Par bīglu

Neesmu eksperts, bet vai tad tā nav visām šķirnēm? Ar dokumentiem/kluba biedri - dārgāki, bez dokumentiem - lētāki. Tak audzētavas iegulda vairāk līdzekļu suņos, kuri ir klubā, līdz ar to arī cena lielāka un skaitās kvalitatīvāki suņi.

Tā jau man likās, paldies! Atvainojos par muļķīgo jautājumu :-)

Pašai nav bīgls, bet ir cits suns. Cik esmu runājusi ar bīgliem suņu laukumā - vairums saka, ka ļoti grūti dresējami, nepakļaujas komandām. Ticu, ka ir izņēmumi, bet, vedot savu suni uz suņu laukumu, redzu, ka bīgli tiešām ir neuzvedīgi un nevaldāmi. Vai esi gatava, ka Tev mājās viss būs sagrauzts? Tiesa, man pašai ir grūti audzināms suns un bīgls nebūtu problēma, ja tiešām vēlētos šīs šķirnes suni.
-
Par šķirnēm runājot, man ir iepaticies basenži, tas gan laikam tāpēc, ka esmu kaķu cilvēks. Bet nu mans draugs šai šķirnei diez vai piekristu. Un tie arī ir grūti dresējami.

Daenerys1 vai tad nebija kaķu tante?

Daenerys1 ir pārliecināta kaķu tante, kas dzīvo kopā ar suņu onkuli :-D

Nu bet bīgls ir medību suns. Nevar gribēt, lai suns, kurš radīts medībām, izpildītu sargsuņa komandas un būtu tikpat paklausīgi kā sargsuņi. Cita daba. Ja gribās suni, kurš ir dresēts, paklausīgs, "viegli" audzināms - tad jāņem, piem., vācu vilku. Kā ģimenes mīlulis, kurš dauzās, tiek bužināts, ar kuru skraidīt bērniem laukā un kuru audzināt pavisam vienkārši, ļaujot dabai izpausties, bez liekiem "sēdi", "guli" u.tml. komandām - bīgli ir ok.

Gribi loti gudru un paklausigu suni, nem vacu aitu suni. Mans milulis skiet reizem saprot ko runaju jo runaju ar vinu daudz. :) Es tiesam nekad nebiju domajusi, ka suns var tik gudrs. Bet ne velti vini labi k9 jo loti viegli paklaujas treninam. Vai ari melinois, tur ari ir brinumsmadzenes, ipasi ja ur mix ar VAS. Bet sie abi ir lielie sunji kas ir papildus "slogs" un prasibas :)
Medibu suni nekad nebus tik paklausigi.

Man ir bīgls. Ārā grūti vadāms un, kad mājās paliek viens, visu laiku rej. Grauzt gan neko nesagrauž un viss stāv kā stāvējis.

Ļoti atšķiras uzvedība un radu raksti, defekti utt. Zinu kādu populāru suņu šķirni vieni radi nopirka dažus dārgos anglijā un vieni pa lēto Latvijā sapirkās. Zobi, uzvedība, dresūra un slimības, stāja. Viss ļoti atšķiras, lai gan nezinātājam pa gabalu var likties pilnīgi vienādi.
Bīgls tiešām nav tas labākais variants...

Kāpēc te tiek izvērsta diskusija par to, cik viegli/grūti audzināms bīgls, ja autore jau pašā sākumā uzsvēra

zinu par suņa labajām un sliktajām īpašībām

? :-D Arī šķietami grūti dresējamus suņus, var ļoti labi apmācīt ar pareizo pieeju un veltot tam pietiekami daudz laika. Par manējo arī visur raksta, ka grūti apmācāms, blabla, viņš noteikti zina daudz vairāk komandas par dažu labu VAS. Tad, kad pārbaudu viņu, man pat pašai aizmirstas, kas tik viņam ir samācīts. :-P Tas, ka viņš ārā klausa instinktam un šad tad grib vilkt uz visām pusēm, ir cits stāsts :-D:-D(bet patiesībā tas arī notiek tad, ja neesam pietiekami viņu nodarbinājuši, tb nav kārtīgi noskrējies)..
Spriežot pēc tiem bīgliem, ko pazīstu, piekrītu Neonam - forši ģimenes suncīši. Un turklāt zina arī pāris komandas, tā kā nav tik traki.
Mercedesa, jau Neona pieminētais + suncim, kas nav no kluba, var būt visādas mazas neatbilstības šķirnes standartam (nu, nedaudz savādāks krāsojums, astes izliekums utt.). Bet tas arī atkarīgs, no kura kluba, viens no LV "klubiem" arī uz tām neatbilstībām piever acis un tāpat reģistrē suni.

AlfaOmega, slimības var būt arī suncim ar ļoti labiem radu rakstiem (nesaku tā tādēļ, ka man tā šķiet, bet gan tādēļ, ka zinu konkrētus gadījumus), protams, iespēja ir mazāka, bet anyway nevar paļauties uz to, ka būs sveiks un vesels tikai tāpēc, ka ar labiem radu rakstiem.

Es arī esmu bīgla saimniece vairākus gadus.
Mani secinājumi par graušanu - suns grauž tad, kad viņam pietiekami daudz netiek nodrošinātas fiziskās aktivitātes. Ja man kādreiz kaut kas ir ticis sagrauzts, tad tas ir bijis tad, kad suns vairākas dienas ir dzīvojies mājās ar īsām desmitminūšu pastaigām ārā (nokārtoties un viss) un tad uz dienu atstāts viens. Tas nav dzīvesveids, kā jebkuram sunim būtu jādzīvo un jo īpaši... bīglam, kuram fiziskās aktivitātes ir kā ēst. Un jāņem vērā, ka bīgls, nedabūjis izlikt enerģiju, arī ļoti ātri apveļas. Esmu ievērojusi, ka dzīvokļos dzīvojošie un retāk kārtīgi izdauzīties dabūjušie bīgli ir tusnīgi. Līdz ar to - saimniekam ir jābūt aktīvam + jānodrošina sunim graušanai paredzētas alternatīvas, lai viņš neaiztiktu to, ko nedrīkst grauzt.
3 gadu laikā man ir tikušas sagrauztas tikai pāris lietas un tas pats notika tad, kad suns bija jauniņš, kad graušana ir normāla parādība jebkuram sunim.
Par dresūru - nu, nav bīgls tāds muļķis. "Sēdi" un "guli" apguva pārdesmit minūšu laikā. Man šķiet, ka apmācības atslēga ir saimnieka pacietībā. Jo suns pats par sevi ir ļoti atsaucīgs. Varbūt apmācīšana iet lēnāk, salīdzinot ar citām šķirnēm, bet noteikti nav tā, ka suns nepakļaujas dresūrai.
Vienīgais aspekts pie kura dresūra zaudē jēgu, ir mirklis, kad sunī ieslēdzas medību instinkts. Tad vari izstiepties vai sarauties - suns skries pa pēdām, kamēr pats dabīgi zaudēs interesi. Pilsētvidē šis varētu nebūt pārāk aktuāli, bet tāpat - kaķi, pīles, utt. Saka, ka bīgla saimnieks ir deguns. Daļēji tam var piekrist.
Mums suns dzīvo neierobežotā teritorijā, kur garām klīst gan lapsas, gan stirnas, gan zaķi. Nekādu galvassāpju. Projām neskrien, kad sauc, tad atnāk, kad grib skriet, izskrienas, kad ierauga dzīvnieku vai saož pēdas, aiznesas pa pēdām un pēc brīža jau ir atpakaļ mājās. Par to es nerāju, jo negribu salauzt bīgla dabu un tāpat viņa nekur neklīst. Mīl saimniekus, uzturas tuvumā, rej uz svešiniekiem, draudzējas ar mazuli un labi izskatās.
Ideāls suns, iesaku visiem, kas var nodrošināt aktīvu dzīvi un dažreiz vaļu bīgla dabīgajam instinktam. :-D