Vispār esmu dusmīga uz vīru, varētu teikt pat apvainojusies. Un padomājot, sapratu, ka tā nav tāda pirmā reize, vienkārši agrāk nebiju pamanījusi. Tas ir praktiskos darbos, mājās, piemēram. Viņš saka, lai kaut ko izvēlos, izlemju, nu pēc saviem izskatiem, kā es teikšu, tā būs, tā arī izdaru, kad informēju viņu par to, tad sākas-labāk vajadzētu šādi, es domāju, ka vajag darīt šitā, varbūt tomēr izvēlamies šo. Tad kāda velna pēc tu man saki, lai izvēlos, izdomāju, ja beigās tāpat nekas nav labi un pats visu grib lemt? Jo viņam vienmēr ir taisnība un visam jābūt pēc viņa prāta. Мы посоветовались и я решил.
Tā it kā es nebūtu spējīga izvēlēties vienu stulbu skapi, krāsu vai viesu gultu. Un laba izvēle ir tikai tāda, kādu izvēlētos viņš pats. Uzpūtīgais āzis!