Smēķēšanas atmešana

Nekādas īpašas metodes tur nav... vajadzīgs gribasspēks un ļoti liela apņemšanās... palīdz, ja nodarbojies ar sportu, ēd veselīgi un izvairies no smēķētāju kompānijām. Ir grūti un katru dienu tā ir cīņa ar sevi. Bet pēc neilga laika dzīves kvalitāte manāmi uzlabojas - parādās smaržas izjūta, ēdiena garšas nianses, drēbes un mati nesmird pēc dūmiem, vieglāk elpot utt. Vairāki paziņas mēģinājuši atmest ar visādiem plāksteriem, elektriskajiem šokiem un adatu terapijām, bet manuprāt visa pamatā tam jābūt ļoti lielam gribasspēkam... Ja vēlies atraksti PM :-) Nesmēķēju jau 3 gadus, bet joprojām dažreiz iešaujas prātā ka būtu forši uzsmēķēt :-D

Atmetu pirms gada. Smēķēju 8 gadus, no tiem pēdējos piecus gadus apmēram 10 - 15 cigaretes dienā. Sapratu, ka negribu smēķēt visu mūžu, un jāmet nost, nekādus nikotīna aizvietotājus nelietoju, man šķiet, ka tā es tikai apmānītu savu ķermeni. Katru dienu sev atgādināju, ka šodien nepīpēšu. Pirmā nedēļa bija visgrūtākā, pēc tam palika vieglāk. Ēdu veselīgi, dzēru daudz ūdens un tējas, daudz sportoju svaigā gaisā, daudz lasīju. Atceros, ka pirmajā mēnesī pirku cigarešu paciņas, izvilku cigareti, neaizmēķēju un dusmīgi metu paciņu ārā.
Pirmos mēnešus pēc atmešanas bija milzum daudz enerģijas (pirmajās nedēļās gan bija briesmīgs nespēks), tagad jūtos ļoti priecīga, ka vairs nepīpēju, dažreiz gan iedomājos, ka būtu forši uzpīpēt tikai vienu cigareti... Pavasaris ir foršs laiks, lai atmestu! Atceros, ka pagājušogad priecājos, cik skaisti viss smaržo.

Nesmēķēju 3 mēnešus. Arī iepriekš mēģināju atmest, bet padevos. Šoreiz kaut kā ļoti apzināti pateicu sev nē.
Uzliec telefonā aplikāciju, kur rāda, cik cigaretes neesi izsmēķējusi, cik naudas ietaupīts, kādas izmaiņas notiek veselībā. Man ir Drop it, bet ir visādas.
Pirmo laiku ieteiktu izvairīties no alkohola lietošanas un tusiņiem, kur cilvēki smēķē.
Ieteiktu pastāstīt draugiem, ka atmet (es tā saprotu, ka jūs ar draugu abi kopā metīsiet?), lai nepiedāvā tev iet kopā smēķēt (ja ir draugi, kas smēķē) un lai ir bišķi kauns, ja gribēsies atsākt.
Paskaties, kas ir tie izraisītāji, kas liek tev domāt par cigareti - vai ar kolēģiem darbā ej pīpēt, vai ar rīta kafiju, padomā, ar ko to aizvietot. Apzinies šo savu izraisītāju, mēģini pieķert, kad tev ienāk prātā doma par cigareti un pasaki sev- nē, es nolēmu vairs nepīpēt, es negribu pīpēt, tas ir tikai ieradums.
Par cepienu un stresu - arī mēģini cigareti aizvietot ar kādu veselīgu risinājumu (nevis ēšanu). Iedzer ūdeni, piemēram.
Es fiziski atmešanu baigi neizjutu, tādēļ par to nevarēšu neko teikt, bet psiholoģiski bija pagrūti kādus divus mēnešus. Bet vairāk dēļ tā, ka bija izstrādājies ieradums, kādos brīžos eju pīpēt. Tagad ir kļuvis vieglāk.
No plusiem - nesmird mati, āda, drēbes, baltāki zobi, āda mazliet uzlabojusies, bet ne baigi. Elpot ir vieglāk, klepus nav. Par vieglāku elpošanu, kāpjot pa kāpnēm, vēl nejūtu. Bet kopumā esmu ar sevi apmierināta. Lepnums, ka nepadodos - man draugs smēķē, draugi lielākā daļa smēķē, bet es arī ballītes esmu izturējusi, kad palieku viena pie galda sēdēt, kamēr pārējie iet uzpīpēt.
Svarā neesmu pieņēmusies, bet es neaizstāju pīpēšanu ar ēšanu. Vairāk dzeru ūdeni.
Laiku pa laikam doma par cigareti ienāk prātā. Tagad arī - sēžu, rakstu un iedomājos: "Mmm, cigarete, uzpīpēt!" Bet tad sevi apturu un padomāju: "Kas, Tu stulba?" :D

Atmetu ļoti sen. Tagad šķīet, ka atmest bija viegli, bet visi taču zinam, ka patiesībā viegli nav. Un velēšanās uzpīpēt vienmēr ik pa reizei uzpeldēs.

Atradu veco diskusiju ar savu komentāru

Sāku 16 gados, pa starpu uz ~1. gadu atmetu. Kopā sanāk 8 nosmēķēti gadi. Pēdējos gados +/- paciņa dienā.
Motivācija.. man vienkārši bija morāli un fiziski grūti. Patstāvīgs nogurums, depresijas, galvas sāpes, slinkums, mūžīgi aizlikts deguns, mūžīgi salst, nogurusi un pelēka seja, smirdīgi mati un drēbes..es te varētu turpināt un turpināt. No rīta kā atvēru acis, tā cigarete mutē, vakarā pirms iemigšanas - atkal cigarete, varbūt pat divas, lai varētu iemigt. Visur man bija cigaretes, cigaretes, cigaretes. Man tas reāli riebās, bet nebija spēka (?) to visu izbeigt.
Vairākas reizes mēģināju atmest un šoreiz esmu pārliecināta, ka vairs ni-ni. Vienkārši pieriebās, apnika, tam nav jēgas. Iepriekšējās atmešanas nāca par labu, jo šajā reizē es jau zināju ar ko jārēķinās, arī zināju kā vieglāk to izdarīt un pārciest. Nu kaut vai, piemēram, es zināju, ka nevaru mest nost vakarā, man tas obligāti jādara no rīta pēc divām izpīpētām, trakajos brīžos jādzer auksts ūdens un vispār vismaz 2l jāizdzer obligāti, un taml.
Īsāk sakot - gatavojos es ilgi, telefonā 3 aplikācijas, FB atbalsta grupa Un goda vārds, tas nav nemaz tik grūti!

Bāc, nu jau drīz 9 pilni mēneši brīvi no cigaretēm. Tik ātri paskrējis laiks! (l)
Jūtos ļooti labi! Tagad ejot garām smēķētajiem domāju kā es tā varēju, tas taču tāāāa smird :-D un uzreiz atceros arī savu fizisko un morālo stāvokli tobrīd.. vjeeek, tas bija riebīgi.
Ieteikt es varu tikai saņemties. Saņemies un beidz. Jā, nepatīkami, bet ir paciešami. Kaut vai mēģini simtām reižu, tikai nepadodies. Varbūt mēģinājumu laikā arī atradīsi kādu fīču kā tieši tev pašai vieglāk atmest. Man, kā jau rakstīju iepriekš, tas bija atmešanas laiks, auksts ūdens gribuļa laikā, arī daudz ūdens ikdienā.
Hm, par to, kas ir mainījies? Nu, pirmkārt, pašsajūta ir uzlabojusies ļoooti. Nav vairs mūžīgā noguruma, pozitīvāks prāts, deguns praktiski nav vairs aizlikts, klepus ar nav, nekādas smirdoņas, gribas fiziski darboties vairāk.. es pat teiktu, ka ir lielāka interese par apkārtējo pasauli, jo nekas netraucē un jūtos brīvi.
Par svaru - jā, man nāca klāt jūtami, BET visticamāk tas tāpēc, ka es nesekoju nekam ko lieku mutē. Ja gribēju, tad ēdu cauru dienu. Vēl līdz šim brīdim domāju, ka labāk pāris +kg nevis cigaretes. Bet man ar svaru nekad īsti nav bijis problēmu, tāpēc arī tā vieglprātīgi pret to izturos. Domāju, ka mazliet vairāk fizisko aktivitāšu un būs atkal viss vecajās sliedēs.

Sievietes kuras pīpē ir pretīgas, neglītas, bomzīgas kajslauķes.

Smēķēšanas pieredze tuvu 10 gadiem. Ir bijuši periodi, kad pīpēju paciņu dienā, pēdejos gados gāja vidēji 2 paciņas mēnesī. Galvenokārt smēķēšanas apjoma samazināšanās ir pāriešana un mazāk stresainu darbu. Nu jau nesmēķēju 3+ mēnešus. Izmantoju aplikāciju. Naudas ietaupījums manā gadījumā nav liels, vairāk patīk skatīties, cik dienas jau ir pagājušas bez cigaretes. Nesaprotu cilvēkus, kuri saka, ka pīpēt nepatīk, bet pīpē. Man patīk, pat ļoti, bet veselība šķiet svarīgāka. Grūtākais ir brīžos, kad esmu ļoti dusmiga un ballītēs, kad draugi iet pīpēt. Šajos gadījumos eju ārā ar viņiem, bet nesmēķēju. Lai gan elpoju dūmus, nenoraujos. Otra pusīte smēķē, bet man tas netraucē atmešanā. Traucē, ka smird :D

+jau šos 3+ mēnešus iesāktā paciņa stāv somā. Daudzi brīnās, bet man labāk palīdz apziņa, ka man tās cigaretes ir, nevis ja nebūtu.

Par to svaru ironiski, kad iekšas pūst ntos gadus pīpējot paciņu dienā, bet uztraucas par izskatu. Tas būtu tas pats, kas vēža slimnieks neizmanto ķīmijterapiju, jo neglīti izskatīsies bez matiem.

Kas palīdz? Varētu Tevi paņemt līdzi uz savu darbu, lai redzi kādas sekas ir cilvēkiem, kas smēķē, un kādi bērni dzimst, domāju, ka nekad vairs nesmēķētu.

Tētis, kad meta nost, sākumā sapirka kaudzi ar stiklenēm, katru reizi, kad gribējās pīpēt, ņēma konfekti, neizkūst tik ātri kā šokolādes končas, paiet "pīpējamais" laiks. Bija ar ilggadēju pīpēšanas stāžu, tagad kādus 10 gadus nepīpē.
Pašai vienkārši pa reizei gribas, bet tikai tad, ja cigarešu nav. Tāpēc vienmēr stāv mājās, kad gribas, padomāju vēlreiz un negribas. Ja tuvumā nav, tad nav sajūtas, ka tas ir pašas pieņemts lēmumus, prāts ilgāk neliekas mierā.

Atmetu pirms gandrīz gada, izlasot "Kā viegli atmest smēķšanu" grāmatu. Kopš tā laika nevienu reizi neesmu uzsmēķējusi. Stāžs bija gandrīz 11 gadi (ar pārtraukumiem). Pa šo gadu dažas reizes iedzerot bijusi vēlme uzsmēķēt, bet tas bija tikai pirmajos mēnešos un noturējos, tagad arī baudot alkoholu šī vēlme nemaz nepiezogas.:-)
Par svaru - man 2 nedēļas pēc atmešanas pasliktinājās veselība (nezinu vai to ietekmēja atmešana), nokritos svarā par 5 kg :-D
Pēc atmešanas nekādus veselības uzlabojumus pamanījusi neesmu, jo arī nekādus pasliktinājumus smēķējot nebiju novērojusi, bet man ir apziņa, ka samazinu dažādu briesmīgu slimību riskus.

Arī iesaku Alena Karra grāmatu. Kad gribēju, lai draugs atmet, tad izlasīju.