Jaunības trakums!

tas uzskats ir tāds nodrā**s.

Man ar tā sāk rādīties. :D

:-)

paveca tēma bet tomēr - es uzskatu, ka man savos 26 vēl ir jaunības trakums, un arī draugi to saka. :-D protams, ne tāds kā 16 gados bija. bet vēl tagad dievinu ballēties, apkārt braukāties un visu pretējo mājā sēdēšanai. ne velti arī bērnus nevēlos. un arī taisos ballēties un izklaidēties kamēr vien gribēšu, nevis dēļ gadu cipara sākšu sevi ierobežot.

Jaunībā, es arī tagad jūtos jauna, mans ķermenis ir kļuvis stiprāks, esmu ātrāka, spēcīgāka, izturīgāka, fiziski esmu daudz labākā formā, bet domāšanā, tad viss šķita vieglāk, bija tāda bezrūpīga dzīve. Tagad ir bērni, tagad ir pilnīgi cits atbildības līmenis, bez es pieņemu, ka arī 20gadīgām mammām ir atkal citādi. Toreiz viss šķita vieglāk, vairāk šķita, ka visas durvis ir vaļā, un patiesībā daudzi sasniegumi, vai sasniegumu ceļš zināmā mērā ir tāds veiksmes stāsts, tagad ir grūtāk sevi pierādīt no jauna.
Tagad arī vairs nedomāju tik daudz par sevi, esam tagad divi, es un bērns, un prioritāte vienmēr būs bērns.
Tagad ir grūtāk kā bija 20 gados, tieši šis atbildības līmenis.
Esmu arī iztusējusies, un tagad tas īsti nesaista.

Pati iespējams vēl esmu pieskaitāma pie jauniešiem ,bet nekad nesapratīšu to teicienu par iztrakošanos. Jo cik esmu sapratusi daudzi to saprot ,kā ballītes līdz rītam , narkotiku izmēģināšana ,varbūt , tas ir domāts iet uz neskaitāmajiem randiņiem , nokrāsot matus tumši zilā jeb sarkanā krāsā. Uzsist kādu tetovējumu par kuru 50 gados pasmaidīsi un nodomāsi kāda muļķe esi bijusi.
es uzskatu ,ka tas ir tikai stereotips ,jo tajos pašos 50 gados ir cilvēki ,kas dara crazy lietas pārspējot jauniešu dullumu. Nekas nav atkarīgs no vecuma ,tas ir atkarīgs cik pats jauns jūties.

Ar ko atšķiras ballītes līdz rīta gaismai studiju laikos no ģimenes ar bērniem laikiem? - Ja agrāk tās bija darba dienās un pēc 3 stundu guļas cēlies un gāji uz augstskolu, tad tagad tās ir brīvdienas un pēc 3 stundu guļas celies un pieskati, aprūpē bērnus. Pa lielam ne ar ko jau neatšķiras.
Nedomāju, ka organisms pēc 30 ir vājāks kā tiem, kam vēl tikai ap 20. Viss ir galvā.

Man pusaudžu gadi aizritēja klusi. Kad visi izklaidējas, es to nedarīju. Jo man neinteresēja tusiņi. Pievērsos mācībām, mājām. Vispār esmu mājās cilvēks. Tas nenozime, ka dzīvoju tikai pa mājām. Man ir citas intereses. Ceļot. Vienalga kur kaut vai tepat pa lv brīvdienās. Klubus un ballītes pirtīs vienmēr esmu uzskatījusi par laika izšķiešanu. Cita runa ir dzimšanas dienas, kāzas. Pat tagad, kad draudzene sauc mani uz Vecrīgu, es neeju. Man vispār līdz kaulam dziļi nepatīk Rīga. Vairs jau tā nesauc, jau saprata beidzot ka nav jēgas. Es labāk pēc darba vakarā savā mazajā ciemā Pierīgā pastaigājos svaiga gaisā, izbraucu ar velo vai vasarā nopeldos. Tāda veidā atpūšos. Nu jā galīgi gribu nezinu "relaksēties" izdzēru 1 glāzi vīna un ar to man pietiek. Tas trakums ballēt nav bijis un arī tagad nav. Vasarās apmeklēju zaļumballes, ja gribu dancot. :) Pamēģināt visādas drazas (narkotikas) nekad nav bijusi vēlme. Uzpipejusi gan esmu, bet ātri arī sapratu ka nu nē, nav man.

O, forša vecā tēma :)
Man šķiet, ka jaunības trakums nozīmē maksimālu enerģiju - tusēt līdz agram rītam un no ballītes doties pa taisno uz darbu, enerģiju, katru vai katru otro vakaru skriet pa visādiem koncertiem, pasākumiem, sevis un savu spēju pārslavēšana (citreiz - kāpjot pa karjeras kāpnēm var ļoti labi noderēt, citreiz - lecot ar galvu pa priekšu dolomīta karjerā var būt tā, ka neko vairs nevar). Vēl ir bezbailība - izmēģināt visādus ūdensmočus, spontānus ceļojumus, visādus veidus, kā apreibināties. Attiecību jautājumos vispār tur var tādu bardaku taisīt un sviestu kult. Skatos uz jaunākajiem kolēģiem, kas ir teiksim, 21-27 gadu vecumā un katru dienu iesmeju par viņu drāmām. Daudz emociju, visa daudz.
Ar gadiem vieni nogurst, citi iemācās baudāmu mieru, bet vēl daži "nekad nenoveco" :)

Es apzinos, ka ir cilvēki, kas tiešām ir lielie miera mikas, kam šāda iztrakošanas nav bijusi un pat negribas, bet tad man ir jautājums - vai tiešām nekad nav bijusi vēlme? Vai vispār ir pamēģināts mesties piedzīvojumos? Vai tā ir tikai tāda iedomīga poza no sērijas, esmu labāks par tiem pāķiem, kas to vien dara kā dzer un tusē Vecrīgā ? Man jau liekas, ka šie cilvēki daudz ir palaiduši garām savā dzīvē, bet nav mana darīšana. Zinu tikai, ka šādi cilvēki man šķiet garlaicīgi un iedomīgi.
Man jaunības izbaudīšana ir bijis gandrīz viss pieminētais. Nožēloju, ka neizdevās padzīvot kādu laiku citā valstī, bet neko darīt. Esmu priecīga par saviem piedzīvojumiem, labajām un ne tik labajām atmiņām, iegūtajiem draugiem, fantastiskajām atmiņām! Nekad to nemainītu pret mierīgu sēdēšanu mājās. Un, jā, paspēju gan iegūt 2 augstākās izglītības, gan sākt strādāt jau vidusskolā, gan nolikt tiesības un ko tik vēl ne...

šie cilvēki daudz ir palaiduši garām savā dzīvē

Palaida garām piedzeršanos? :D Un? It kā ballēties nevarētu bez tā un tikai Vecrīgā.

Jaunības trakums, jā...ballītes līdz rītam, pa taisno no ballītes uz skolu, darbu, stopēšana, lai nokļūtu uz citu pilsētu, festivāli, ir jautri to atcerēties, tik maz tika gulēts. Bet neko nemainītu, tās ir atmiņas, un varu pateikt, jā, esmu izbaudījusi jaunību. Tagad, savos 30 gados vairs negribu un nemaz nespētu, ko tādu. :-)

Es apzinos, ka ir cilvēki, kas tiešām ir lielie miera mikas, kam šāda iztrakošanas nav bijusi un pat negribas, bet tad man ir jautājums - vai tiešām nekad nav bijusi vēlme?

Es gan miera mika neesmu, bet skolas laiku ālēšanās, man toreiz škita muļķīga. Tā kā man nekad nav paticis būt bara loceklim tad tās visas kompāniju padarīšanas, gāja garām.
Pārdzerties, trakot, pievemties, nezinu varbūt kādam tas ir dzīves lielais piedzīvojums, bet bez tā var iztikt, nedomāju kāds ka kaut zaudēja, ja nepiedalijās. Drīzāk gan ieguva.

Drīzāk gan ieguva.

+

Mani tas nekad nav interesējis un neinteresē arī šobrīd, kad teju visi apkārtējie jaunieši tusē, un dara visādas trakas lietas. Tā nav pozīcija, ka esmu labāka par pārējiem, gluži vienkārši mani tas neinteresē, lai gan esmu mēģinājusi, gan pīpēt, gan iet uz tusiem, bet galu galā pieķeru sevi pie domas, ka man tas nepatīk un visu vakaru jāmēģina iekļauties pārējā masā, kam tur iet ievērojami jautrāk un atraisītāk. Pat tad, kad draugi sauc uz tusiem, man ir tik milzīgs slinkums un nevēlēšanās taisīties, ka gluži vienkārši labāk sēdētu mājās un skatītos televizoru. Gluži vienkārši mani tas nesaista, lai arī kā es būtu vēlējusies "izbaudīt jaunības trakumu".

Es to uztveru tā, ka kādam patīk mūzika, kādām nē, kādam patīk dejot, kādam nē, kādām garšo biezpiens, kādam nē, kādam rums, kādam nē - un tas viss ir normāli. Jā, alkohols vai vēl kaut kas tusos, tas nodara pāri sev - nu kā izvēloties, grauzt čipsus vai mini burkānus, pīpēt, nepīpēt - paša izvēle kā pret sevi attiekties, indēties, attīstīties utt. :D

Saprotu, ka ir, kam tas neinteresē ne jaunībā, ne vecumdienās, bet jautājums jau bija arī par ziņkāri.
Nu kā var pateikt, ka negaršo biezpiens, ja cilvēks apgalvo, ka biezpienu nekad nav ēdis?
Mani all-night tusiņi jaunībā bija dažādi - gan bija Vecrīga līdz rītausmai, gan geokeču meklēšana kaut kādās nomaļās pļavās un aizliegtās teritorijās, kur tagad es diez vai kāju spertu. Pagaršoju, šis tas bija labs, šis tas - galīgi skābs. Tagad uz Vecrīgu ar draugiem aizejam varbūt reizi gadā un pēc 2h esam ārā skābiem ģīmjiem, jo nekur vairs nav tik garšīgi kā jaunībā. Tagad kārojas ko pavisam citu ;-)

Saprotu, ka ir, kam tas neinteresē ne jaunībā, ne vecumdienās, bet jautājums jau bija arī par ziņkāri.

Tieši tā! Kā var teikt, ka nepatīk Vecrīgas ballītes, ja uz tādām nekad nav iets? Tas pats ar festivāliem, pirtīm utt. Esmu no tiem cilvēkiem, kas kaifu un laimes sajūtu ķer visur, kur vien iespējams, tāpēc arī izbaudu šādas (un ne tikai!) izklaides.
Ja jaunības iztrakošanās saistās tikai ar vēmekļiem un pārdzeršanos, tas tik norāda, cik cilvēkam ir šaurs skatījums uz lietām un absolūti nekāda dzīves pieredze. :-) Nenāk par sliktu šad tad savu redzējumu uz pasauli atšķaidīt ar savu reālu pieredzi un iespaidiem nevis dzirdētām klišejām.

Ja jaunības iztrakošanās saistās tikai ar vēmekļiem un pārdzeršanos, tas tik norāda, cik cilvēkam ir šaurs skatījums uz lietām un absolūti nekāda dzīves pieredze. Nenāk par sliktu šad tad savu redzējumu uz pasauli atšķaidīt ar savu reālu pieredzi un iespaidiem nevis dzirdētām klišejām.

Bordo, pati rakstīji par dzeršanu Vecrīgā. :-)

Bordo, pati rakstīji par dzeršanu Vecrīgā.

Konkrēti kur tieši?

Vai tā ir tikai tāda iedomīga poza no sērijas, esmu labāks par tiem pāķiem, kas to vien dara kā dzer un tusē Vecrīgā ? Man jau liekas, ka šie cilvēki daudz ir palaiduši garām savā dzīvē, bet nav mana darīšana. Zinu tikai, ka šādi cilvēki man šķiet garlaicīgi un iedomīgi.

Tāpēc par to arī tika atbildēts.