Ar ko jūs visvairāk lepojaties?

Es lepojos ar to, ka pēc 23 gadus ilgas sporta nīšanas un totāli crazy ēšanas, es saņēmos aizvilkties uz sporta zāli, un izrādās, ka man patīk. Lepojos, ka pirmajā zāles dienā nevarēju kardio treniņu ilgāku par 2 minūtēm izturēt :D tad tagad stunda jau man ir standartiņš :) Un prieks, ka tas nekur nav pazudis, un turpinu šo visu jau gadus 3 :) Izmainīju savus ēšanas paradums pilnībā. Protams, tagad nav nekāds ideālais un līdz fitnesa modelei man ir kā līdz ķīnai aizripot :D bet nu vismaz ir progress un pati jūtos labi :)
šī ir lietas, ko es tiešām nebūtu pirms gadiem 5 iedomājusies, kā vispār iespējamu variantu :D

Viens no tādiem foršākajiem sasniegumiem man ir bijusi uzvara kopā ar komandu 11. klasē Eiropas kluba rīkotajā konkursā, kur izrādījām savu izrādi 6 LV pilsētās un vēl aizceļojām uz Franciju, tas bija pirmais mans tālākais ceļojums pēc Polijas, BET no tā visa lielākais sasniegums bija mana lieliskā komanda, ar kuru no tā brīža (pirms 5 gadiem) vēl joprojām regulāri tiekamies, izklaidējamies, pārdzīvojam viens par otru un redzam, kā mūsu dzīves mainās.
Lepojos, ka pēc tam, kad 8 gadus trenējos vieglatlētikā, biju visu sportu pametusi uz vairākiem gadiem periodiski tikai paskrienot, tad tagad jau pāris mēnešus 5x nedēļā dodos uz sporta zāli, pārvaru sevi, pārbaudu raksturu un savas robežas. Ceru, ka tas nekur nepazudīs.
Dzīves lieliskāko sasniegumu tā uzreiz nevaru minēt, jo ir daudz sfēru, kur ir bijušas labas un lieliskas lietas.
Pašlaik top bakalaurs, kad šo posmu būšu nobeigusi, varbūt arī par to varēšu kaut ko minēt.
Meitenes, atcerieties, mēs visas esam lieliskas un mums katrai ir kaut kas, par ko un ar ko varam lepoties! (l)

Lepojos ar savu kvalitatīvo smadzeni. Ja vēl būtu gribasspēks, ambīcijas un ne-lūzerisms klāt, tad būtu pavisam labi :)

Lepojos ar to, ka neko nesaprotot no auto un tā vadīšanas pēkšņi pieņēmu lēmumu nolikt tiesības, ļoti smagi strādāju, lai varētu to atļauties un ļoti uzcītīgi mācījos, rezultātā noliku mazāk kā 3 mēnešos.
Augstskolas laikā, lai cik grūti būtu un kādi absurdi šķēršļi stātos ceļā, nenolaidu rokas, paliku budžetā un labi pabeidzu.
Lepojos arī ar to, ka spēju izveidot veselīgas un ilglaicīgas attiecības, kuru laikā esmu tik daudz iemācījusies un kļuvusi par labāku cilvēku.

57days, Tu noteikti vari lepoties ar savu humora izjūtu! :-)
.
Tas nav nekas dižs, bet priecājos, ka tagad brīvi varu sarunāties angļu valodā.

Lepojos ar saviem sasniegumiem karjerā un katru veiksmīgo projektu. Varētu teikt, ka arī esmu lepna par to, ka atbrīvojos no 20 liekajiem kilogramiem, kas uzkrājās pusaudzu gados, bet mans lielākais sasniegums ir tas, ka esmu laimīga un harmonijā ar sevi, viss pārējais iet roku rokā. :)

Ar saviem vecākiem.

Priecājos par savu māsu un lepojos, also viña ir mana māsa ( tas gan nav nekādā ziñā mans sasniegums). Pati paklapēju sev pa plecu, kad dzirdu labas atsauksmes par manu darbu no klientiem.

Lepojos ar brāli.

Esmu ļoti, ļoti priecīga, ka, būdama 24 gadus veca, kopā ar draugu nopirkām māju. Un vēl arī prieks, ka man bija tas gribasspēks iekrāt naudiņu (arī tagad turpinu krāt )
.
Tad vēl bišķi lepojos ar to, ka neesmu nometusi malā savu zīmēšanas prieku. Tā kā pāris gadus mācījos mākslas skolā, tad ir prieks, ka esmu spējīga kaut ko smuki uzzīmēt. Vēl lielāks prieks, ka daudzi uzslavē. :D

Hmmmm, ar daudz ko lepojos! Mācībām, darbu, kādreizējiem sasniegumiem sportā (es ar kādreiz biju vieglatlēts, kā apple_pie) un visu laiku gribas atkal atsākt kārtīgi sportot, bet pagaidām trūkst motivācijas un nostādu darbu kā prioritāti, ne sevi. Bet nu jāpaciešas bišku, vēl kādu pusgadu varbūt, tad varēšu čillot un vairāk sev pievērsties atkal :-) Man liekas, ka tas ir normāli lepoties par katru savu mazo sasniegumu, par savām labajām īpašībām, nodomiem. Vajag biežāk sevi novērtēt :-)

Lepojos ar savu otro pusīti, ar to, ka esmu sākusi strādāt ar sevi, daudz mācīties, attīstīt prātu, izglītoties.

1) ka man ir lieliskas attiecības ar ģimeni un lieliski, labi, īsti draugi.
2) ka vismaz ar vienu vīrieti esmu spējusi sadzīvot vairākus gadus un pēc attiecību iziršanas saglabājām savstarpēju cieņu un spēju par otru domāt labu.
3) ka man ir mašīna un savs dzīvoklis.
4) Ka esmu labs cilvēks un pret citiem pamatā izturos labi.
5) Ar to, ka man ir "divas dzimtās valodas", kas palīdz karjerā un komunikācijā.
6) Ar izglītību.
Visvairāk nelepojos ar to, ka esmu neuzmanīga. ka atguvu veiksmīgi un ilgi apkarotu kaitīgo ieradumu, dzīvesveids pašlaik nav veselīgs kā iepriekš. Ar to, ka ārēji ar stresu labi tieku galā, bet iekšēji ne vienmēr.

Lepojos ar savu vīru un bērniem - tā ir mana bagātība un laime.

Es lepojos ar to, ka par spīti visai savai čīkstēšanai un darīšanai caur nevaru nekad neesmu padevusies un tas viss lēnām sāk atmaksāties.:-)

Lepojos ar to, ka savam vecumam esmu daudz sasniegusi. Protams, apstāties netaisos.

Lepojos ar to, ka pārvarēju savas bailes, kautrību un nedrošību, un, sakravājusi vienu vienīgu ceļa somu, devos pilnīgi spontānā ceļojumā ar stopiem pa Eiropu. Vienatnē. Ja nebūtu bijis šis ceļojums, iespējams, nekad nebūtu nonākusi tur, kur esmu tagad un nebūtu izveidojusies par to cilvēku, kāds esmu tagad. :)

Offtopic, bet es nekad neesmu varējusi saprast tos "lepojos ar vecākiem, lepojos ar brāli" utt. Kā tas vispār darbojas, lepoties ar citu cilvēku, ar cita paveikto?
Man ir lielisks vīrs, es viņu apbrīnoju par daudzām lietām un personības aspektiem, bet kā es varu lepoties ar viņa sasniegumiem vai personību?
Manuprāt, te tiek jaukta apbrīna ar lepošanos, jo tās ir divas dažādas lietas.

Bet kāpēc gan nevar lepoties par cita sasniegumiem? Vai tad vecāki nelepojas ar savu bērnu sasniegumiem?... Es lepojos! Un es lepojos arī ar sava vīra sasniegumiem. Galu galā, liela daļa tam visam aizkulisēs ir arī mans nopelns. ;-)

Tāpēc, ka tie ir cita sasniegumi, nevis Tavējie :D Lai cik tuvs būtu cilvēks, viņš tik un tā ir patstāvīga, unikāla personība, kura lēmumi un raksturs ietekmē arī sasniegumus vai neveiksmes. Vecāku lepošanās vai kaunēšanās par bērniem vispār var iegrūst bērnus dziļā kompleksu bedrē, no kuras grūti izrāpties.
Ok, man laikam traki alternatīvs viedoklis, bet es šo parādību tiešām nesaprotu :)