Ko ēdat, kad apetīte ir kā dinozauram? (mēnešreizes)

Es nebūšu orģināla, bet mana vājība ir šokolāde.:-D Un sevi pārliecinu, ka tad esmu pelnījusi. Bet tā nopietni, šo laiku es uztveru kā iespēju nedaudz izpausties bez sirdsapziņas pārmetumiem. Ja man ko sagribēsies, tad tas arī tiks nopirkts.:-)

mēdz būt, dažādi reaģēju. Ļauju vaļu un tad zinu, ka pēc pāris dienām apetīte var atkal stipri samazināties.
Vai ja saņemos tad uztaisu "olbaltumvielu dienas", jo ēdot olbaltumvielas un nekacinot hormonus ar ogļhidrātiem, apetīte var normalizēties.
Ēst kā parasti, bet vājuma brīdī apēst burkānu..hmm, dažreiz sanāk, bet reti :D
Izpausties bez sirsdapziņas pārmetumiem pavisam pirms MR mēdz būt grūtāk, jo tieši pāris dienas pirms, vismaz es esmu emocionālāka kā parasti :)

Ļauju vaļu - parasti gribas kaut ko sāļu, tad saldu un tā pa riņķi :D tāpēc iet iekšā gan sāļie rieksti, gan čipsi, pēc tam šokolāde un saldējums. Bet tas ir tikai uz dienu vai divām. Tā kā vispār ēdu ļoti maz, tad šādas īpašās dienas nekādus sirdsapziņas pārmetumus manī neizraisa :)

Ļauju vaļu - parasti gribas kaut ko sāļu, tad saldu un tā pa riņķi tāpēc iet iekšā gan sāļie rieksti, gan čipsi, pēc tam šokolāde un saldējums. Bet tas ir tikai uz dienu vai divām. Tā kā vispār ēdu ļoti maz, tad šādas īpašās dienas nekādus sirdsapziņas pārmetumus manī neizraisa

:-)

Man sāp vēders un es neko nevaru ieēst. :-D

Visu, ko kārojas, cenšos aizstāt ar veselīgākām alternatīvām.. Jo vienmēr pēc tādas rīšanas bez sajēgas (kādu man tieši arī kārojas) jūtos ļoti ļoti slikti, bet tā apetīte nepazūd un tad jūtos vēl sliktāk.. Tāpēc pārsvarā iet dārzeņi un augļi. Gribas ko sāļu, ēdu burkānus ar kādu mērcīti, nevis, piemēram, čipšus, kurus man ļoti gribētos. Gribas ko saldu, tad augļus. Nav tāda sajūta, kā iestūķējot kaut ko supergardu un neveselīgu, bet tuvu tam.
Vienīgais, kam nesaku nē, ir saldējums. Nespēju atteikt :D Bet es arī ikdienā pārtieku no saldējuma, tā kā.. :D

Gandrīz neko, palielināta apetīte man ir tik tad, ja kādas 3 dienas nav normāli ēsts

Ēdu sāļo kopā ar saldo. :D

Cenšos ēst veselīgi, daudz gatavoju visādus pākšaugus, biezpienu, auksto zupu utml. lietas, bet, ja ir bads tāds, ka nezinu, kur likties, ēdu to visu neierobežotos apjomos, citādi zinu, ka iznesīšu kādam smadzenes un beigās salūzīšu čipsu pakai. Tad jau labāk apēst tonnu vājpiena biezpiena vai vārītas pupiņas vai vegāno zupu bez grama tauku. Saldumus nekad neprasās, bet sāli - karotēm. To tad cenšos notušēt, lietojot tās superasās čili mērces.

Tā īpaši necenšos ierobežot sevi, jūtos tik slikti, ka šķiet esmu pelnījusi :-D Vienīgi tad nezinu, ko gribu, ja nopērku saldu, saprotu, ka gribas sāļu un otrādi

Man nav tā, ka tad baigi kaut kā norautos no ķēdes ēšanas ziņā. Jāsaka gan, ka pus stundu gribas, piemēram, picu, pēc divdesmit minūtēm pašceptu zemeņu kūku, vēl pēc laiciņa šašliku. Tā kā to visu tik ātri nevar dabūt gatavu, tad gadās, ka iznesu kādam smadzenes dažādu emociju iespaidā, un dzīvojam tālāk. :D