Šķirties ?

Ir jābūt kaut kam, kas ir izraisījis šo situāciju. Pacenties sevi paanalizēt, izrunā to ar vīru un ja nekas nemainās, šķiries. Tā uzreiz prom gan neiesaku mesties, atpakaļceļa jau īsti nebūs..

Iepazināmies , kad biju vēl salīdzinoši jauna. Sākumā jau viss bija labi , par neko nopietnu nedomāju, bet dzīve iegrozījās citādāk , tad bērns , kopīga mājokļa iegāde, kāzas .. un tagad sēžu saprotu , ka tas nav tas cilvēks ar ko gribu pavadīt visu dzīvi .. :-/ Ir sāpīgi .

Pirms šķirties, ir vērts padomāt par laulības psihologu:-)

Sognare , noteikti jāapsver šāds variants .:-(

Tomēr bērns jums ir,un cietīs ne tikai jūs,betka arī bērns:-(

Ja vecāki dzīvos nelaimīgās attiecībās, bērns cietīs vairāk.

Var iet pāra terapijā, bet vai droši, ka otrs vēlēsies iesaistīties?
Pie intereses zuduma par otru cilvēku vainojamas var būt iepriekšējās nesaskaņas, bet manuprāt, arī ja fundamentāli ne tas cilvēks ir izvēlēts par partneri.
Cik sen tev ir šādas izjūtas? Vai neskaitot bērnu ir vēl kas tāds ļoti vērtīgs ko gūsti dzīvojot kopā ar šo cilvēku?

No kādām epizodēm viss sākās? Nebija jau tā, ka vienā dienā viss notika.

Ja ir vismaz platoniska mīlestība pret cilvēku, bez naida un riebuma, ir vērts pacīnieties par ģimeni, jo tava tagadējā ģimene balstās uz laulības pamata. Laulības terapiju noteikti vajadzētu apsvērt.

Ja vecāki dzīvos nelaimīgās attiecībās, bērns cietīs vairāk.

Bērns cietīs, ja vecāki skandalēs viens ar otru. Bērni romantiku tā neuztver, vairāk ģimenisko klimatu .

+++ es arī par pāra terapiju. :-)

Kašķi un nesaskaņas mājās nav , drīzāk jau vienaldzība no manas puses , kad negribas iesaistīties strīdā. Ja viņš ko sāk, es paklusēju, neko neatbildu vai pagriežos un aizeju . Tāpat zinu ar ko tas beigsies, strīdēties nav jēgas.
Pēc dzemdībām samazinājās vēlme pēc seksa, tad to saistīju ar pārmaiņām organismā, bet tagad viss ir nonācis tik tālu , ka sekss ir pāris reizes mēnesī, ar piespiešanos , tikai lai iepriecinātu viņu. Kā vīrietis neuzrunā vairs . :-/
Izskatās , ka nav arī kopīgu intetešu. Viedokļi un uzskati par lietām arī atšķirīgi .
Jo vairāk domāju, jo lielākās auzās. :'-(

Varbūt pacenties tomēr risināt attiecību problēmas, uzlabot tās un iet pāra terapijā, ja tas nedotu nekādus rezultātus vismaz nebūs sev ko pārmest? Patstāvīgi dzīvot finansiāli un apstākļu ziņā spēj šobrīd?

Kas bija tas, kas Tevi viņā saistīja iepriekš?

Protams vēlos lai viss būtu labi , bet nezinu no kura gala sākt . :'-(
Pa lielam mūs saista tikai bērns. Citādi liekas, ka dzīvojam katrs savu/ atsevišķu dzīvi .
Vienmēr cenšos sagaidīt majas ar siltam vakariņām , bet nejūtu, ka tas tiktu novērtēts . Sajūta, ka tieku uztverta par pašsaprotamu lietu , līdz ar to zūd visa vēlme .

Un kā Tu novērtē viņu? Vai viņš arī nejūtas tāpat?

Izskatās, ka jūs emocionāli esat pamatīgi atsvešinājušies. Vai jums ir vienkāršas sarunas no sirds? Pavadat laiku pie TV kopīgas vakara filmas skatīšanās laikā apskāvušies? Dzerat vīnu pa kluso vēlu vakarā virtuvē sēžot uz grīdas, kad bērns beidzot ir nolikts gulēt un var mierīgi pačillot kopā?... Ejat kopīgās pastaigās?...
Nezinu kāda jums ir tā ikdiena, bet šie itkā sīkumi ir tie, kas satuvina. Ja jums ir tikai darīšanas, rūpes, aizņemtība, auksta rutīna, sarunas tikai par problēmām, strīdiem un tikšanās ar saviem draugiem, pa retam kāts ātrs un neinteresants sex, tad var izveidoties emocionāls atsalums vienam pret otru. Attiecības ir jākopj, bet vai tiešām ir skaids, ko tas īsti nozīmē?...

Neons, Tev pilnīga taisnība un mums trūkst šo sīkumu. Nav emocionālas tuvības . Sākumā varējām visas šīs lietas darīt, bet viss pēc bērna izmainījās, pat nezinu kāpēc .
Un ja godīgi tagad, es pat nevaru iedomāties par ko mēs varētu runāt visas nakts garumā pie vīna glāzes, ātrāk par kaut ko sakasītos .
Vakaros skatāmies TV , reizēm mēģinu viņam pielīst, pretreakcija nekāda, visa uzmanība planšetē.

Nu bērns atņem lielu daļu laika un uzmanības vienam no otra. Tā tas vienmēr notiek... Tāpēc jau bērnus bieži vien uzskata par pārbaudījumu attiecībām. Te nu tiešām, vai nu ir jāizrunājas par šo lietu pašiem atklāti un no sirds (lūk, labs temats pie vīna glāzes), vai nu tad, ja nesanāk pašiem visu izlabot, jāmeklē speciālists, kurš jums palīdzēs atrast šo ceļu atpakaļ pie saskaņas vienam ar otru. Bet pamatā ir vēlme pašiem ko darīt un darīt. Speciālists tikai norādīs virzienu.
Nav jābaidās vīram atklāt, ka esi atsalusi un neko nejūti. Ļoti iespējams viņš jūtas tāpat. Un tad nu abiem jāizdomā, ko jūs ar to darīsiet. Ieskatieties patiesībai acīs! No tā nav jābaidās un tas nav jāslēpj.

visa uzmanība planšetē

Pamet! Nav viņš tev tāds vajadzīgs, ja nopietni, tad domāju, ka jums, pirmkārt, ir jāizrunājas vienam ar otru, ja nav jēgas runāšanai, tad vari droši no tāda planšetnieka atvadīties.

+++ un vēlreiz + Neons komentāriem! Ja godīgi, tad pat grūti ko piebilst, ja viss tas, ko gribēju teikt, jau ir uzrakstīts! Ieklausies šajos padomos!