Kuriozi

Es vienreiz, meklējot darbu darba sludinājumos, uzdūros tādam tekstam - meklējam pārdevēju tirgū, pie ogiem un dārziem.

Apsveicu ar jaunas darba vietas iegūšanu! :)

Man darbā ir divas konditores kuras ir krievu tautības. Kad viņas runā, tad nevar īsti saklausīt neko nepareizu, bet kad raksta, tad sanāk kuriozi. Piemēram šodien kārtējo reizi saņemot inventarizācijas sarakstu sasmējos par - āveņi (avenes). Nekad viņām neko neiedomājos teikt, jo viņas ir vienas no retajām krievu tautības kolēģēm, kuras cenšas runāt un rakstīt latviski. Ir tādas, kuras strādājot latviešu kolektīvā jau vairākus gadus, neuzskata par vajadzīgu kaut vārdu pateikt latviski.

Mans mīļākais kuriozs, kas saistīts ar valodām ir kad puisis, kas nesen bija sācis mācīties franču valodu pusdienu pārtraukumā gribēja jautāt pasniedzējam, vai viņš ir izsalcis (Vous avez faim?), bet pajautāja vai viņš ir sieviete (Vous êtes femme?). Tie, kas saprot franču valodu, sapratīs arī kā radās šis pārpratums. :)

Vienā Rīgas rajonā, vienā mājā, vienā stāvā sētnieks bija pielīmējis šādu zīmīti:

Godīgi un atklāti sētnieki strādā Rīgā!:-D

Vai tad šī tēma tikai par valodas kurioziem?...
Viens mans paziņa gribēja sūtīt paciņu un Daugavpili. Ar markeri lieliem burtiem uz kastes glītā rokrakstā uzrakstīja "Daugaupils". Es paķiķināju un norādīju, ka ir kļūda. Paziņa samirkšķināja acis un pārvilka pāri izlabodams uz "Davgavpils"...:-D

Nupat medijos bija izlikta bilde no kādas ēdnīcas piedāvājuma. Mangaļi ūdens pudelei klāt stāvēja zīmīte "Mangāls, 0,60€" :-D

Es mūžīgi jaucu un nepareizi izrunāju vārdus"rakstīt" un "čurāt" krieviski.
Reiz telefoniski klientam pateicu, ka parole jāčurā tur un tur (nado pisatj)... lieki teikt, ka kolēģi bija pārsmējušies.
Kopš tā laika izvairos teikt šos vārdu.:D

Kad dzīvoju kojās, mēs istabiņā bijām četras meitenes - divas latvietes un divas krievu tautības meitenes. Visas dzīvojām draudzīgi.
.
Kādu dienu meitene kaut kur gatavojās iet un krievu meitene vēlējās viņai pajautāt "uz kurieni Tu gatavojies iet?" Pa krieviski tas ir куда ты собираешься? (lūdzu, labojiet, ja nepareizi)
.
Nu un viņa tādā tiešā tekstā (kā tiešā tulkojumā arī sanāktu) arī viņai pajautāja:"Zane, uz kurieni Tu vācies?"
.
Viņa sākumā samulsa, bet beigās visas kopā pasmējāmies. :)

:-D

Vienai krievu meitenei sita kanti kāds latvietis. Viņa centās ar viņu runāt latviski kā nu prata... Šis latvietis esot bieži redzējis krievu meiču ar kādu citu puisi pastaigājamies. Viņš viņai reiz jautā:"Vai jūs esat kopā ar to puisi?". Viņa sakautrējusies un gribējusi pateikt, ka nav viņi kopā, vnk šad tad pastaigājas (гуляют). Protams, tulkoja ātrumā pavisam tieši un izspēra:"Nē, mēs tikai guļam kopā.". :-D

Biju liecinieks sarunai starp divām meitenēm. Viena bija latviešu, bet otra krievu meitene. Un tā krievu meitene gribēja latviešu meitenei uzdot jautājumu "Kāpēc tev ir tik liels papēdis?", bet viņas latviešu valodas zināšanas nebija ideālas un viņa uzdeva tādu jautājumu "Kāpēc tev ir tik liela peža?".:-D

No skolas laikiem atceros daudz gadījumu, kad es vai klasesbiedri kļūdijās. Par sevi atceros, ka 10. klasē bija jāraksta diktāts un tur bija vārds "izmaucās", es nesadzirdēju un uzrakstīju "izmaukojās" :-D 9.klasē vienai meitenei skolotāja pajautāja, ko viņa domā par kaut kādu jautājumu, viņa atbildēja "nu...tas ir foršīgi!" :-D No angļu valodas atceros vēl teikumu "John spent hours doing his homework", kuru viena meitene izlasīja kā "John spent horse.." :-D Itkā nav baigi smieklīgi, bet toreiz tā sasmejos! :-D Un vēēēl ļoti daudz no skolas tādu gadījumu. Darbā arī viena kolēģe dūnu jakas sauc par "dūņu" jakām. Par sevi vēl atceros, ka visu laiku jaucu vārdus "šaurs" un "plašs", un kad gatavojos darba intervijai, pie sevis domāju "tikai nesajauc rīt šos divus vārdus" un protams, man intervijā uzdeva jautājumu, ko es zinu par šo veikalu tīklu un es pateicu, ka tas ir ļoti šaurs :-D Tas nav smieklīgi, vienkārši tā pie reizes atcerējos.

Viens no pirmajiem darbiem man bija smaržu veikalā. Ar krievu valodu biju uz jūs, bet ļoti centos. Kādu laiku tur nostrādāju un tikai tad uzzināju, ka krieviski "smaržas" un gars" skan ļoti līdzīgi..es visu laiku cilvēkiem piedāvāju garus..:-|:-D
Sākumā arī krāsas baigi jaucu, zilu ar pelēku, kā brūno krāsu sauc vispār nezināju..:-D

Atceros, ka darbā viens kungs gados, kurš palika pie mums, sūdzējās, ka kāda kundze uz viņu sadusmojusies, kad viņš centies ar viņu iepazīties. Viņš man saka I just said to her "dear" not "deer" :-D

Viena darba kolege gados macijas anglu valodu, jo gribeja kaut ko jaunu iemacities. Vienreiz saucot laiku vina pateica nevis minute, bet minets.

Pusaudzu gados draudzenei bija puisis krievvalodigais. Vina runaja latviski, vins krieviski. Bet vins latviski drosi vien isti nesaprata, jo katru reizi, kad tikas vins vinai jautaja vienu un to pasu, ko vina jau sen bija pastastijusi.
Par mani gan jau turki varetu kuriozus rakstit. Gramatika un vardu krajums dazreiz ir graujoss,bet kaut ko runaju. Neesmu parliecinata, ka sarunu biedri vienmer isti saprot manu domu, bet nu es censos. Ta kaa vardu krajums mazs, tad nu jalieto tie vardi, ko zinu.

Ar to pačurāt un parakstīt man arī jūk, atceros,kad bija jāiet pie pacienta lai līgumus paraksta, atkārtoju pie sevis krieviski parakstīt,bet kad skaļi to teicu, protams pateicu pačurāt:D
Bet viss labākie kuriozi ir tad ,kad labais,.mīļais autocorect uzdarbojas:-D

Ne par svešvalodu, bet savu atcerējos. Reiz klasē (kādā 7) kaut ko dauzījāmies un es gribēju pateikt - man nav tāda reakcija, bet pateicu - man nav tāda erekcija. Jā, es domāju, ka tas ir viens un tas pats un lieki teikt, ka es galīgi nesapratu par ko visi smejas. :-D