Latviski mēs biežāk sakām "apēst stresu", turpretī angliski runājošajās valstīs lieto terminu "emotional eating". Kā jums šķiet, vai tās ir kultūru atšķirības un mēs tiešām vairāk ēdam no trauksmes nekā citās valstīs, vai arī mēs vairāk apspiežam emocijas un pašas varbūt to pat neapzināmies?
Runa ir par situācijām, kad mēs ēdam, lai gan nejūtam izsalkumu. Dažreiz vispār nespējam apstāties, lai gan sen esam paēdušas. Vai jums tie biežāk ir brīži, kad ir liela spriedze, darbs dzen darbu, ir liels nogurums? Vai arī brīži, kad ir kaut kādas emocijas - bēdas, dusmas, arī prieks?
Jūsu viedokļi man ļoti noderēs, jo rakstu par to maģistra darbu un cenšos saprast gan īsto mehānismu, gan arī pati sevi.
Ja jums vēl būtu laiciņš, ko veltīt
aptaujai , es vispār būtu pārlaimīga.
3
