Dzīve bez tēva.

471

Reģ: 28.03.2013

Tēma īstenībā skumja, bet tā man jau atkal kādu laiku neliek mieru, kaut arī esmu jau pieaugusi.
Esmu visu dzīvi augusi bez tēva, viņš nomira kad biju tikai pāris mēnešus veca. Tāpēc neko, protams, par viņu neatceros un cik zinu tikai to ko mamma par viņu stāstīja.
Tālāk mammai bija 2 attiecības, kur bija kopdzīve. Pirmais, kad man bija kādi 4 gadiņi. Atceros to, ka nekādu mīlestību no tā vīrieša puses nesaņēmu, tikai atceros, ka mammai bija kaut kāds vīrietis blakus un viss. Pēc tam kad man bija 6 gadi. Mamma iepazinās ar otru vīrieti. Tiku atvesta uz personīgo māju, kur dzīvoja viņš ar savu vēl mammu, tēvu, brāli. Tādas kā siltas ğimeniskas attiecības nebija, bija ļoti daudz nepatīkamu lietu pateikts un izdarīts no viņa un viņa ğimenes puses, bet beigās tāpat mammai viņš ir blakus nu jau Gandrīz 20 gadus. Tā arī līdz šai dienai es nezinu ko nozīmē tēva mīlestība, neesmu nevienu reizi teikusi "tēti", nezinu ko tas nozīmē. Un viņš arī ne to labāko, piemēru bija rādījis kā izturēties pret savu sievieti.
Jautājums būs par to vai tas var ietekmēt manas attiecības ar manu topošo vīru un vai tas, ka sieviete izaug bez tēva ietekmē viņu kā personību?
Gribētos, lai vēl kāda padalītos ar savām domām, piemēriem.

26.04.2017 13:23 |

✰ ✰ ✰

417

Reģ: 30.03.2017

Esmu augusi gan bez tēva, gan mātes. Nekāda piemēra man vispār nebija. Nu neko. Kā dzīve lemta, tā bija jādzīvo - nabadzībā, bez vecāku palīdzības. Paaugos, izaudzināja ielas. Tusējos ar cilvēkiem - labiem, sliktiem. Narkotikas, alkohols un viss pārējais, ko esmu izbaudījusi no sabiedrības, jo neviens nemācija, kas bija labs, kas slikts. Ieguvu pieredzi uz savas ādas. Priekš saviem gadiem man ir diezgan liela dzīves bagāža pateicoties tam, ka man nav vecāku.
Reizēm kontaktējos, gan māti, gan tēvu. Bet nekad neesmu uzskatījusi viņus par saviem vecākiem.
Nedomāju, ka baigi tas attiecības ar vīru/sievu iespaido, jo cilvēkam tomēr ir sava galva uz pleciem.
Bet kaut kādā ziņā vecāki tomēr savu dzīves modeli ieaudzina, bet mani laikam tas neiespaido. Man ir sava galva uz pleciem. :-)

26.04.2017 13:33 |

Miss Joker

17203

Reģ: 08.05.2010

Protams ka tas viss ietekmē mūs, bet tas ka mums ir savādāka pieredze uzaugot nemaz nenozīmē ka mūsu nākotnes ģimene un audzināšana būs sliktāka.
Es savu tēvu dzīvē neatceros, tik cik es viņa bildi internetā redzēju kad viņš man pats uzrakstīja. Es viņu ienīstu, jo viņš ir konkrēti sliktākais piemērs tēvam kāds man varēja būt un esmu pat priecīga, ka viņš nav blakus. Tādi ir mani uzskati kopš mazotnes un līdz šai dienai nav mainījušies.
Zinot to kāds mans tēvs ir pēc nostāstiem un pāris epastiem ar vņu pašu, es tik zinu ka tādu tēvu saviem bērniem nenovēlētu. Es esmu ļoti piesardzīga vīriešu izvēlē un ļoti izvērtēju vīriešus pēc saviem personīgajiem kritējiem, balstoties uz savas pieredzes un emocijām. Visi mēs vērtējam cilvēkus pēc personīgās pieredzes un zināšanām.
Ko lai saka, reizēm arī labāk ir nepazīt, nekā pazīt.

26.04.2017 13:36 |

Zinas tante

2520

Reģ: 30.01.2017

Var ietekmēt, var neietekmēt, izskatās, ka Tev varētu vajadzēt siltu un atvērtu vīrieti blakus.
Man arī tēva īsti nebija, bet attiecību sakarā salīdzinu, kāda esmu es un kādas ir tās draudzenes, kas ir izaugušas zem tēva gādīgā spārna. Un ziniet, mans modelis man patīk labāk. Nebija arī tā, ka man nebija šī vīrišķā figūra bērnībā - tēva lomā pašrocīgi iecēlu citu ģimenes locekli.

26.04.2017 13:40 |

Everythingisfine

471

Reģ: 28.03.2013

Tas ir trağiskāk, ka Tev nav abu vecāku un tas jau ir nedaudz savādāks stāsts, jo visu priekštatu par dzīvi kā pati saki iedeva sabiedrība un būtībā viss ir tikai uz Tavu pašas pieredzi.
Man diemžēl šo pieredzi un priekštatu parādīja svešs cilvēks, kam es neskaitos nekas un tāpat arī viņš man. Kas ir labāk augt vispār bez tēva vai, lai ir vienalga kas, bet lai tikai viņš ir.?

26.04.2017 13:42 |

Everythingisfine

471

Reģ: 28.03.2013

Var ietekmēt, var neietekmēt, izskatās, ka Tev varētu vajadzēt siltu un atvērtu vīrieti blakus

Tādu arī esmu atradusi un tāpēc arī baidos, lai pēc tam ko pati biju pieredzējusi nesāktu man traucēt. Man visu laiku ir par visu šaubas, kā būs.

26.04.2017 13:49 |

varaviiksne

394

Reģ: 29.01.2017

Žēl, ka tev tā bijis, bet nedomā un lieki nefilozofē, kā būtu labāk, kā trakāk, jo tur neko mainīt nevar. Tu pati nekad nezināsi, kā tev veidotos attiecības, ja būtu bijis, kā tagad, kad nav, jo tu nevari šīs lietas salīdzināt un nekad arī nevarēsi. Dzīvo savu dzīvi pēc labākās sirdsapziņas un neskaties kā kaimiņu Jānītim. Tu esi tu un viss tev izdosies tik labi, cik vien tu centīsies un vēlēsies!

26.04.2017 13:50 |

varaviiksne

394

Reģ: 29.01.2017

Ja kaut kas iekšā urda, tad vari pameklēt angliski gan jau ir raksti par to, pieredzes, psiholoģija utt., varbūt palīdz, bet atkal, neuztvert visu to, ka tev ir tāpat un tev būs tāpat. Noslēdz to vienā prāta kaktiņā ar atslēgu un turi aizslēgtu ciet ikdienā.

26.04.2017 13:52 |

Miss Joker

17203

Reģ: 08.05.2010

Ja mans tēvs būtu miris, man būtu žēl tā ko es neesmu pieredzējusi ar viņu un žēl būtu viņu nepazīt(ja protams viņš būtu bijis labs cilvēks), bet apzināties ka tas donors ir tur pasaulē un zinot to ka viņš manu eksistenci izmantoka lai pa kluso iegūtu pabalstus ārzemēs, kur viltīgi viņš un viņa ģimene centās ielīst manas ģimenes dzīvē. Zinot ka viņš pats aizrāvās ar alko, narkotikām un tika aizdzīts prom pēc agresīvas uzvedības/darbībām, es labāk gribētu lai viņš ir miris.
Dēļ viņa, man bērnībā nācās daudz sāpes izjust kuras man nevajadzēja pat pazīt. Tīņu vecumā dēļ vienkāršas tīņu uzvedības es tiku pielīdzināta viņam, pielīdzināta viņa darbībām, pielīdzināta viņam dēļ kopējā uzvārda un man ne tikai ir naids pret viņu, bet man ir naids/ sāpes iekšā dēļ tiem cilvēkiem kuri centās pielīdzināt mini tam cilvēkam kuru es pat nebiju dzīvē satikusi. Pielīdzināja cilvēkam kurš mani bērnībā ar nieka telefona sarunu sāpināja un tajā pašā tīņu vecumā gandrīz vai par izsmieklu padarīja cenšoties ar mani komunicēt.. Kas protams bija variants, kā uzzināt par mani sīkāku informāciju priekš pabalstiem.
Labāk tad nekādu tēvu.

26.04.2017 13:52 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Man abi vecāki ir auguši bez tēva (abiem tēvs miris, kad viņi bija ļoti, ļoti maziņi). Manuprāt, es esmu uzaugusi normālā ģimenē, neskatoties uz to, ka maniem vecākiem pašiem tāda baigā laba piemēra nebija.
.
Būs labi :) Ja izvēlēsies sev blakus piemērotu cilvēku, nevajadzētu būt problēmām.

26.04.2017 14:00 |

paulalala

1143

Reģ: 06.07.2013

Tas fundamentāli ietekmē tavas attiecības dzīvē ar vīriešiem.
Pavisam no tā nav iespējams aizbēgt, būs vien jāizprot šī ietekme un ar to jādzīvo.
Cik daudz tev izdosies to ietekmēt atkarīgs no personības, gudrības, arī ego spēka.
Taču nav ko bēdāt, neviens neesam nolemts :D Un ir labi, ka pievērs tam uzmanību, domā par to.
Te gan jāsaka svarīgi - vai neskaitot tēvu tev dzīvē ir bijusi kāda nozīmīga, stabila vīrieša figūra?
Jo saprotu, ka patēvi tādi nebija, pareizi?
Zini, arī tiem, kuriem ir paveicies ar vecākiem, neiet viss ideāli :) Nav mana ģimene ideāla bijusi, bet man ir lieliski vecāki, labas attiecības - vienlaikus saglabājam gana lielu distanci, lai katrs var dzīvot savu pieaugušo dzīvi. Tēvs man ir iedevis visu un vairāk ko man kā meitai vajag. BET... nav tā, ka baaaaaigi gludi gājis man attiecībās :D tas, ka spēju izveidot tās noturīgas, bez lielām traģēdijām utml. - tas gan. Tikpat labi tu arī to esi varējusi/vari.

26.04.2017 14:05 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

Es zinu dazus cilvekus kuri augusi bez teva. Sievietes loti uzmanigi izvelejas sev viru, ar domu,tadu lai vibs butu tiesam labs partneris, miloss, gaadigs, miletu bernus. Skola bija puisis kuru izaudzinaja maate, vins ir fantastisks cilveks, bet loti jutigas dabas, emocionals. Nezinu vai tads butu ja butu bijis ari tevs ikdiena.

26.04.2017 14:08 |

Gizzi

738

Reģ: 06.09.2013

Mans tēvs nekad nav bijis man piemērs. Augu arī bez viņa. Arī mamma bijusi blakus reti,un uz viņu esmu skatījusies nevis kā uz piemēru,bet-tāda es nebūšu. Skarbi,bet daudz pāridarījumi,daudz rūgtumi sirdī,arī joprojām. Maziņa vienmēr skatījos uz citām ģimenēm un nesapratu,kādēļ man tā nevar būt.Toties tieši tas palīdzēja izveidot manu ideālo ģimenes modeli,un tagad man ir laimīga ģimene! Tā laikam saka,kam rūgta pirmā dzīves daļa,tam laimīgāka otrā,un otrādi

26.04.2017 14:13 |

Everythingisfine

471

Reģ: 28.03.2013

Pavisam no tā nav iespējams aizbēgt, būs vien jāizprot šī ietekme un ar to jādzīvo.

Tāpēc arī šī tēma šeit tapa. Ne jau, lai mani pažēlotu, bet izsprastu vai tas ietekmē un kā ietekmē, kā Pārējās meitenes tas ir ietekmējis.
Paldies Paulalala, ka pareizi visu saskatīji.
Man ir vecākais brālis, bet viņš arī ir uz ļoti daudziem grābekļiem kāpis. Būtībā Viņi man parādīja, kādu vīrieti es tiešām negribētu sev blakus. BET, kas pašai liekas, ka nav labi. Es viegli varu aiziet prom no attiecībām. Man līdz galam ir grūti pielaist sev klāt.

26.04.2017 14:17 |

varaviiksne

394

Reģ: 29.01.2017

Man līdz galam ir grūti pielaist sev klāt.

Tā ir daudziem, ne tik tavu minētu iemeslu dēļ. Netaisi galvā lielākas problēmas nekā ir, tas ne pie kā labāka nenovedīs, tiešām. Ja esi laimīga savās attiecībās, labi, ja nē, meklē cita tipa cilvēku un dzīvo nost.

26.04.2017 14:22 |

Everythingisfine

471

Reģ: 28.03.2013

varaviiksne kaut kā esi netā sapratusi kāpēc un par ko ir šī tēma. Šo tēmu es netaisīju personīgi priekš sevis un par to, kas darās man galvā. Es padalījos ar savu pieredzi, ğimenes modeli kādā uzaugu. Un tā arī atbildu tālāk ar, piemēriem.
Ja cilvēks grib padalīties ar savu pieredzi, tātad viņš Taisa sev problēmas galvā??

26.04.2017 14:36 |

Caloo

3267

Reģ: 20.05.2016

varaviiksne, nekā personīga, bet reizēm ir noderīgi paklusēt un palasīt. :)

26.04.2017 14:38 |

varaviiksne

394

Reģ: 29.01.2017

Es norādīju uz to, ka nevajag pārspīlēt šīs lietas, kas var radīt tiešām problēmas - tā apzinātā malšana par galvu, ka pašai liekas, ka nav labi, var nebūt labi u.c. Jācenšas domāt tieši pretēji. Man taču vienalga par dalīšanos pieredzē, bet es par to, ka jāfiltrē informācija, palasot kā citiem, nevar ņemt par patiesību sev (ne tieši tev, jebkuram, kam kas līdzīgs).

26.04.2017 14:41 |

varaviiksne

394

Reģ: 29.01.2017

nekā personīga, bet reizēm ir noderīgi paklusēt un palasīt

Es neko ļaunu nepateicu. Ja taisa diskusiju, tad uztrauc un grib dzirdēt kaut ko, es pateicu, kas var palīdzēt. Vai tu saskati smiešanos vai ko?

26.04.2017 14:43 |

varaviiksne

394

Reģ: 29.01.2017

Kas ir labāk augt vispār bez tēva vai, lai ir vienalga kas, bet lai tikai viņš ir.?

Kaut vai šis. :-)

26.04.2017 14:44 |

Salomē

5709

Reģ: 29.01.2009

Man šķiet, ka tā ģimenes ietekme ir diezgan pārspīlēta. Jā, padsmit gados mēs ietekmējamies no bērnības pieredzes, bet tādā apzinātākā attiecību veidošanas vecumā tomēr ir lielāka izpratne par sevi un savām vajadzībām, un tad to, kas balstīts kādā pagātnes sapē, var izprast un noglabāt tur, kur tas netraucē.
Es arī augu bez tēva, ģimenes attiecību piemērs gan bija mani vecvecāki un tas ir iemesls, kāpēc es nevēlos precēties. :-D Vai ir labi, ka mans ir tāds piemērs? Nezinu, iedvesmojoši noteikti nav. :-|
Es ieteiktu vairāk skatīties uz sevi un godīgi atbildēt uz jautājumiem, kādas attiecības vēlies, kādu otru cilvēku gribi sev blakus, ko sagaidi, ko pati vēlies dot... abstrahējoties no jau piedzīvotā.

26.04.2017 14:48 |