Ak, mans dievs.
Lai mūsdienās kāds pirktu (PIRKTU) telefonu ir jābūt absolūtam bezprātim. Vai mijardierim. Ir daudz dažādu telefonu, bet visus vieno viena īpašība - tie būs novecojuši jau pēc pus gada. Nav vairs tie podziņ-svētie laiki, kuros viens telefons spēja kalpot ilgi un laimīgi. Telefona funkcija jau sen nav tikai piezvanīt un uzrakstīt īsziņu. Telefons ir darba atribūtika. Nereti pat pildspalvu tik ļoti nevajag.
Pie mūsdienu atvērtajiem līgumiem - pilnīga muļķība ir krāt telefonam. KRĀT! I drit vai kociņ. :D Krāj operācijām, krāj zobārstam, krāj ceļojumam, krāj sapņu auto, krāj pirmajām iemaksām. Bet ne telefonam! Krāšana ir paradzemajiem un neparedzētiem izdevumiem (pēkšņi nomirst veļasmašīna). Pat auto, vismaz attīstītās valstīs, ņem līzingā. Beidzas garantija - atgriez un brauc ar jaunāku auto AR GARANTIJU. Pirkt īslaicīgas preces un tām iztērēt iekrājumus, manuprāt, ir absolūti nesaimnieciska domāšana.
Kredīti? Piekrītu vienam iepriekšējam komentāram, atvainojos - neatceros lietotājvārdu - tas nav nekāds bubulis. Protams, ja cilvēks pats tam ir nobriedis 9emocionāli, finansiāli utt.)