Draudzene neinteresējas par manu dzīvi

Šajā sakarā man nāk prātā divi teicieni-

Feline ievietotais otrais attēls ir tas, pēc kā es dzīvoju. Man arī bija viena tāda "draudzene". Vairs nav, un it nemaz to nenožēloju.

Kapec jasauc laba pazina par draudzeni?

Nav tā draudzene, manuprāt.

Ja man tā draudzene būtu svarīga.. es pateiktu, ka man šķiet viņas uzvedība jocīga... izrunātos.. un tad jau redzētu, kā viņa reaģē. Reizēm cilvēki mēdz tik ļoti iegrimt savās likstās, ka piemirst par otru.. un ne aiz ļauna prāta :)

Es neredzu problēmu, varbūt draudzene nav radusi jautāt par cita cilvēka dzīvi vai baidās prasīt. Pajautā draudzenei, esmu pamanījusi,ka tu nekad neapvaicajies par mani, vai tam ir kāds iemesls?

Man otra galējība - es daudz ko nestāstu, jo vecāka kļūstu, jo mazāk ko stāstu draudzenēm. Un tad reizēm draudzenes apvainojas, ka atsaku tikšanos, jo esmu slimnīcā, bet atsakos skaidrot iemeslus, kāpēc esmu slimnīcā... (t) Daudz labprātāk klausos :)

Tas gan nav tik izteikti ar draudzenēm, bet bieži kaut ko nejautāju, jo nevēlos līst otra cilvēka dzīvē, jautāt privātās lietas. Gribēs!? Pats izstāstīs. Otra lieta - reizēm nejautāju, jo man tiešām neinteresē. :)

Nu labam pazinam nek nestastu ja godigi , mazak skaudis . DRAUDZENEI ka sman ir jau vairak ka 4o gadus visu, un tapat vina man. Es nodalu pazinas no DRAUDZENES.;-)

bieži kaut ko nejautāju, jo nevēlos līst otra cilvēka dzīvē, jautāt privātās lietas.

+++

Nu tak kāda jēga piesieties vārdiem. Draudzene, paziņa, kāda starpība. Pilnīgi lieki, manuprāt.
Nu viņa nejautā, jo viņai neinteresē. Izdari secinājumus pati, vai gribi ar tādu cilvēku turpmāk ko kopīgu.

Nu tak kāda jēga piesieties vārdiem. Draudzene, paziņa, kāda starpība. Pilnīgi lieki, manuprāt.

ta ir liels starpiba. Labam pazinam kas kam ir daudz neko nestastupar prvati dzivi, tika un vienig vienai draudzenei. Ta ir man...

Pazīstama situāija. Varēju stundām klausīties "problēmās", bet kad kaut ko centos pastāstīt, tad bija tāds bez maz vai jā, jā un atkal par sevi... man vairs nebija intereses tikties.
Iesaku pateikt draudzenei, ka nevēlies runāt tikai par viņu. Paskaties vai kas mainas. Ja nē, izdari secinājumus, ka tik nav atradusi labas ausis kas klausas...

Problēmu atradusi. Tava dzīve nav tik interesanta :-)

Man jau nevajag, lai tur kaut kā izprašņā. Bet kā būtu ar parastu pieklājīgu "kā tev iet?"
Es nevaru iedomāties, ka es stundu runātu ar draugu vai paziņu, vienalga, un nepaprasītu viņam, kā iet. Vai tad tā nav elementāra pieklājība?

Es nevaru iedomāties, ka es stundu runātu ar draugu vai paziņu, vienalga, un nepaprasītu viņam, kā iet. Vai tad tā nav elementāra pieklājība?

Nē. Anglijā visi ''hi, how are you'' lieto, lai uzsāktu vienkārši sarunu. Neviens negaida, ka sāks stāstīt savus bēdu stāstus, bet pateiks fine un viss. Tam nav sakara ar pieklājību, tā vienkārši ir ''pieņemts'' iesākt runu.

Ir tādi cilvēki,kas var par sevi vien runāt un par citiem cilvēkiem viņi neinteresējas īpaši, bet ir tādi ,kas par sevi neko nestāsta,bet vairāk prasa par citiem cilvēkiem. Šeit, autores draudzenei vairāk patīk par sevi runāt,nekā klausīties par tevi. Nu cilvēks vienkārši tāds ir.

Ir cilvēki, kas pirmo, vienkāršo "kā Tev iet?" īsti nepamana, kad jau atbildējuši, bet uz lielāku runāšanos viņus ir jāpatincina. Vai tādi, kas vienkārši neprot jautāt. Un ir cilvēki, kam nepatīk, tirdīt un urdīt ar saviem jautājumiem.
Viņa vienmēr tāda bijusi vai tikai pēdējā laikā? Un kāpēc Tu neņem un pati nestāsti, kā Tev iet, ja jau vēlies dalīties ar saviem notikumiem?

Man ar labākajiem draugiem un māsu ir tā, ka sarunu galvenais objekts (mana vai kāda cita dzīve) periodiski mainās. Ja kādam no viņiem dzīvē daudz notikumu vai pat vienkārši kaut kas ļoti aktuāls, tad varam runāt tikai un vienīgi par to, pat nedēļām, mēnešiem. Ir atkal brīži, kad man vajag runāt un izrunāt, daudz un dikti, nu tad viņi klausās mani.
---
Es nezinu, ja kāds no maniem draugiem ir sastresojies par attiecībām, darbu vai ļoti sapriecājies par kaut ko, tad ar prieku klausos un man nav vajadzīgs, lai varu pastāstīt, teiksim, kā ar vīru skapi nevarējām izvēlēties. Un otrādi, ja es sastrīdos ar vīru, mans draugs par visām varītēm nemēģina izstāstīt par kārtējo kluba dūdiņu.

Man ir/bija tāda paziņa, kuru satiekot parasti scenārijs viens - apjautājos kā iet, un tad vairs nevajag nevienu jautājumu. Vienreiz, satiekoties autobusā, kur man bija jābrauc gandrīz 2h, viņa visu ceļu stāstīja kā viņai iet un parādīja visas telefona bildes, nevienu reizi neapjautājoties, kā iet man. Nebijām tikušās vairākus gadus. Tad nu biju laimīga tiekot ārā. Tā nu viņa mēdz uzpeldēt, kad vajag kādam paziņot savus jaunumus un tā. Tas man liekas ļoti dīvaini, un tā komunikācija ir diezgan nomācoša. Bet nu arī soc.tīklu profilos liek visu pēc kārtas, laikam vnk trūkst uzmanības.. :-/