Simts +++ chérr viedoklim.
.
Krimināllietās/administratīvajās lietās taču pastāv personas nevainīguma prezumpcija, vai civillietās tas nav spēkā? Kamēr nav pierādīti pārmetumi ne vienai, ne otrai pusei, NEVIENAI no tām nevajadzētu būt vairāk vai mazāk tiesību redzēt, tikties, dzīvot kopā ar bērnu.
.
Uzskatu, bāriņtiesai vai policijai vajadzēja šajā gadījumā uzlikt tēvam par pienākumu ļaut tikties ar bērnu kaut vai viņa + atbildīgā darbinieka klātbūtnē vai jebkādā citā kombinācijā, kas pēc viņa ieskatiem mazinātu iespējamo apdraudējuma risku bērna tēvam vai bērnam.
.
Ja tīri par minējumiem runājot, "skats no malas", ka tā patiesība varētu būt kaut kur pa vidu. Varbūt arī māte padaudz tusēja, varbūt tēvam bērna aizvešana ar viltu vairāk kalpo kā atriebība, šo faktu pasniedzot kā bērna sargāšanu no mātes-tusētājas, varbūt māte tagad gaužas asaras lej, jo tā pienākas un, kad bērna nav klāt, vairāk saprot viņa iztrūkumu. Neko neapgalvoju. Bet vēlreiz uzsveru augstāk rakstīto - kaut vai neitrālas personas klātbūtnē, bet mātei vajadzētu ļaut vismaz redzēt, tikties ar bērnu, kamēr ilgst tiesvedības process.