Varbūt kādai ir kāds padoms, ieteikums..
Kā, lai pārdzīvo aizvainojumu, kurš radies attiecībās, kuras beigušās nelaimīgi!?
Biju attiecībās ar vīrieti, kuru laikā, uzzināju, ka viņš mani krāpj un dzīvo dubulto dzīvi. Viņš uzzināja, ka es to visu zinu, bet izlikās, ka viss ir kārtībā, pat vēl vairāk - bija daudz mīļāks un gādīgāks. Pati viņam šo faktu nekad nepieminēju, laikam, ar vienu sirds kaktiņu cerēju, ka viņš tomēr ir izvēlējies mani, nevis to otru. Bet gāja laiks un fakti liecināja par pretējo. Cerēju, ka viņam pietiks drosmes visā atzīties, jo cik ilgi viņš tā dubulti dzīvotu..bet nekas nemainījās. Tāpēc pati izbeidzu visus sakarus un kontaktus ar viņu. Izšķīrāmies kā draugi, ne viņš, ne es, šo krāpšanu nepieminot.
Un viņš tagad laimīgi dzīvo tālāk ar to otru. Bet es saprotu, cik patiesībā jūtos aizvainota, piekrāpta un nelaimīga. Ar prātu viņam neko ļaunu nevēlu, bet sirdī ir liels aizvainojums, ka viņš pat atvainoties nespēja un atzīties..
Ja būtu viss beidzies ar kašķi un skandālu, man būtu vieglāk to pārdzīvot? Un jā, šīs bija pirmās attiecības manā dzīvē, kurās tiku piekrāpta...varbūt, tāpēc ir tik grūti.