaut kas iespaidīgi dumjš, jo arī tas pieder pie šķiršanās pārdzīvošanas. :-D Kad beidzās manas ilgākās attiecības, raudāju mēnesi vai divus no vietas, mazāk sūdīgi jutos apmēram gadu. Izdarīju vienu diez gan ievērojamu stulbību un daudz lielisku lietu, kas man pamatīgi palīdzēja augt kā personībai. ;-)
23.06.2017 07:33 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Skaties seriālus, ej uz teātri, lasi grāmatas, spēle datorspēles, mācies šūt, iemēģina YouTube tutoriāļus, īsumā, turi smadzenes aizņemtas. Man visgrūtāk bija auto pie stūres, laiks, kad smadzenes brīvas, to vien darīju, kā raudāju. Kamēr nesāku pie pirmajām aaarām atrast dziesmu, kam dziedāt līdzi. Skaļi un izjusti :)
.
Pāries! Ne šomēnes, ne nākammēnes, bet pāries. Un nedari stulbības. Ja pārcelties, tad uz Bolderāju, nevis Jēkabpili.
23.06.2017 07:57 |
 
Reitings 109
Reģ: 09.05.2017
Bet tā ir atkarība. Kaut vai šodien pat. Transports par brīvu, var braukt, kur grib. Izdomāju, ka aizbraukšu uz veikalu. Un kur tad nu es aizbraucu? Uz veikalu pie vecajām mājām. Un jau automātiski - skatos, vai stāvvietā nav viņa mašīna ierastajā vietā. Nebija, tātad aizbraucis uz laukiem un ir viens ar vecākiem. Nesaprotu, vai man patīk sevi tā mocīt, pārbaudīt pacietību.. Visu laiku velk pie viņa un vēl jūtos vainīga par to, ka pateicu, ka viņš izskatās jaunāks par saviem gadiem un tāpēc vien var iepatikties jaunākām meitenēm (ar to es nedomāju, ka viņš izskatās neglīts, normāls izskatās, pievilcīgs manās acīs), bet kas būs pēc pāris gadiem, vai viņš tad ko nopietnu arī varēs izveidot? Tagad liekas, ka viņš droši vien nodomāja, ka es to izteicu ar nozīmi "tu jau nevienu citu drīz vairs nevarēsi dabūt".
24.06.2017 12:37 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Lai arī kā tas skanētu - Tu pati sevi izvēlies mocīt, spīdzināt, velkot to līdzi un turpinot braukt uz kaut kādu mistisku veikalu, kurš ir pie viņa mājām. Tev jācenšas nogriezt visu, kas traucētu normāli dzīvot. Ņem psihologu, ja pati netiec galā.
24.06.2017 12:42 |
 
Reitings 663
Reģ: 01.08.2011
Varbūt nav pie vecākiem, varbūt papardes ziedu atradis.
Nu nu atradi par ko sevi vainot.
Zinu kā jūties, runājot par to atkarību. Tikai man, piemēram, paliek nelaba dūša kad esmu kaut kur, kur biju ar viņu. Labi, ka tikai Rīgā tagad ir sadirsta daudzās vietās,bet labi, ka nedzīvoju tur vairs :-)
24.06.2017 12:46 |
 
Reitings 109
Reģ: 09.05.2017
Nav papardes ziedu atradis, es tā domāju. Braukt uz Līgo katru gadu tas ir kā likums viņam, jau kādus 9 gadus vai vairāk. Un tik ātri nevestu svešu meiteni uz turieni. Pa 10 gadiem vienīgo mani bija aizvedis, vienīgo nopietno meiteni.
Es zinu, tā ir kā apmātība, es pati to izvēlos, bet katrs rīts sākas ar domu par viņu. Tagad jau tā vainas sajūta ir tāda, ka - kā tad tā, viņš man tik daudz palīdzēja, bet es viņam promejot vēl to visu sarunāju? Kaut gan viņš - aizmuguriski iepazinās, kad es vēl blakus biju, necentās neko starp mums uzlabot, vēl tad kad viss itkā bija labi, ne apskāva, ne sabučoja, visu dienu pēdējos mēnešus varēja nepainteresēties, kā man iet pa dienu, pusgadu nolaida rokas un cerēja, ka viss notiks pats no sevis (vai kas uzlabosies vai kā).
24.06.2017 12:50 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Kada tev vairs atskiriba ko un kad atradis vai neatradis. Lai dara ko un ka grib.
Ir pagajusi tikai nedela. Ir vajadzigs laiks. Un labi, ka tavu nr noblokejis, tevis pasas laba. Vins laikam jau spzinas, ka mekledi katru mazako iemeslu lai vinu satiktu un iespejams lugtos. Tas nav vajadzigs ne tev, ne vinam.
24.06.2017 13:05 |
 
10 gadi
Reitings 2235
Reģ: 27.02.2011
Tu naivi domaa ka vinsh cereeja ka viss uzlabosies, patiesiibaa vins ir miikstais jo nevareeja tevi kaa viirietis izbeigt attieciibas, bija kaa gleevs lupata. Viirieshi kas cer ka viss uzlabosies arii kaut ko meegina labot, bet nevis uzliek pofigu un meklee citas drostalas.
Attopies, vins driizaak sit plaukstas ka viegli ticis no tevis valjaa bez liekiem skaidrojumiem, aukleeshanaas ar salauztaam sirdiim un sirdsapzinas parmetumi peec tavas gaudoshanas. :-)
24.06.2017 13:08 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Jus 10 gadus esat kopa? Ja 10 gadu laika vel neesat ne apprecejusies, ne nav berna, tur kautkas jau sen nestimmee. Varat mest ar akmeniem. Attiecibas jabut attistibai.
Ja esat kopa no loti agra vecuma, sis mani neparsteidz, katrs izaugat katrs sava virzienaa
24.06.2017 13:09 |
 
10 gadi
Reitings 2235
Reģ: 27.02.2011
aizmuguriski iepazinās, kad es vēl blakus biju, necentās neko starp mums uzlabot, vēl tad kad viss itkā bija labi, ne apskāva, ne sabučoja, visu dienu pēdējos mēnešus varēja nepainteresēties, kā man iet pa dienu, pusgadu nolaida rokas un cerēja, ka viss notiks pats no sevis (vai kas uzlabosies vai kā).

Vai tu pati nesaproti, ka ar sho pilniigi pietiktu lai sajeegtu ka ne centaas, ne miileeja tevi.
Dabiski tika no tevis valjaa, jo pati sakravaaji mantas un aizvaacies, un noblokeeja telefonu, lai nenaaktu atpakalj. Vins ir gleevulis jo neuzvedaas kaa viirs!!! Atceries to uz visiem laikiem arii naakotnee esot jaunaas partnerattieciibaas.
Saglabaa savu staaju!
24.06.2017 13:11 |
 
Reitings 339
Reģ: 04.08.2013
Šobrīd arī esmu situācijā - kā tikt viņam pāri. Nebijām mēs ļoti ilgi kopā, bet vairāk sāp, ka viss izmainījās ļoti pēkšņi, kad man vēl likās, ka viss ir kārtībā.
Tagad ir tā, kamēr pa dienu darbojos ar vis kaut ko, es domāju, labi , ka tomēr ejam katrs sav ceļu un tad pienāk vakars.. Un man viņš pietrūkst.
Es jau arī paspēju uzrakstīt žēlabu pilnu ziņu viņam, ko šobrīd jau nožēloju. [:-(
24.06.2017 13:13 |
 
Reitings 109
Reģ: 09.05.2017
Mani, piemēram, neuztrauc pārmetumi no viņa vecāku puses, bet es dzirdēju arī tādus pārmetumus kā "manas drēbes esot bijušas par tumšu". Vai arī, ka es netaisīju ēst, lai gan puisis vienmēr bija paēdis, kad tikai gribēja. Sanāk kaut kā, ka viņi redz vienu stāsta pusi, puisis citu, es vēl pavisam citu - savu.
Varbūt arī tas, ka man grūti atzīt, ka viņš bija gļēvs, lai gan vienmēr visu pirka, bija atbildīgs utt., jo ja viņš bija gļēvs, tad kā es ar tādu varēju būt kopā.. Mīlēju arī ilgi, bet uz beigām man pašai palika grūti. Katru dienu domāju - kā viņš var nelikties ne zinis, kā man iet, kur esmu (kad bijām kopā, kad vēl bija viss labi).
Viņa tētis jau arī saka "neņem galvā, neņam galvā, dzīvo tālāk". Bērnam, kurš savu bumbu pazaudējis pagalmā, tam var pateikt - neņem galvā, bet ne jau pēc ilgām attiecībām.
24.06.2017 13:13 |
 
Reitings 116
Reģ: 11.03.2017
Caramel - tas, ka tu biji vienīgā, kuru aizveda uz mājām nav fakts. Viņš taču varēja Tev stāstīt visu ko vien vēlas. Ja nu vienīgi viņa vecāki nav Tev acīs skatoties teikuši - akikšķiles, beidzot dēliņš pa 10gadiem pirmo reizi meiteni mājās atvedis! Visādi citādi, neesi tik kategoriska, ka šoreiz viņš Tev nebija melojis. Arī es esmu stāstījusi līdzīgas pasakas puisim, un arī man tādas ir stāstītas, bet mazie radu bērni izplapajas, ka pirms pāris gadiem taču blonda meiča bijusi :-D Bet es to neņemu ļaunā, mēs taču katrs no sākuma vēlamies otrai pusītei likt justies īpašai.
Tas tā, neliela atkāpe.
Man agrāk visātrāk palīdzēja jaunas iepazīšanās.(l)
24.06.2017 13:14 |
 
10 gadi
Reitings 2235
Reģ: 27.02.2011
10 gadus bijaat kopaa?
Pag, pag gleevuliibu ar mantu pirksanu nevar ne saliidzinaat, vai tad viirieti padara par viirieti tas ka vins peerk kaut kaadas mantas, MEITENIIT ATTIEKSME, ATTIEKSME. Te jau sen redzams ka attieksme ir nulle.
24.06.2017 13:16 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!