Darbi bez konkursa, bez sludinājuma, pēc ieteikuma

Tāda pati. Ir gadījumi, kad atrodas darbs caur CV sūtīšanu, un ir, kad pazīstami cilvēki piedāvā.

Es arī bez konkursa tiku pie sava darba, bet tāpēc, ka jau iepriekš biju pierādījusi, ka esmu spējīga strādāt.

Pārsvarā darbu esmu atradusi caur CV sūtīšanu. Zinu, ka pazīstamie varētu mani iekārtot savās darba vietās, bet nekad neesmu to lūgusi, jo man ne sevišķi interesē viņu darba sfēras.

Man sanāk savādāk. Pēdējo reizi meklēju darbu pirms vairākiem gadiem. Kopš esmu industrijā "iekšā", darbs meklē mani. Kad izveido savu kontaktu tīklu, tad pastāvīgi parādās jauni piedāvājumi un iespējas. Bet, tas varētu būt atkarīgs no jomas.

bez atlases tiku, parādīju ka ātri varu padarīt savu darbu, to ko saprotu.

Man ar ir bijis gan tā, gan tā. Gan CV sūtīju un darbu dabūju, gan man pašai zvanīja un piedāvāja. Bet tā tīri caur draugiem un paziņām vēl nav nācies tikt kkur

Ilgstošos darbus atradu:
@vienu darbu atradu caur cilvēku -cilvēku - pareizajā brīdī parunāju ar ne īsti pazīstamu sievieti 10 min. :D ;
@otru darbu caur sludinājumu.
Ja tā paskatās, tad, tomēr lielākā daļa ir bijuši atrast caur sludinājumiem un pāris caur paziņām. Mani paziņas nestrādā īsti tādās jomās ,kurās es vēlētos ,vai arī varētu strādāt!
Bet ir darba vietas, kur vispirms darbiniekiem prasa vai kādam nav zināms kāds ,kurš varētu strādāt tajā amatā un ja nevienam nekas nav ,ko ieteikt, tikai tad ieliek sludinājumu! Vnk viņi tā uzskata, ka ir drošāk un atradīs labāku darbinieku ,jo kāds no darba kolektīva jau zin to cilvēku un domā, ka tādēļ būs nemaldīga izvēle. Vai tā vienmēr ir ? Kas to ,lai zin!

Pats pirmais mans darbs bija caur paziņām, pārējie visi caur sludinājumiem. Pati darbiniekus esmu meklējusi gan caur paziņām, gan caur sludinājumiem - veiksmes un neveiksmes bijušas abos gadījumos, jāsaka, ka reiz caur paziņām atrasts darbinieks piečakarēja kā neviens cits. Tāpēc no darba devēja viedokļa varu teikt, ka ne visi uzņēmumi primāri meklē darbiniekus caur paziņām.