Cilvēkam ir 25 gadi, grib studēt, iegūt savu pirmo augstāko izglītību, bet ir baile, ka neiederēsies jauniešu kolektīvā, būs par vecu, iebremzēts/a. Kurās profesijas nav kauns apgūt jau tādā vecumā? Saprotu, ka tas ir muļķīgi, uztraukties par svešu cilvēku viedokli, bet tomēr, ko varētu ieteikt, kādu virzienu izvēlēties, lai varētu ātrāk nostaties uz kājām pēc studiju beigām?
Pat Latvijā 25 gados vēl skaitās jaunietis, tā ka chill, nebūs tur nekas iebremzēts. Studēt var jebko, kas patīk - ir cilvēki, kuri uzsāk medicīnas studijas pēc 30, lai gan tās ir daudz ilgākas par citām, i neko, izmācās, strādā :) Mazāk jāpievērš uzmanība stulbiem sereotipiem.
Piekrītu Delusion. Pazīstu vīrieti, kurš savu pirmo grādu ieguva pēc 40 un vairākus, kas dažādu iemeslu dēļ uzsāk vai atsāk studēt ap 25, līdz ar to, nedomāju, ka tas būtu pat kaut kas neparasts.
Galvenais ir saprast cilvēkam, kas viņam patīk un kas interesē. Tā pat ir labāk, nekā 25 gados būt ar grādu nozarē, kas neinteresē. Tie ir tikai stereotipi, sabiedrībā pieņemtas kaut kādas normas, cik gados vajadzētu sākt vai beigt studēt. Studēšana vispār nav nekas obligatorisks, kā jebkas cits šajā dzīvē. Svarīgāk ir darīt to, kas saista!
Mācās arī vēl vēlāk, daļa tādu, kas pametuši vai bija paņēmuši akadēmisko, tad atsāk un pabeidz. Kāds varbūt atkal sapratis, ka jāmaina nodarbošanās, tad mācās vēlreiz tajā vecumā. Nedomāju, ka ir kāda joma, kuru augstskolās būtu kauns mācīties, jo 25 gadi. Lai izdomā, ko vēlas, un aiziet. Turklāt cilvēkam gadi uz pieres nav rakstīti, kāda nozīme, cik pārējiem, tāpat visāda vecuma cilvēki tur būs un 25 ir vienlīdz normāls vecums, lai stātos augstskolā.
Kad sāku studijas neklātienē man bija 20 un biju viena no jaunākajām kursā, vairumam 25-30 gadi. Bija pat tādi, kas pirmo izglītību ieguva pēc 30 un nekas traks :) Šobrīd (25 gados) plānoju sākt studijas citā jomā un nemaz neutraucos par vecumu :)
Sorry, bet man liekas stulbi izvēlēties studiju virzienu pēc tā, vai to nav kauns studēt noteiktā vecumā. Pirmo reizi kaut ko tādu dzirdu :-O Es noteikti skatītos pēc tā, vai mani tas interesē, padodas, un vai profesija ir pieprasīta darba tirgū (par šobrīd pieprasītākajām profesijām internetā var atrast daudz rakstu). - Un kāda starpība, vai iederēs starp kursa biedriem? Cilvēks taču iet mācīties, lai iegūtu izglītību, nevis tusētos ar jauniešiem. Bet ja jau tik ļoti uztrauc citu viedoklis, jāiet uz vakaru/brīvdienu grupām, tur parasti ir ļoti dažādu vecumu cilvēki.
Ja stājas koledžās, tad vispār tur ir no visiem vecuma posmiem studenti, man bija no 19-50 gadiem kursabiedri, un mazākumā bija tieši jaunie līdz 25. Vispār vecumposmā no 19-30 visi izskatās puslīdz vienādi, nevar tā noteikt vecumu uzreiz, dažreiz pat jaunie izskatās vecāki kā 30 gadīgs jaunietis. Nu 25 gadi ir jaunieša vecums, nav tak padomju laiki, es domāju, ka mūsdienās jaunietis ir līdz kādiem 35, kas arī nav nekāds lielais vecums. Un jo tieši vecāki studenti, jo vieglāk kursā būs mācīties, jo ir prātīgāki un izpalīdzīgāki, nebūs vidusskolas atmosfēra.
piekrītu Teressa. mums kursā bija daži pāris gadus vecāki kursabiedri, bet citās programmās bija vairāki, kuriem bija pāri 30 un pat 40. cik atceros no lekcijām, kuras notika kopā ar šādiem, vecākiem, studentiem, tad tie tieši bija vismotivētākie un ieinteresantākie studenti, uzdeva daudz jautājumus un centās visu izprast. forši, ka tādā vecumā vēl ir interese un vēlme studēt, jāskatās tik, kas patīk un cik liela jēga no tā grāda vispār būs.
Ir kursabiedri arī vecumā 30-50, nekas traks nav. Viņi ir vairāk motivēti, dažiem pat nevarētu pateikt vecumu. Daudzi no viņiem tikai pēc 30 izlēma apgūt vai mainīt profesiju.
A kapēc ne? Prakse paliek prakse, it sevišķi, ja vēl tā ir skolas prakse. . Man uzpeldēja atmiņā filma Praktikants, kur seniors dodas praksē. (l) Neesmu redzējusi, kaut gribētu noskatīties.
8
