Padomju laika mantojums, no kā jātiek vaļā?ir padomju laika domāšana, ka kāds visu salabos, izremontēs, nokrāsos... Latvijā mājas apsaimniekošanas fondā tiek maksātas ļoti nelielas summas, liela daļa iedzīvotāju gaida uz sazin ko, ka kāds visu salabos viņu vietā... ļoti maz ir tādu māju kas kaut ko reāli dara un var vienoties par mājas uzturēšanu un atjaunošanu. Sevišķi lielajās mājās, bieži vien ir daudz nemaksātāju. Mājas tiek nolaistas līdz tādam līmenim ka ir tuvu sabrukšanai, netīras kāpņutelpas, aprakstītām sienām, piesmēķētas...jo nav taču mana, kopējā... tādēļ viss vienalga...(t)
Mums ar bija dillema, izvēlējāmies par labu tipveida projektam. Jo:
Tipveida projekta plusi: Atrodas vietā, kur skola ir 5 min., dārziņš 1 min jeb pie mājas, sabiedriskais ir 5 min, iet cauru diennakti, ar mašīnu līdz centram 10 min parastajā laikā (vakaros), PIK stundās 25 min. Ir skaidrs tehniskais stāvoklis, māja vairs nesēdīsies, mājai bija ievilkts savs apkures katls, bija skaidrs, kādi ir siltuma rēķini un citas izmaksas. Mums gan zeme nav savā īpašumā, bet dzīvojam šeit 8 gadus un maksājam gadā nomu 2 Ls (jaunā noma nav saņemta, bet pieļauju, ka būs ap 3eiro). Var pieslēgt jebkuru sev interesējošo pakalpojumu - vienalga, kurš internets, kurš TV, kura apsardze u.c.
Mīnusi: var būt sociāli nelabvēlīgi kaimiņi, bet to principā var noskaidrot iepriekš. Projekta tips ir tāds kā ir, jāizpēta visi projekti un jāsaprot, kas ir maināms, kas nē, kas apmierina, kas nē. Reti ir savs bērnu laukumiņš.
Jaunā projekta plusi: remonts, jauna ēka, moderns projekts, labi iekārtota apkārtne, bieži vien slēdzama un apsargāta, jauni kaimiņi, pārsavarā līdzīga vecuma un turīguma.
Mīnusi: māja var sēsties, ļoti bieži, it sevišķi trekno gadu projekti ir lēti, firma, kas cēla, bankrotējusi, līdz ar to katru gadu lieli izdevumi remontiem. Bieži vien jau apsaimniekotājs ir slēdzis līgumu ar konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem, nav iespējas izvēlēties interneta/TV, apsaredzes piegādātāju, reizēm pat lattelecom līgums ir uz mājas apsaimniekotāju un iedzīvotājiem faktiski nav nekādas izvēles. Pārsvarā arī par to tiek iekasēta papildus maksa, par starpniecību. Tad bieži vien daudzos projektos jānopērk vieta mašīnai, ja ģimenē uzrodas vēl viena mašīna, tie ir milzīgi izdevumi. Tad jaunie projekti mēdz būt patukši, līdz ar to par pakalpojumiem jāmaksā tiem, kas tur jau dzīvo.
Tipveida projektiem pārsvarā pašiem jātaisa remonts, bet tas var būt gan pluss, gan mīnuss, jo tas ir laiks un izdevumi, toties var iekārtot, kā vēlies. Jaunajiem projektiem bieži vien jau ir apdare, bet tur arī, vai vari izvēlēties, kādu gribi, cik liela ir izvēle u.c. Tāpat jānoskaidro, kas ar teritoriju, kur liek mašīnu, jo gan jaunajiem projektiem, gan tipveida mājām ir zemūdens akmeņi, kā, piemēram, nevar nolikt mašīnu pie mājas, jāpērk vai nu stāvvieta vai pat pazemes garāžā vieta. Tad, protams, attālums jāvērtē līdz sabiedriskajam transportam un visādiem centriem (skolām, darbam u.c.). Tās visas ir papildus izmaksas, ko jāņem vērā.
Un visu šo izvērtējot, izvēlējāmies tipveida projektu, 84. gadā celtu māju, ar liftu, ar lētiem komunālajiem, ar sakarību apsaimniekotāju, un labu atrašanās vietu. Par zemi rakstīju, privātīpašnieks, bet īre ir ļoti zema.
Neizvēlies hrušķovku, paskaties 119. sēriju, tur ir arī palīgtelpas Vēl ir citas sērijas un specprojekti, kas ir gana plaši vecie projekti, pat reizēm vēl pārdomātāki nekā jaunie projekti.