Attiecības no attāluma

Beibe.Marta
Liels paldies, ka izteici savu viedokli, tiešām novērtēju!
Jā, nu pašlaik mums iet kā pa kalniem... Pēc pēdējās tikšanās viņš ir palicis ļoti vēss. Un es sekoju principam " kā Tu pret mani, tā es pret Tevi". Jā, viņš arī ir sava veida darbaholiķis. Lielāko lomu tomēr tagad spēlē tas, ka ir problēmas ģimenē. Tad nu viņš raujas divās frontēs. Es saprotu, ka ģimene ir svarīgāka par mani, bet nu tomēr es vēlētos, lai arī par mani atcerētos.

Man pashai taadu attieciibu nav bijis, tachu teju vai visas labaakaas draudzenes ir izgaajushas cauri tam. Viena pat 3x. Nekad, nevienai nekas nav sanaacis ,diemzheel.
Es pati uz neko taadu arii neparakstitos, man nav pacietiibas un es negribu sevi taa mociit.
Bet man ir prieks par tiem cilveekiem kuri ir speejiigi uz to, apbriinojami! :-)(l)

TRY
Zini, es nekad neesmu domājusi, ka iesaistīšos šādās attiecībās. Nekad. Un re kur es esmu. :-) Es esmu cilvēks, kas prasa maksimāli daudz uzmanības, arī man ir ļoti svarīga komunikācija, just, ka mums ar to cilvēku tiešām ir attiecības. Vasarā pārvākšos uz Rīgu un turpināšu mācības šeit. Jap, valstis mūs nešķir un es neesmu vietējā, bet kilometri ir diezgan daudz. :-D

Ja man būtu kaut kāds "draugs" ārzemēs, ar kuru komunicēju pāris minūtes nedēļā, es tās neuzskatītu par attiecībām, bet gan par paviršu pazīšanos.

Nerea
Agrāk jau tā nebija, tad mēs komunicējam ap 13 h dienā. Ja mēs visu laiku diendienā komunicētu pāris minūtes nedēļā, tad gan viss būtu cauri. Šobrīd tā ir tāda spiesta lieta. Laikam jābeidz čīkstēt. :-D

Kā jūs iepazināties? cik ilgi esat kopā? cik bieži tiekaties?

Selīna
Iepazināmies internetā (cik banāli). :-) Kopā esam aptuveni 4 mēnešus, varbūt mazāk. Pēdējo reizi tikāmies pirms kāda mēneša.

Es esmu attaluma attiecibas! Man jau bija gruti tagad ir vel grutak kad vienkarsi runaaju ar vinu un redzu vinu sausmigi skumji tas viss ir. Man ir reali pazudusi apetite kaaa ieraugu vina skumjo acu skatienu man vienkaarsi vel skumjaak paliek. Bet nu plaanojam jau naakamo tripu un tad jaaskataas kaa vienkarsi vieglaak tur iekaartoties vai ari apsvert iespeeju teiksim dzivot Holandee!

nu man ar vīru periodisi ir bijuši mēneši, kad neesam kopā, lielākais ir bijis 8 mēneši, tā kā mēs abi impulsīvi ļoti, tad ne vienmēr bija tā skaidrība būsim vai nebūsim kopā! tagad gan esam kopā, bet nu nenovēlu nevienai šādus posmus, ļoti grūti, ir jābūt ļoti lielai uzticamībai šim cilvēkam, lai smadzenes sviestā nesaietu :)

Šādās attiecībās biju gandrīz 4 gadus. Tikāmies 5-6 reizes gadā.. Sākot no nedēļas līdz pat mēnesim. Kā nu kurā reizē. Sākums bija ļoti grūts. un kašķu daudz. Ar gadiem pieradu, reizēm pat patika tas. Palīdz tās sajūtas kuras ir atkal satiekoties. Vienmēr esam sarakstījušies daudz. Agrāk daudz skype runājām. Bet tās sarunas par biežu arī nevar.. mums sākumā bija par biežu.. un arī no tā sekoja problēmas. Auzkaitinājums. Dusmas. Nomāktība. Tad atkal prieks. Tā mēs dzīvojām. Patiesībā, kad sākās watsapp laikmets, tad kļuva foršāk. Jebkurā laikā varu uzrakstīt. Aizsūtīt kādu bildi vai piezvanīt. Kaut jāsaka, ka 4. gadā sazvanījāmies mazāk. Vairāk sarakstes. Bet nu jau 3 mēnešus esmu ar viņu. Sākumā bija grūti. Jo vajadzēja savu telpu. Nebiju pieradusi katru dienu būt kopā. Bet tagad ir forši. Pārvācāmies uz savu mitekli un tā nu svešzemē dzīvojam. Bet esmu apmierināta! Bija grūti 4 gadi. Jo īpaši 3 no tiem. Bet nu jau 4. gads pagāja un jūtos ka pieslīpējamies arvien vairāk. Tagad redzu jēgu tiem 4 gadiem. :) Varu vēlēt izturību. un nepamet novārtā. Auzsūti labrītu. vai labu nakti. interesējies. Bet ja nejūti atdevi, tad varbūt kādu brīdi pacenties nerakstīt. Pagaidi. Ja sailgosies pats uzradīsies!

Ļoti riskanti tas ir. Jūs reāli nepazīstat viens otru, jo sarunas ir sarunas. Tikšanās ir reti, bet tikai kopīgi pavadīts laiks palīdz iepazīt cilvēku (saskaitiet kopā, cik tas ir). Turklāt retās tikšanās ir rožainas, jo ir bijusi noilgošanās. Cilvēks tomēr jāiepazīst arī parastos apstākļos, kad viņš, tā teikt, sāk palikt ierasts, nokrīt romantikas plīvurs, iestājas ikdiena. Lūk, tad ir īstā cilvēku seja un var redzēt, vai vispār vērts uzsākt kopdzīvi, kur nu vēl citā valstī. Pamest visu miglaina tēla dēļ?

Un par sarunām. Tieši tāpēc tās ir pāris minūtes. Jo kopīgs jums šobrīd ir ļoti maz. Man bija tas pats. Arī irpazināmies internetā. Sākumā viss forši. Bet tad man sāka kaitināt runāt ilgi. Un dēļ tā bija strīdi. Bet vienkārši.. man nebija par ko runāt. jo viss bija izrunāts un jauni notikumi.. kopīgi notikumi bija tik maz.. lai visu laiku būtu par ko runāt.

Nerea
Es nepārvākšos uz citu valsti, laikam neprecīzi izteicos. Piedod, mana vaina! :-)
Minēju, ka mums ir ļoti savdabīgās attiecības. Komunicēt mēs sākām kā vēstuļu biedri, mēs abi pat nevarējām iedomāties, cik tālu aiziesim. Es viņu izvilku no darbaholisma bedres, viņam bija ļoti grūti pārdzīvot iepriekšējo sķiršanos, tad nu es ar viņu runājos. Arī viņš man ir ļoti daudz devis, ļoti motivē, iedrošina, neļauj padoties, kad nolaižas rokas. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, viens otru esam iepazinuši ļoti labi. Agri vai vēlu, vienalga būtu jāpārvācās uz Rīgu.

Es viņu izvilku no darbaholisma bedres, viņam bija ļoti grūti pārdzīvot iepriekšējo sķiršanos, tad nu es ar viņu runājos.

Ar šito uzmanies. Tu esi viņa glābēja, un tas var iespaidot jūsu attiecību dinamiku, kur viņš ir vājais partneris, bet tu vienmēr tā spēcīgā.

Lianne
Šeit gan nepiekritīšu. :-) Mums vienmēr ir par ko runāt, lai arī cik tas dīvaini neizklausītos.

Nerea
Sākumā es arī par to satraucos. Iepazīstot, sapratu, ka viņam ir ārkārtīgi spēcīgs raksturs. Es esmu daudz vājāka par viņu.

Bet cik bieži jūs tiekaties?? Ja dzīvojat abi Latvijā, tad domāju ka vajadzētu gana bieži. Jo Latvija ir tik maza. Tu sākumā rakstīji ka jūsu kontakts aprobežojas ar pāris minūtēm pa nedēļu, tāpēc rakstīju pār to runāšanu. Protams, pirmo puss gadu vai ilgāk arī varēju tarkšķēt par visu ko. Un vēstulēs izrunāt visu dzīvi. Bet nu jā. Mēs katru mēnesi netikāmies. Tāpēc ar laiku izsīka runājamais. Protams, par sevi varēju stāstīt cik vien uziet, bet ne vienmēr gribējās, jo zinu, ja viņam tur vienam pašam nepavisam nebija forši. Katra situācija savādāka. :) Un kā jau teicu, ja jūs abi esat Latvijā, tad nav nekas neiespējams tikties biežāk.

Lianne
Jā, tieši tā! Mēs varētu tikties kaut vai katru nedēļas nogali, bet viņš jau nevar! Vakar tāda dusma parāva, kad atvadījāmies un viņš uzrakstīja piebildi, ka tagad kontaktēties nevarēsim visai ilgi!

Mannir jautajums ka jus izturat tas sapigas skirsanas un muzigo braukasanu? Man ir fiziski gruti un morali nav ne apetite istu nekas un tagad redzot vinu tai pasaa skype un vispar esot lv vel un vel smagak:( ja jums ir skumji ka jus ar to tiekat galaa ja ir taa tuksuma sajuta un ilgas pec tiesi taa cilveeka?

Si diskusija ir par divam dazadam lietam manuprat. Par attaluma attiecibam un par attiecibam kuras ir acimredzamas problemas. Man skiet, ka saja gadijuma prieksroka ir problemam ne attalumam.
Un tev nav jauzskata par normu tas,ka virietim gimene svarigaka. Tu to saproti? Virietim savai sievietei jabut pashai svarigakajai. Tikai tad varam runat par veiksmigu saderibu ilgtermina.