Kad nav pieredzes, lai strādātu

Jā, man. Paņēma kā studentīti, toreiz vēl bakalauru rakstīju.

Neviens darba devējs neņems tevi nopietni, ja tev nebūs vispār nekādas darba pieredzes, un vienalga ir tev diploms vai nē. Uzskatu,ka jāsāk ar kaut ko mazu un tad jādomā par kaut ko nopietnāku.

Bez pieredzes un bez universitāšu diplomiem mans pirmais darbs bija lietvedis valsts iestādē. Darba meklējumos gan pagāja kādi 3 mēneši, bet atradu.

Es pirmajā darbā aizgāju vnk ,kur pieņēma darbā

brilliantly , nu visus darba devējus nevar mest vienā maisā. Nozares taču ir dažādas, ārsti, protams, atkrīt. Tāpēc arī šāda diskusija radās- lai dalītos ar pieredzes stāstiem.

Jā, bet es sāku ar bezmaksas praksi interesējošā nozarē.:-)

Cik nu nopietns pašā sākumā bija, nezinu, bet strādāt sāku pēc pirmā kursa vasarā, tad pamazām arī rudeņos, pavasaros, vasarās pēc visiem citiem kursiem, nu beidzu augstskolu un sākšu pastāvīgi tur strādāt, līdz atradīšu ko vēl labāku :)

Nopietni darbi nē, nedomāju.

Kas ir nopietns darbs?

Mani pirmie darbi nebija nopietni, naudu vajadzēja, laiks un iespēja strādāt bija. Mani pirmie "nopietnie" darbi bija sliktāk apmaksāti, nekā nenopietnie.
.
Labi, nav tev darba pieredzes, OK. Bet kā ar pārējo? Kaut kāda izglītība? Varbūt valodu zināšanas? Varbūt ūberkomunikabla personība? Varbūt bērnus mīli? Varbūt labi orientējies tehnikā?

Tam jau ir domātas prakses augstskolās un profenēs, lai iegūtu ierakstu CV. Ideālā gadījumā - pierādi sevi prakses laikā un dabū darbu turpat. Par praksi reti kur maksā. Tāpēc prakses izvēlei jāpieiet gana nopietni. Viens kursabiedrs pabeidza skolu ar sarkano diplomu, visur 9,10, bet viņš nevienā praksē nav gājis, abas reizes atrada paziņas vai radus, kas parakstīja papīrus (visādus kreisos uzņēmumus), ka viņš tur it kā ir gājis. Pirmo darbu pēc augstskolas meklēja ļoti ilgi.
-
Es nepiekrītu, ka jebkāda darba pieredze ir labāka nekā nekāda. Piemēram, ja man būs 2 kandidāti no vienas augstskolas, no viena kursa, viens bez nekādas pieredzes, otras ar kasiera pieredzi Maximā, tas man pilnīgi neko nenozīmē, es vērtēšu pēc a) darba intervijas performances t.sk. uzdevumu izpildes tās laikā, b) ja students - pēc sekmēm. Jo nesaistīta pieredze manā darbā nedod pilnīgi precīzi neko, bet tas, vai cilvēkam matemātikā ir 4 vai 10 balles, gan ir ļoti izšķiroši. Turklāt manā darbā pieredze bieži ir traucēklis, nevis bonuss, jo cilvēks ir jāpārmāca un ir grūti iestāstīt, ka tas, kā viņš ir darījis līdz šim, nav pareizi.

Kas ir nopietns darbs? Zem tā var daudz ko palikt apakšā.. kādam vecākais kasieris arī būs nopietns darbs, cits nemaz aci nepamirkšķinās par tādu.
-----
Pati jau no 1.kursa strādāju dažādos darbos, nesaistītos ar profesiju, visos darbos biju vecākā pārdevēja, ko tomēr arī pēc tam pāris intervijās ņēma vērā, jo man bija lieliskas sekmes + paspēju arī kārtīgi darīt savu darbu, lai vai kāds tas būtu.
Tagadējo darbu, ko sāku 3.kursā, uzskatu par pirmo nopietno solīti, dabūju vienkārši, uzprasoties augstskolā pasniedzējai uz praksi, viņa zināja, ka esmu uzņēmīga, uzreiz paņēma. Nu jau gadu uz pusslodzi strādāju. Biju iepriekš arī praksē VID, katru gadu skolā prakse, tiešām laba iespēja iegūt darbiņu pēc tam (nu ne VID, jo tur vajag pabeigtu augstāko izglītību).

Sāku kā praktikants, manu praksi 3 mēnešu garumā darba devējs arī uzskatīja kā pārbaudes laiku, pēc prakses pieņēma mani darbā. Man liekas, ka tā notiek bieži! :)

Man atkal pret praktikantiem ir nekāda attieksme, jo visur kur esmu strādājusi viņiem neko nopietnu nemāca, dara visus melnos darbus, kurus citiem slinkums izdarīt.

Tāpēc CV jau parasti saraksta visus pienākumus, var arī pajautāt sīkāk, ko tieši darīja. Es CV rakstu galvenos pienākumus (nemelojot).

Manā darbā vismaz divas reizes gadā pieņem praktikantus, ja cilvēks sevi pierāda, viņš var turpināt strādāt. Un neviens neliek darīt darbus, kurus citi negrib, jo uzņēmums apmāca sev nākamos darbiniekus. Ja negrib, tā ir cita lieta
___
Es aizdomājos. Piemēram, nākamais darba devējs par bonusu uzskata palikšanu uzņēmumā pēc prakses?

Jap. Savā nozarē pieteicos praksē, bet paralēli muļķībām ar papīru darbiem uzlika mērķus ieviest fundamentālākas lietas par ko biju tikai augstskolas solā dzirdējusi. Piedāvāja darbu pēc prakses.
Pēdējā gada laikā piedzīvoju to pašu. Jebkurā gadījumā uzskatu, ka lielāki ieguvēji ir tie, kas neslinko ar darbinieku apmācību un ievadīšanu darbā, jo ne vienmēr ir tā, ka atnāk cilvēks kurš ir darījis identisku darbu citā līdzīgā uzņēmumā utml. Nolaidība šajos jautājumos nereti maksā daudz vairāk nekā sākotnējais ieguldījums jaunajā darbiniekā, mana pieredze.

Tur, kur es strādāju šobrīd, regulāri ņem praktikantus, kuri tiek kārtīgi apmācīti. Liela daļa pēc tam arī paliek šeit strādāt. Ļoti patīk uzņēmuma nostāja :)
Mana pašas pieredze ar studiju praksēm nav visai pozitīva. Studiju laikā nācās iziet trīs prakses, kuru laikā neguvu pilnīgi neko. Pati mocījos ar info iegūšanu, lai no tā izzīstu normālu prakses atskaiti. Vienmēr gadījās tā, ka mani prakses vadītāji uzņēmumos bija ļoti aizņemti, nezināja kā mani nodarbināt un vispār ko ar tādu praktikantu iesākt. Man ļoti žēl, protams, jo man vienmēr pirms katras prakses bija cerība, ka nu šoreiz būs viss baigi super, bet beigās nekā...

Uzskatu, ka man ar šobrīdējo darbu nebija nekādas pieredzes. Iepriekš biju pārdevēja, labas komunikācijas spējas, bet te darbs ar sportistiem (un skolas laikā sportu vnk ienīdu), papildus lietvedības dokumentu kārtošana, ko skolas laikā apguvu īsā kursā. Viss.
Šonedēļ sastapos ar nepatīkamu gadījumu - mana jaunā kolēģe bija mana kursabiedrene. Un viņa neizturēja pārbaudes laiku, kaut gan pienākumi ir pat teiksim smieklīgi viegli. Bet meitenei nebija darba pieredzes, tikai prakse, problēmas arī ar komunikāciju.