Varbūt man viedoklis nav īpaši populārs, bet, cik es atceros no skolas laikiem, apcēla tikai tos, kuri paši to atļāva. Manā klasē bija puisis, kurš klanījās, kad viņam kaut ko pasaka izdarīt. Viņu vienīgo apcēla. Vidusskolā bija puisis, kurš apzināti rīkojās kā kretīns, lai no malas izskatītos foršāks. Arī viņu apsmēja. Ar to es nemēģinu pateikt, ka cilvēkus vajag apsmiet, nē. Bet daļēji cilvēki paši ir vainīgi. Pēc skolas baigšanas viņi staigā apvainojušies un visiem klaigā, ka viņus apsmēja tāpēc, ka bija no laukiem/bija resni/gari/īsi/tievi/pumpaini/nabadzīgi, bet reti kurš gatavs atzīt, ka pats bija kaitinošs cilvēks, kurš provocēja uz apsmiešanu. Un es nesaku, ka autores gadījumā tas tā bija.
Runājot par autori, es neticu, ka visa klase un klases audzinātāja pat pēc skolas no zila gaisa izdomā par viņu muļķības. Es saprastu, ja tas būtu viena dīvains cilvēks. Bet visa klase? Nu nezinu gan. Izklausās, ka autore nestāsta visu stāstu pilnībā.