Trūkst pašpietiekamības un prasmes pavadīt laiku ar sevi, precīzāk, es nemāku būt ar sevi un justies laimīga. Vai un kā to var iemācīties? Runājot ar draudzeni viņa īsti nesaprot, kā var būt citādi, jo , viņasprāt, nav nekā svarīgāka par sevi pašu (veselīgā nozīmē). 
Bet kopumā, jāsāk ar mazumiņu, un tad ātri vien sapratīsi, ka pasaule neapstājas un nesabrūk no tā vien, ka esi paņēmusi vienu dienu sev vai neesi izdarījusi kaut ko priekš kāda cita. Savā ziņā tā ir arī atteikšanās no egoisma, jo ir tik daudz sieviešu, kam šķiet, ka visa pasaule balstās uz viņu pleciem un ja viņas, piemēram, neuztaisīs bērniem brokastis, tad viņi nabadziņi mirs bada nāvē, sāks lietot heroīnu un kļūs nesekmīgi. Un pēc tam, kad izrādās, ka sīkie tīri labi paši tiek galā (tāpat kā vīrs, kolēģi, draugi un priekšnieki), sākas pārdzīvojumi, jo izrādās, ka bez tevis var tīri labi iztikt. Tāpat kā lidmašīnai krītot skābekļa maska vispirms jāuzliek sev un tikai pēc tam bērnam vai kādam citam, tāpat arī ikdienā vispirms ir jārūpējas par sevi, lai būtu spēks un gribēšana rūpēties par citiem. Tieši tik vienkārši! Diena vienatnē manī rada tāāādas dvēseles mokas, ka šķiet, ka iznīkšu. Draudzene ir sajūsmā, kad kadu dienu vai vairākas ir bez otras puses - vannas, skaistuma rituāli, grāmatas, skriešana...seriāli. Es vienkārši jūku ārā.Es atkal laikam esmu pārāk pašpietiekama, gandrīz vienmēr un visur ir labi tikai ar sevi, varētu dienām un nedēļām dzīvoties bez citiem.
Bet man ir cita problēma- esot kopā ar citiem, nemāku īsti par sevi pastāvēt, pārāk pielāgojos viņu gaumei, vēlmēm utt. Tas tā traucē!
Kā to labot, nezinu.
Man ļoti patīk vienai iet uz muzejiem, teātri, kino, arī ceļoju labprāt viena, kafejnīcā varu stundām nosēdēt viena ar grāmatu un kafiju, uz sporta klubu labāk patīk iet vienatnē... Nu pamēģini aiziet viena uz kino vai kādu izstādi, piemēram. Ja nevari iztikt viena pati visu dienu mājās - saplāno to dienu, no rīta aizej pastaigāties un nopirkt svaigas maizītes beķerejā, atnāc mājās, palasi kādu grāmatu, vakarpusē aizej uz kino vai mājās noskaties kādu labu filmu, aizpildi dienu ar labām lietām un interesantām nodarbēm. Tev neviens tāpat te nevar iedot gatavu pašpietiekamības recepti - ej, dari, dzīvo un pamazām iemācīsies neķerties kā mazais dadzītis visiem pie brunčiem.kaut no malas visi mani uzskata par super draudzīgu cilvēku..tā nebūtu,ja man nonstopā nebūtu laika tikai sev...Jau kopš bērnības neesmu radusi būt viena. Lielā ģimenē vienmēr mājās ir bars vai vismaz viens. Tā šīs bailes rodās.
Pastaigas, treniņi, sēņošana, kino, kafejnīcas - pārsvarā daru to viena pati. Un tad reizi pa reizei uznāk vēlēšanās ar kādu parunāt, kur aiziet, tad arī to daru - ar māsu, draudzeni.
493
