Skirsanas!!!

Gadus nevar pazaudēt.

Mums ar vīru arī nu jau 6 gadi kā kopā.. Tā laikam ir vnk krīze.. jo rodas kaut kāds pieradums, rutīna.. Jāmēģina kaut kā tajās attiecībās ieviest tas kas bija sākumā un radīja taureņus vēderā, es nezinu kā to panākt, jo satiekot atkal to pashu cilvēku ir neitrālas sajūtas tagad, sākumā randiņu periodā bija uzreiz tā, ka vnm gribējās domāt ko viņš par mani domā, skaisti izskatīties, vnm smaidīt, smuki ģērbties. Kad esi mājās visu laiku non stop, tad pie tā cilvēka tā pierodi, ka jūties brīvi, un tas viss kas attiecību sākumā bija pagaist. Nav vairs tāda erotika, dzirkstele vienam uz otru, jo ja kādreiz katru randinju gribējām padarīt īpašu, tad tagad to nav iespējams izdarīt, jo randinju vnk nav.. ir vnk kopdzīve. Tajā ietilpst pienākumi, ikdienas dzīve, naudas lietas, ēst gatavošana..viss tas, kas liek aizmirst par to, ka jāpievēršas arī tam, lai otrs justos gribēts, iekārots utt. Ja kādreiz pratu izrādīt, ka man viņu gribas, ar kustībām, glāstiem, kaut kādu ķermeņa valodu, tad tagad ir vnk plika ikdiena.. un ja kaut ko tādu pasāktu darīt, tas vnk liktos stulbi.. Aptuveni - tagad es te tevi pakārdināšu, pagorīšos, bet tad iešu vakariņās cept zivju kotletes.. Ajj.. labāk nesākt kopdzīvi, tas samaitā attiecības :-D

Kā arī tik ilgi dzīvojot kopā ik dienu vairāk sāc pamanīt otra sliktās īpašības nevis labās...un vairāk tas sāk kaitināt un traucēt.

To ta no malas nevar pateikt, vai tā ir krīze vai begas. Tas jāizlemj pašam.
sharmantaa, kāpēc nevarat randiņot? Kamēr nebija bērna, mēs ar vīru centāmies reizi nedēļā randiņot. Un bija forši. Tagad gan nesanāk, jo nav neviena, kas pieskatītu bērnu.

Sarakstiet viens otra plusus un mīnusus uz lapiņas un mierīgi izrunājiet, nepaceļot balsi un nepadarot par apvainojumu. Cieņai taču kaut kādai pret otru joprojām jābūt? Ja izlemiet pēc šī palikt kopā, sarakstiet katrs ko labosiet sevī pats, ko jālabo otram, turat redzamā vietā. Var jau būt, ka vienkārši par daudz stresa - svešā valstī, bez neviena cita. Taču ja izlemsiet šķirties, šādi tas ir daaaudz vieglāk kā sabļauties un mūžīgi saiet atpakaļ, es pēc pieredzes..

Sharmantaa, piekritu, sobrid viss kaitina gan man vina, gan vina man. pedejas nedelas dzivoja nepartraukta stresaa, ka tuuliit, tuuliit tas bus un jutishos ka pie sasitas siles, jo man jau 30, bernu nav. Vai jusu attiecibas ari sadas sajutas?
57days zinu, ka gadus nevar pazaudet, bet biju domajusi, ka tik daudz pules pieliktas un ieguldits attiecibas, neticas, ka visas sis puules vares kadreiz novest pie skirshanas. Gribas ciinities, bet nezinu vai ir verts?!

Ja nesit, nedara pari emocionali, var meginat kartigi izrunaties. Nu ta lidz kaulam visu patiesibu, abiem, un apsolities visu glabt. Un tad jau redzes. Tici man, skirsanas ir vieglakais cels.

Sharmantaa
Tapec jau no sakta gala attiecibas nedrikst atstat pasplusmaa.

Tikai tu pati zini, vai ir vērts.

Don Juan, esam meginajushi runat par to, ko velamies viens otra labot, bet vienmer tas ir palicis tikai pie vardiem, ne darbiem. Par cienu runaajot, leikas,ka vinam ta ir pazudusi, jo ir atlavies diezgan pretigas lietas.

Pāru psihoterapija ir variants

Beibe.Marta gruuti mums ir ar to izrtunashanos, vienmer kads sak pacelt balsi un teikt pagatnes aizvainojumus. Kas isti ir emocionali darit pari? liekas, ka mums tas ir noticis...

Fejumeitene vai esi meginajusi? ka tas strada?

Tapec jau no sakta gala attiecibas nedrikst atstat pasplusmaa.

Tas jau notiek automātiski...ikdiena pati visu saliek pa plauktinjiem. Sākumā jau liekas, ka viss būs ok, nekas jau nemainīsies, bet tie pienākumi samaitā visu.

Man arī šitais pats bija.
Uztaisījām seksu citā vietā un taureņi atgriezās.:-)

sharmantaa
nu ja viss dzīvē notiek automātā tad man nav ko ieteikt. Man tā nebija, pat pēc 10 kopdzīves gadiem bija labi, un jautri, un interesanti. Jā, nav dzirksteles, milzīga kaisle, bet ir vārdos neaprakstāma dziļa drošības sajūta, mīļums un tas ir daudz vairāk vērts kā taureņi.

Beibe.Marta - protams, ka mīļums un drošības sajūta ir, bet tas jau nav tas par ko ir šis stāsts :-)

Bet tu nevari gribēt sākuma taureņus ilgus gadus. Tas ir praktiski nereāli. Bet mēs pratām saglabāt visu citu ko tu minēji neesam.

Biju līdzīgā situācijā. Izšķīros. Nav tas sen. Godīgi? Patreiz priecājos par to.

pēc gadiem nekad nebūs tā kā pašā sākumā. pie attiecībām ir jāstrādā ABIEM , ja viens tur kko centīsies, bet otrs nenāk pretī, tad nekas dižs nesanāks.