Esmu augusi ģimenē bez tēva, nekad viņu neredzēju un, godīgi sakot, nekad laikam tā īsti nebija vēlēšanās viņu satikt. Mana mamma mani ļoti mīlēja, darīja visu, lai es nejustos apdalīta, vienmēr centās, daudz strādāja. Esmu viņas vienīgais bērns un tagad, kad jau esmu pieaugusi, saprotu, cik viņai bija grūti, cik es dažreiz biju riebīga. Mana māte ir ļoti stipra sieviete, piemērs man. Domāju, ka tev arī galvenais ir nepadoties, tad viss izdosies! Bērnam tiešām mierīgāk būs bez strīdiem. Raudošu māmiņu varbūt arī nāksies redzēt, jo dzīvot vienai un audzināt bērnu nemaz nav viegli, visu laiku jādomā, jāstrādā, jāmeklē.. Bet es atceros, kad bērnībā gāju ciemos pie draudzenes un viņas vecāki visu laiku strīdējās virtuvē, aizvēra durvis un bļāva viens uz otru, tas man nelikās normāli, jo mums ar mammu nekad tā nebija un toreiz priecājos, ka manā ģimenē tā nav.
Turies!