Labrīt!
Iestājies kaut kāds riebums pret dzīvi. Nāk miegs, bet nevaru pagulēt. Sēžu pie datora, mazgāju traukus, taisos iet laukā - sāk nākt miegs. Iekāpju gultā, vārtos, nevaru aizmigt! Ir tādi viedi vārdi, ka "miegs nepalīdzēs, ja dvēsele ir tā, kas nogurusi". Man šķiet, ka tā arī ir ar mani tagad. Pārāk daudz domu pēdējā laikā. Gribās, lai Marts ātrāk beidzās, taču arī Aprīlis nesola neko īpaši priecīgu. Domas par darbu mani galina (nav saistīts ar manis izveidoto diskusiju "Riebjas cilvēki"). Domas par bijušo draugu ik pa laikam ēd man smadzenes. Šodien jābrauc uz skolu - es tā negribu! Apnicis man! Dažreiz domāju "kāpēc man tā neiet?". Nav jau tā, ka "bam, šodien iestājās riebums pret dzīvi", vienkārši šodien laikam ir mazliet pāri malām un vajag to uzrakstīt. Atvainojos, ja bojāju pozitīvo diskusiju ar savu "skaļo domāšanu".
Lai forša diena jums!