Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Grūtniecībā viena

 
Reitings 38
Reģ: 22.09.2015
Esmu grūtniecības 7. mēnesī un šķiros. Tik ļoti sāp. Varbūt ir kāda māmiņa, kura ir bijusi/ ir līdzīgā situācijā? šobrīd jūtos pavisam viena un laikam jau meklēju kādu atbalstu, iedrošinājumu. :'-(
Zinu, ka šeit atradīsies soģes, taču, tiešām, bērniņam, manuprāt, būs labāk neredzēt visus tos strīdus, uzbrukumus, nemīlētu un raudošu māmiņu. Un, Dieva goda vārds, nekad, nekad, nekad nebūtu iztēlojusies, ka es atradīšos šai situācijā. Man ģimene ir vislielākā vērtība un es ārkārtīgi ilgi centos un pat pazemojos, bet man nolaidās rokas... Cik var ciest.
Pat nezinu kādēļ šeit rakstu... Laikam gribējās izkratīt sirdi. :-(
25.01.2017 22:19 |
 
Reitings 45
Reģ: 16.05.2013
Oooh.. tik žēl. Bet paskaties no labās puses - tavs bērniņš neredzēs visas tās negatīvās emocijas. Labi.. nebūs tēta, bet tas nav trakākais! Galvenais mīli un rūpējies par savu bērniņu, un kad pienāks laiks, tad tavs bērns tev pateiks paldies!
Kā arī no man zināmu citu cilvēku pieredzes- iesku bērniņam izstāstīt kāpēc ar tēvu izšķīrāties utt., jo ja slēpsi, var sanākt tikai sliktāk.
Bet veiksmi un izturību! :)
25.01.2017 22:24 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
Kā arī no man zināmu citu cilvēku pieredzes- iesku bērniņam izstāstīt kāpēc ar tēvu izšķīrāties utt., jo ja slēpsi, var sanākt tikai sliktāk.

Pati kaut saprati ko pateici? :-O Izstāstīt ko?
25.01.2017 22:31 |
 
Reitings 4113
Reģ: 14.11.2012
Izturību, un tikai neej atpakaļ vai neņem atpakaļ. Esi tikpat stipra, cik tagad esi, ceru, ka Tev ir forša ģimene, kura spēs tev palîdzēt :)
25.01.2017 22:31 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
Un vispār - neko nezinot par situāciju, derētu padomāt pirms vērt muti uz savām iedomām balstītiem padomiem.
Autorei, protams, lai izturība, veiksme un veselība šo visu izturēt.
25.01.2017 22:37 |
 
Reitings 134
Reģ: 11.10.2010
Izklausīšos pēc bezsirdes, bet... kāpēc jūs dāmas apbērnojaties no tādiem kretīniem?
Man gluži vienkārši neticas, ka pirms bērna ieņemšanas viss bija kārtībā un pēkšņi vairs ne.
25.01.2017 22:38 |
 
Reitings 98
Reģ: 13.12.2014
Esmu augusi ģimenē bez tēva, nekad viņu neredzēju un, godīgi sakot, nekad laikam tā īsti nebija vēlēšanās viņu satikt. Mana mamma mani ļoti mīlēja, darīja visu, lai es nejustos apdalīta, vienmēr centās, daudz strādāja. Esmu viņas vienīgais bērns un tagad, kad jau esmu pieaugusi, saprotu, cik viņai bija grūti, cik es dažreiz biju riebīga. Mana māte ir ļoti stipra sieviete, piemērs man. Domāju, ka tev arī galvenais ir nepadoties, tad viss izdosies! Bērnam tiešām mierīgāk būs bez strīdiem. Raudošu māmiņu varbūt arī nāksies redzēt, jo dzīvot vienai un audzināt bērnu nemaz nav viegli, visu laiku jādomā, jāstrādā, jāmeklē.. Bet es atceros, kad bērnībā gāju ciemos pie draudzenes un viņas vecāki visu laiku strīdējās virtuvē, aizvēra durvis un bļāva viens uz otru, tas man nelikās normāli, jo mums ar mammu nekad tā nebija un toreiz priecājos, ka manā ģimenē tā nav.
Turies!
25.01.2017 22:40 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Laine25, turies! Negâcijas un strīdi Tev tiešām vajadzīgi vismazāk. Zinu, ka draudzenes pieredze īsti nav tas, bet manai draudzenei bija līdzīga situácija (+/-) - kā viña teica - viegli nebija, bet grūtāk kā būtu bijis, paliekot attiecībās, viñasprāt arī nē. Tagad uzskata, ka tas bija viens no labākajiem lēmumiem priekš viñas pašas un bērna labsajūtas. Vēlu veiksmi Tev un bērniñam!!!
25.01.2017 22:46 |
 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
Kāpēc radīji bērnus ar tādu kretīnu?
Bet nu ļoti jūtu līdzi :(
25.01.2017 22:51 |
 
Reitings 594
Reģ: 03.03.2015
Bet te tak netika minēts, ka bērna tēvs nepiedalīsies bērna audzināšanā. Ja cilvēki šķiras, tas tak automātiski nenozīmē, ka tikai māte visu darīs? Manuprāt, ja divi cilvēki nevar kopā sadzīvot, tad labāk ir šķirties, jo tas būs veselīgāk bērnam, kad paaugsies. Protams, abiem vecākiem jārūpējas par bērnu, neskatoties uz to, ka dzīvo šķirti. Cits stāsts, ja vīrietis atsakās no bērna, bet normāls vīrietis tā nedarītu un audzinātu bērnu, pat nedzīvojot kopā ar bērna māti. Plus, vienu lietu es nesaprotu, kā jūs varat spriest par to, kāds tas vīrietis ir, ja nezinat visu stāstu, tikai to, ka pāris šķiras?
25.01.2017 22:58 |
 
Reitings 3127
Reģ: 02.06.2016
kāpēc jūs dāmas apbērnojaties no tādiem kretīniem?

Un kā autorei tas tagad palīdz? Ko mēs zinām, kas notika? Viņa lūdz atbalstu un viņai jāgūst spēks šajā situācijā, nu jau izvērtēt par vēlu, ja nav ko tur labot. Arī pēc bērniem var pārvērsties par, prasti sakot, pajoliņu. Autorei izturību!
25.01.2017 22:58 |
 
Reitings 9995
Reģ: 19.11.2014
Prieks, ka neturpināsi dzīvi tādās attiecībās.
Bērna tēvs ir kretīns pilnīgākais, vai ir arī iespēja, ka atbalstīs tevi finansiāli? Protams vienmēr ir iespēja piedzīt alimentus!
Vispār, ja tā padomā, tad apkārt dzirdu un redzu daudzus tādus stāstus ar pozitīviem iznākumiem. Meitenes izaudzina bērnus un apprecas ar normāliem vīriešiem. Es arī piekodināšu, lai neskrien atpakaļ! Man tuvi cilvēki šitā mocās, strīdās, šķirās, saiet atpakaļ.. vienkārši murgs kaut kāds. Arī bērns ir tāds pats murgs. Mūždien slikti gulēja, gandrīz nemaz nepriecājas, skolā sliktas atzīmes, sūta vecākus d***t jau 2.klasē..es no malas ar šausmām raugos uz to, kas viņus sagaida nākotnē. Un tā ir tikai vecāku savstarpējo attiecību un audzināšanas - pareizāk sakot, neaudzināšanas vaina.
25.01.2017 23:10 |
 
Reitings 3450
Reģ: 06.06.2015
kāpēc jūs dāmas apbērnojaties no tādiem kretīniem?

Diemžēl ne vienmēr cilvēki savu īsto dabu parada īstajā brīdī. Uz pieres jau nav rakstīts"Es esmu kretīns". Bija man viena draudzene ,viņai bija draugs ar ko bija laimiga,palika stāvoklī no viņa ,viss bija labi, bija lepns par savu mazo puiku, līdz brīdim,kad sāka draudzenei teikt tādus tekstus kā" šis noteikti nav mans bērns",bet kad viņa pateica ,ejam testu DNS veikt,tad uzreiz ,nē nē man tas neinteresē. Ja viņš būtu ļoti pārliecināts par savu teikto,tad piekristu uz testu,bet šeit vienkārši viņam gribējās atrast iemeslu ,lai beigtu attiecības.
25.01.2017 23:15 |
 
Reitings 2861
Reģ: 11.10.2014
bet šeit vienkārši viņam gribējās atrast iemeslu ,lai beigtu attiecības.

ok, izbeigt attiecības var sagribēt jebkurš, bet kādam briesmonim jābūt, lai gribētu izbeigt attiecības ar savu bērnu. varētu saprast, ja vīrietis nekad nav saticis savu bērnu, tad viņam varētu nebūt ne jūtu, ne tēva lepnuma, bet nesaprotu tos, kas var aiziet no sava bērna.
25.01.2017 23:19 |
 
Reitings 2861
Reģ: 11.10.2014
laine25 gan jau arī tu drīz būsi viena no tām foršajām, stiprajām, aktīvajām mammām, kas tiek ar visu galā :) protams, būs grūtāk kā ar vīrieti blakus, bet viss ir iespējams. un bērniņš dod tik daudz prieka un spēku turpināt.
25.01.2017 23:22 |
 
Reitings 3450
Reģ: 06.06.2015
TalisQualis cilvēki ir dažādi un katram ir SAVI tarakāni, un kāds savus tarakānus izlaiž ātrāk un otrs var atkost viņa dabu ātrāk ,cits slēps ilgāk un būs jau par vēlu,kad sapratīs kāds ir otrs cilvēks. Reizēm cilvēks var šķist ļoti labs,bet īstenībā tā ir viņa maska,un otrādi var būt.
25.01.2017 23:33 |
 
Reitings 2861
Reģ: 11.10.2014
Sognare stāsti to Aijacha un paulalala, ar manu komentāru nekāda sakara.
25.01.2017 23:35 |
 
Reitings 33
Reģ: 06.12.2016
Es ari bushu grutniecibas laiku viena. Bet es izskiros un tad uzzinaju ka esmu stavokli jau paris nedeljas. Ja gribi varam PM parunaties :)
25.01.2017 23:38 |
 
Reitings 38
Reģ: 22.09.2015
Mēs bijām kopā aptuveni pus gadu... Biju pateicīga, ka viņu satiku, bieži domāju "Kā man paveicies!", viņš bija tāds perfektais. Izturējās tā kā neviens nekad līdz šim. Kad izlēmām par labu bērniņam, jo abiem šķita, ka ir neparasta saskaņa un arī vecuma ziņā būtu jau laiks, kā arī abiem labas darba vietas, viss mainījās... Viņam darbs kļuva vienīgā prioritāte, tad viņš to zaudēja- sākās emocionāla vardarbība, kas tā arī nebeidzās. Apbrīnoju savu naivumu! Un tagad uzskatu, ka būtu naivi cerēt, ka kas mainītos. Ikdienā ir viena vienīga pazemošana, emocionāla terorizēšana-vardarbība, vainošana. Esmu tik daudz raudājusi un viņš ir absolūti vienaldzīgs. Pāris dienas pat nav atrakstījis, pajautājis, vai viss kārtībā, kā jūtos... Viņš regulāri paceļ balsi. Ja lūdzu piedošanu vienkārši kaut miera labad, pazemojos, lai arī nav pat pamata tam visam, viņš atgrūž vēl vairāk un ir pat pateicis "Nē, es tagad dusmošos un nepiedošu".
Cerams, vismaz kāda mācīsies no manas kļūdas.
No vienas puses saprotu, ka bērniņš ir svētība, dārgākais, kas var būt, taču no otras puses, šķiet, ka pasaule grūst, ir tik ļoti bail, tāda neziņa un nedrošība par nākotni, nemitīga trauksmes sajūta.
Kā būs ar palīdzību no viņa puses? Nezinu. Vairs ne par ko neesmu pārliecināta.
25.01.2017 23:54 |
 
Reitings 2478
Reģ: 03.11.2016
Vai tev ir kāds cits, kas varētu palīdzēt, ja nu kas? Ģimene, tuvas draudzenes?
25.01.2017 23:56 |
 
Reitings 38
Reģ: 22.09.2015
Jā, izstāstīju situāciju mammai un viņa man nepārtraukti atkārto, ka neesmu viena, ka palīdzēs kā varēs, ka ļoti mīl. Mamma bija pazvanījusi māsai pateikusi par to kā man klājas, tad arī māsa zvanīja un pēc trīcošās balss jau dzirdēju, ka knapi turējās, lai nesāktu raudāt un solījās atbalstīt un palīdzēt. Tik skumji, ka tā. Es Nekad neticētu, ka būšu šādā situācijā. Nekad. Vienmēr esmu uzskatījusi ne bērniņu, bet Ģimeni par savu nākotnes lielāko vērtību un ļoti centos. Tāpēc arī tagad ir tik grūti... Bet tagad nav vispār variantu kā būt ļoti stiprai, tikt pāri ļoti grūtam posmam un bērniņu nostādīt par prioritāti. Taču ir tik ļoti neizsakāmi bail... :-(
Jo vairāk centos, jo vairāk agresijas, šķiet, saņēmu. Visticamāk viņš nobijās no atbildības un nebija tomēr gatavs kam tik lielam.
26.01.2017 00:14 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits