Bija mana dzimšanas diena un no vīra nesaņēmu dāvanu, tikai ziedus, aizbildinoties, ka nav naudas. Jā, es zinu, ka nav viegli ar naudu, bet nu fak... :'-(
Neesmu ne golddigere, ne arī uzskatu, ka dāvanais ir galvenais, bet nu... šoreiz uzsprāgu. Dzimšanas dienas man ir ļoti svarīgas un, jā, dāvanas man arī ir svarīgas. Man arī mēdz būt grūti ar naudām, bet nu tāpēc es ne reizi neesmu atļāvusies otru neapveikusi. Taču ne jau vakar uzzinām, ka otram ir dz.d. Parasti jau pēc Zsv uzreiz sāku domāt un plānot otra dz.d. dāvanu, kas ir vēl tikai pēc pusgada. Manuprāt, tas ir normāli un tā tam jābūt.
Karoče nonoturējos emociju iespaidā un uzsprāgu. Pie reizes pateicu arī par to, ka man vispār pietrūkst no viņa puses dāvanu un izmaksāšanas. Man apnicis klausīties draudzenes, kurām vīri to un šito pērk. Bet man nekā. Ja gribu SPA, restorānu, somiņu, man pašai viss ir jāpērk. Kāpēc tā???
Pieminēju, lai tik vēl pamanās uz kāzu jubileju neko nesarīkot.
Viņš savukart nebija gaidījis tādu emociju uzplūdu, sak, kas ta tur tāds, tie taču dzīves sīkumi un ka uzburu darmu ne no kā.
Kuram taisnība? Man vai viņam? :'-(