Nezinu, ko iesākt. Ir attiecības ar puisi 3 gadus, tuvojamies abi jau strauji 30 gadu slieksnim, bet es vairs nezinu, vai maz vēlos šīs attiecības. Problēma ir tajā, ka es nejūtos aiz sava drauga drošībā- viņš bieži maina darba vietas, par naudas lietām atbildu es, jo ar naudu viņš rīkoties nemāk- uzreiz tiek iztērēta un tad atlikušo mēnesi mēs dzīvojam par maniem ienākumiem. Man jau nav žēl viņam dot, vienkārši tādā veidā es vairs nejūtos sievišķīgi, ja viss finanšu slogs un lēmumi ir uz manis. Mājas darbus pamatā daru visus es, viņš šad tad mēdz arī palīdzēt, bet tas ir reti. Protams, viss nav tik melns kā to mālē. Viņš saka,ka mīl mani un nespēj iedomāties savu nākotni bez manis. It kā cenšas visu darīt pēc iespējas labāk, bet viss atduras pret viņa rakstura vājumu un nekas pa lielam nemainās. Nejūtos vairs kā sieviete, drīzāk kā mamma un es nezinu vai to vēlos, bet izšķirties nespēju, jo negribu viņam salauzt sirdi un nezinu, vai nesalauzīšu arī pati sev.