Asaras un vīrieši

Manējais uz mani sāk skatīties apmēram šādi

Kopš grūtniecības laika,kurā daudz raudāju,nereağē vai drīzāk dusmojas.Bet arī agrāk viņam nepatika,bet šad tad mierināja vai sāka kaitināt ar domu,lai pasmaidu.;-)

nu es arī piemetināšu par savējo - viņš apmulst un klusē, skatās grieztos un izliekās, ka viņa nav istabā :-D bet man vispār ar asarām tā dīvaini - varu sīkuma dēļ sākt raudāt, bet nopietnu iemeslu dēļ (piem., tuvinieka nāve) bieži vien vispār neraudu..

Ar asrām man nereti ir līdzīgi kā tev leni.

Manējais īpaši nereaģē nekā. Pieklājības pēc paglauda galviņu un kaut ko pasaka, jo paliek neērti. Bet nu es raudu reti. Kā saka "retko no metko" un tikai, ja tam ir reāls pamats. Parasti, ja vajag paraudāt, tad daru to vienatnē :-D

Viņš vienmēr uztraucas, grib zināt iemeslu, ko ļoti novērtēju. Ar mani nav viegli. Es arī neteiktu, ka ar viņu ir. Tomēr galvenais ir abu vēlme palikt kopā un lai arī kā netraucētu mošķi galvā - saprast, kas ir vājuma brīdis, bet sajust ka zem tā apakšā ir abpusējas rūpes un mīlestība. Cenšamies visu izrunāt, pat ja tā ir mana random iedoma, ka viņš klausās sērīgas dziesmas un ilgojas pēc bijušās, ko es pati izdomāju savā galvā. :D Kad apliecina vārdiem, ka nedomā par citām un es esmu svarīgākā un uztraucas, ka es par nevajadzīgām lietām uztraucos - nomierinos, dabonu apskāvienu, komplimentus, bučas un ir labi. :D

Tas jau diži neatšķirās, kā ar maziem bērniem :D - apskauj, samīļo, ļauj izraudāties un tad var aprunāties kas par lietu. :D

apskauj, samīļo, ļauj izraudāties un tad var aprunāties kas par lietu.

Jā. :D Šis par mani!

Tuvai draudzenei puisis ar nereaģē uz viņas asarām (pat ja iemesls nav pats vīrietis), vēl jo vairāk viņas šņuksti viņam netraucē ne ēst, ne spēlēt datorspēles, ne smieties par videoklipiem, neko. Tas nu gan man šķiet dīvaini. Viņa saka, ka tas viņai ļoti sāp un viņa vēl vairāk sāk raudāt no tā, ka viņam pofig (t) Protams, viņa pati pēc tam nomierinās un viss.. Turklāt viņa ir puisim stāstījusi, ka viņai tajā mirklī vajag atbalstu un rūpes, lai viņai ātrast tas viss pāriet.. viņš itkā visu saprot un dzird, bet nākamajā reizē viss paliek pa vecam. Lai gan par cietsirdīgu to vīrieti saukt nevaru.

Nereaģē. Varu raudāt, cik gribu un kad gribu.

Tuvai draudzenei puisis ar nereaģē uz viņas asarām (pat ja iemesls nav pats vīrietis), vēl jo vairāk viņas šņuksti viņam netraucē ne ēst, ne spēlēt datorspēles, ne smieties par videoklipiem, neko. Tas nu gan man šķiet dīvaini. Viņa saka, ka tas viņai ļoti sāp un viņa vēl vairāk sāk raudāt no tā, ka viņam pofig Protams, viņa pati pēc tam nomierinās un viss.. Turklāt viņa ir puisim stāstījusi, ka viņai tajā mirklī vajag atbalstu un rūpes, lai viņai ātrast tas viss pāriet.. viņš itkā visu saprot un dzird, bet nākamajā reizē viss paliek pa vecam. Lai gan par cietsirdīgu to vīrieti saukt nevaru.

Šis ir jocīgi.
Es neatbalstu raudāšanu par katru sīkumu ( tikai skatoties video vienatnē - ar sunīšiem un kaķīšiem :D ) - iespējams tā meitene visu laiku raud un viņam jau zb

leni
Tātad viņas jūtas viņam ir vienaldzīgas. Ja tā, tad priekš kam viņi vispār ir kopā?

Nuu, man, piemēram, besī raudāšana. Arī neizraisa īpaši nekādas emocijas. Labāk uzspēlēt to atbalstu vai tomēr pa godīgo? Man riebjas tādi cilvēki, kuri raud par katru nieku un tad vēl vairāk par to, ka viņus neviens neucina. Tā kā kaut kādi neizauguši bērni.

leni Man ir tāpat kā tavai draudzenei.. Sākumā vēl runāju, centos paskaidrot, ka nepieciešams atbalsts. Nekas jau nemainās. Vienkārši samierinājos.

apskauj, samīļo, ļauj izraudāties un tad var aprunāties kas par lietu.

arī par mani šis! :D

Šis ir jocīgi.
Es neatbalstu raudāšanu par katru sīkumu ( tikai skatoties video vienatnē - ar sunīšiem un kaķīšiem ) - iespējams tā meitene visu laiku raud un viņam jau zb

+ vot vot.

nē, nē. Tā draudzene vairāk ir neatkarīgas dabas, pazīstu no bērnības, raud reti, bet kad raud, tad pamatīgi.. un nu jā, draugs nereaģē pat tajos retajos brīžos. 3 gadus viņi kopā un visu to laiku viņš tā. Laikam jau pierada, ka viņa pati nomierināsies un viss būs kārtībā. Lai gan viņa tagad domā par attiecību pārtraukšanu, bet nu redzēs. Varbūt viņš vienkārši nezina kā palīdzēt un tādēļ neiesaistās.. bet nu nezinu, es cenšos saprast arī to vīrieti.

Nuu, man, piemēram, besī raudāšana. Arī neizraisa īpaši nekādas emocijas. Labāk uzspēlēt to atbalstu vai tomēr pa godīgo? Man riebjas tādi cilvēki, kuri raud par katru nieku un tad vēl vairāk par to, ka viņus neviens neucina. Tā kā kaut kādi neizauguši bērni.

JAAA!!
Vins nav mani redzeejis raudam un nekad arii neredzees, vispaar neatceros, kad peedeejo reizi raudaaju,laikam, kad veel beerns biju, loooti sen, bet tas ir bijis vienatnee, man taa kaitinaatu, ja mani saaktu zheelot, man tas it nemaz nav vajadziigs, pati veelos tikt galaa ar savaam probleemaam, vienatnee un klusiibaa paardomaat visus notikumus....:-)

Man, piemēram, nepatīk, kad man pievērš uzmanību, ja esmu saskumusi vai raudu. Tāpat rīkojos arī pati. Ja kāds raud, es vienkārši mēģinu uzvesties pēc iespējas normālāk un kaut kā īpaši neizcelt to raudāšanas faktu. Kam tas līdz? Cilveks tikai sāk vēl vairāk sevi žēlot un raudāt un kas vēl ne.

Mans jau arī baigi neiesaistās, ja tā padomā, bet es viņam esmu teikusi kaut kad pašā sākumā, ka nevajag mani vispār žēlot, jo tad es pati sākšu sevi vēl vairāk žēlot un vairāk saslapināšu visu apkārt :-D tā nu viņš arī vairākus gadus izliekas par beigtu zivi, kad man uznāk melnie, bet nu es uz to tā mierīgi reaģēju, jo man pašai sevi vieglāk nomierināt, da i pēc būtības es pati tikai to varu izdarīt, tādēļ tur nav daudz ko.