Bērniņa vārds

Zemgus jau ir tik bieži dzirdēts, ka liekas pavisam pierasts un normāls, tāpat kā Mikus :)
Ņaudētājām gribētos piebilst, ka starp Miu kā meitenes vārdu un miu kā kaķis ņaud ir starpība uzsvaros. Ja nu kādam ir nesaprotama tā izruna, tad meitenes vārdu akuzatīvā izrunā lauzīti Mi-u, kur a ir vārda sakne. Mia, Mias, Miai, Miu... Vārds tik populārs, ka nāksies pierast.
Līdzīgi varētu būt ar Klāvu, kurā vietā ir uzsvars tam vārdam.
Bet vispār mums ir daudz to vārdu, kas ir personvārdi - īpašības vārdi vai apzīmējumi - Šodien vārda diena Jūsmai, tad vēl Maija, Maiga, Ilga, Vijolīte, Ziedonis, Albīns, Austrums, Druvis, Zīle... Nekas fenomenāls.

Kas ir ar tām sofijām? Tagad katra otrā 2gadniece ir sofija. Nez man nepatīk ja vārds ir katrai otrajai un tik ļoti populārs, tieši tāpēc sofiju izsvītroju uzreiz meklējot vārdu meitiņai.

Peekaboo1
Man visiem pazīstamajiem salikta Sofija.
Būtu vismaz kāds savādāku vārdu ielicis. Tieši tāpēc mani tas kaitina.

Es atkal nezinu nevienu Sofiju:-D

Patīk vārds Rāgners!
Meitenei patīk Ariela un Elise.

Es metīšos par aizstāvi (diez kāpēc? :D)
N. kas? - Mia
Ģ. kā? - Mias
D. kam? - Miai
A. ko? - Miu
I. Ar ko? - ar Miu
L. kur? - Miā
Manuprāt nekur nekādas problēmas. Visos locījumos izklausās normāli.
--
Pati neesmu baigā ārzemju vārdu fane. Izņēmumi ir tie vārdi kas uzrakstot latviski izskatās smuki, un lokot arī visos locījumos ir feini. Tā pat, visi tie ko daudzi tagad uzskata kā latviski vārdi, kādreiz bija ārzmeju vārdi. Piemērm Kārlis.

Es baigi neiespringu uz vārda izvēli, atstāju to sava vīrieša ziņā, viņa variants man patika. Izrādijās beigās ka tas ir top vārds, tas kā skan ārzemju mēlē nezinu, ceru ka man dzīvē nešķirs liels attālums no bērna, tas skumdinātu.

Daenerys, Tavs vārds mani saintriģēja tagad, vari pateikt pirmo burtu? :-D:-D
Pie mums vārdiņi bija atnākuši labu laiku pirms bērna. Visapkārt izdzirdot visādus vārdus, skatoties šovus, raidījumus, filmas utt., ja kādam no mums iepatikās kāds vārds, apspriedām to. Meitenes vārds atnāca ļoti viegli, nebija nekāda lielā apspriede. Vārds labi izklausās latviešu valodā, taču nav tik izplatīts, ir starptautisks (jāpamaina tikai galotne), arī "tulkojums" ir ļoti jauks, man nepatīk tikai skaidrojums latviešu valodā (tas, kas ir PMLP lapā), bet tas man tāpat šķiet pilnīgas muļķības, tāpēc vienalga. Ar puišu vārdu gāja grūtāk, no latviešu puišu vārdiem man liekas daudzi ok, bet ne tik ļoti ok, lai savam bērnam tādu liktu. Vīram iepaticies bija Markus, man, savukārt, nepatika, ka tagad jau pilns ar maziem Markusiem...beigās izlēmām, ka Marks ir tīri ok. Palikām pie šī varianta, līdz es uzzināju, ka manu pusbrāli tā nosaukuši. :-D Automātiski svītroju ārā to vārdu (kaut gan pats vārds man joprojām patīk). Tajā laikā jau biju gaidībās, bet iespringt uz vārdu vairs negribējās, tāpēc vienk cerēju, ka būs meitene un nebūs jālauza galva par vārdu. :-P
Vispār te minēja par to, ka domā vārdus pēc tam, kad ierauga - man uzreiz atsauc atmiņā gadījumu, kad radinieki bija izlēmuši par vienu vārdu, piedzima bērniņš, un viņi saprata, ka galīgi neder tas vārds, uz vietas domāja citu. Tagad ir pagājuši vairāki gadi un liekas, ka tiešām esošais piestāv daudz labāk nekā plānotais. :-)

Es gan uzskatu, ka nevis cilvēks iespaido vārdu, bet vārds cilvēku. T.i. bērns piedzimst kā balta lapa, teiksim tā. Nu nav tā, ka piedzimst un tu redzi, ka tā ir nevis Anna, bet Terēze. Tie ir kaut kādi vecāku tarakāniņi...:-P Bērni piedzimstot ir vnk mazas, krunkainas, uzpampušas būtnes. Bez vārda, bez spējām. Pat īsti vēl pēc cilvēka neizskatās pirmajās dienās. Nu kā tur var kaut ko pateikt vai būs atbilstošs vārdam vai nē?... Drīzāk vecāki gaidot bērnu, negaidīja nemaz to Annu patiesībā, bet svārstījās un nebija vēl neko izlēmuši. Teiksim, es vēl pirms paliku stāvoklī zināju, ka manu dēlu (ja būs puika) saukšu par Robertu. Nevienu citu variantu nemaz neapsvēru. Kad uzzinājām, ka būs puika, runājām par viņu kā par Robertu. Es jau burtiski viņu redzēju, iztēlojos, runāju ar viņu savā prātā, saucot viņu vārdā. Kad piedzima - protams, ka tas bija Roberts. Kurš tad cits? Un es nemaz i nedomāju "piemērīt" citu vārdu, a ja nu "atbilstu" labāk, nepētīju vai viņš izskatās pēc Roberta vai pēc Jāņa. Mēs gaidījām Robertu un punkC.:-P

Es gan uzskatu, ka nevis cilvēks iespaido vārdu, bet vārds cilvēku.

+++

Es gan uzskatu, ka nevis cilvēks iespaido vārdu, bet vārds cilvēku.

Piekrītu. Pirms manas dzimšanas vecāki man bija izdomājuši vārdu. Pēc tam izrādījās, ka man rados vairākas meitenes tā nosauktas. Man iedeva citu, kurš sākās ar to pašu burtu... Tagad interesanti šķiet tas, ka daudzi, kas nesen iepazīti, bieži vien aizmirst manu īsto vārdu, bet sauc tajā, kuru man tā arī neiedeva. Man pat oficiālas vēstules nākušas ar to neesošo vārdu. :D

Man patīk Eliass, Eduards, Emīlija, Lote.

Sofija jau kādu laiku ir populārākais jaundzimušo meiteņu vārds gan Latvijā, gan Krievijā. Es laikam neliktu vārdu, par kuru ir skaidrs, ka, aizejot uz bērnudārzu, vai skolu, tur būs priekšā bariņš ar tādu pašu vārdu.
Kā labs, ērti lietojams puiku vārds, kas labi iederas gan latviešu, gan krievu valodā, pirmais, kas nāk prātā, ir Andrejs. Iespējams arī Roberts vai Daniels der līdzīgi, bet Robertam un Danielam tā pati nelaime, kas Sofijai :)

Es atkal nezinu nevienu Sofiju

Pagaidi kad tavs bērns sāks iet dārziņā :D

Tagad interesanti šķiet tas, ka daudzi, kas nesen iepazīti, bieži vien aizmirst manu īsto vārdu, bet sauc tajā, kuru man tā arī neiedeva. Man pat oficiālas vēstules nākušas ar to neesošo vārdu.

Kā visi zina par Tavu nerealizēto vārdsu????

Der apskatīties, kādi ir populārākie bērnu vārdi Latvijā, un iespējams piebremzēt ar vispopulārāko likšanu, ja vien tie vispopulārākie nav vienīgie, kas iet pie sirds:
http://laiki.lv/pedejo-10-gadu-popularakie-bernu-vardi-latvija/

Kā visi zina par Tavu nerealizēto vārdsu????

Nu tak sajauc - Anniju sajauc ar Annu, jo līdzīgs un ierastāks, Kristiānu ar Kristīni, Judīti ar Edīti utt. Manam vārdam ir 2 it kā līdzīgi vārdi, ar kuriem pastāvīgi jauc, es to burtiski ciest nevaru! Nesaprotu, kas tas ir - nevīžība vai slinkums, bet ir cilvēki, kuri pastāvīgi visus cilvēkus sauc citos vārdos, necenšas iegaumēt īsto vārdu un tad sauc visos līdzīgajos pēc kārtas. Tiešām tas ir tik sarežģīti, nesaukt Egitu par Elīnu? Īpaši, ja cilvēku vienreiz izlabo? Man vienos ieprecētos rados (ieprecētās tantes vecāki) ir tādi jaucēji, ka viņiem par to medaļu varētu piešķirt, manu vecmammu Tatjanas vietā saukt par Antoņinu - nu te ir jāpacenšas.

Man ļoti patīk vārds Mia. Bet Latvijā dzīvojot, laikam tomēr neliktu, jo tomēr īsti labi nelokās, mums nav raksturīgas tādas izskaņas -ia.
Es vienmēr esmu brīnījusies, ka tik daudz vecāku liek saviem bērniem tos visvispopulārākos vārdus, it kā speciāli gribētu, lai viņu bērnam vārds tāds pats kā visiem citiem. Nebrīnītos, ja ir kāda klase kādā skolā, kur visi bērni sastāv no Robertiem un Sofijām. :-D
Es nekad neliktu kādu no populārajiem vārdiem, lai arī cik ļoti man tas patiktu.

Es vienmēr esmu brīnījusies, ka tik daudz vecāku liek saviem bērniem tos visvispopulārākos vārdus, it kā speciāli gribētu, lai viņu bērnam vārds tāds pats kā visiem citiem. Ne

nu vienkarsi cilvekiem trukst atraktivitates un fantazijas.

Kāpēc agrāk neviens nebrīnījās, ka bērnus sauca pa Juriem, Edgariem, Ilzēm, Ievām, Kristīnēm, bet tagad brīnās, ka sauc par Sofijām un Robertiem? Tas taču ir tas pats, kas Ieva vai Līga pirms 30 gadiem!
Man ir samērā ierasts vārds, un pat par šo daudzi brīnās. Izrādās, mana drauga radiem mans vārds bija absolūti svešs un viņi nezināja, kā to izrunāt. Tad nu neapskaužu tos bērnus, kuru vecāki ieliek tādus modernos vārdus kā Signūrs, Sigvarts, utt. Visi taču jauc, poliklīnikā nepareizi pieraksta, utt.