Kopīpašums ar brāli

Stulbi, ka materialālās vērtības ir svarīgākas par cilvēciskajàm. Mēs arī ar vecākiem plānojam pirkt dzīvokli, kur es un brālis varētu dzīvot. Pirksim kopā, bet dzīvos tajā pārsvarā brālis, neskatoties uz to, ka pirksim ar vecākiem uz pusēm un brālis pirkšanā nepiedalīsies.

nuuu, cool, ka tu to vari atļauties, bet ja tev būtu ļoti smagi jāstrādā kamēr brālim, kurš arī ir spējīgs strādāt, viss tiktu nolikts uz paplātes par brīvu, diez vai tevi tas negrauztu.

inga, bet tā ir tava izvēle to darīt! Te situācija tomēr mazliet citādāka. Cilvēks pats maksā kredītu par dzīvokli, lai gan ir īpašnieks pusei no dzīvokļa, kurā dzīvo kāds cits. Vienalga vai tas ir brālis, Juris, Anna vai vārds nezināms. Nu nav tas nekas nosodāms..

Pareizi default saka! Ja var atļauties,tad forši,bet nav godìgi,ka viens dzīvo nahaļavu,bet otrs velk kredītu nastu...

Ja es būtu brāļa vietā, es nemaz nespētu tā dzīvot. Runātu ar māsu un izrunātu par variantu, kā atlīdzinu pusi dzīvokļa vērtības.
Labi, ja brālis ir invalīds, vientuļais daudzbērnu tēvs vai kas tamlīdīgs - tad es mierīgu sirdi dzīvotu savu dzīvi un par dzīvokli neliktos ne zinis, bet ja normāls, pieaudzis, strādājošs vīrietis, tad uzskatu, ka par to ir jārunā. Bet to visu jādara mierīgi un bez steigas. Jāierunājas par to, ko viņš domā par šo situāciju, vai ir domājis kādus variantus. Noteikti nevajag nekādus ultimātus uzstādīt un attiecības sabojāt.

Man gan šķiet, ka vecāki dzīvokli jums pārrakstījuši vienkārši tāpēc, lai tas jau būtu nokārtots, turklāt pašiem ir jau cita dzīvesvieta. Un kaut kā ļoti šaubos, ka viņi priecāsies, ja gribēsi brāli atstāt bez pajumtes vai prasīsi naudu. Iespējams, ka, lai arī papīros ir jūsu abu vārdi, vecāki nebūs sajūsmā, ka dalat mantu vēl viņiem klātesot.
Un galu galā nav jau tā, ka Tu to dzīvokli būtu nopelnījusi, nopirkusi, daudz ieguldījusi, tā kā neko jau īsti nezaudē.

Un galu galā nav jau tā, ka Tu to dzīvokli būtu nopelnījusi, nopirkusi, daudz ieguldījusi, tā kā neko jau īsti nezaudē.

un ir tā, ka brālis būtu nopelnījis, nopircis, daudz ieguldījis un tā? Come on!!!!!!!!!!!! kas jums kaiš??? Vai tā ir kaut kāda sieviešu riebeklība, vai vienkārši latvieša kaut kāds niķis? :D

esmu līdzīgā situācijā. kamēr biju ārzemēs (uz kurām devos, lai sapelnītu naudu savam dzīvoklim), nomira radiniece un atstāja dzīvokli. tajā brīdī līdz mana mērķa sasniegšanai atlicis gads un uz mājām netaisījos, brālis pieskatīja dzīvokli un rūpējās par bez saimnieka palikušo mājdzīvnieku. ar laiku viņš tur sāka dzīvot pavisam, pilnīgi visus izdevumus sedz pats, kā pirmās nepieciešamībā tā komforta papildinājumus. kad atgriezos, viņš bija gatavs izvākties, lai viss būtu godīgi, bet nu es jau biju sakrājusi savam, lielākam dzīvoklim. vēl joprojām viņš piedāvā pārskatīt risinājumu, bet man nevienu brīdi nav bijusi doma mest uz ielas savu jaunāko brāli un kaut ko pieprasīt, vēl jo vairāk ņemot vērā, cik daudz viņš man ir palīdzējis dzīvē. un nē, man pilnīgi negrauž, ka kamēr es krāju naudu savam dzīvoklim, viņš tikmēr dzīvo jau gatavā dzīvoklī, tā bija mana izvēle attiecīgajā brīdī un ņemot vērā visus apstākļus, kurus tagad netaisos apspriest, arī visloģiskākais risinājums tajā brīdī.
katrā ziņā viss atkarīgs no audzināšanas un pašu vērtībām. ja nevarat tādas lietas izrunāt, nu tad skumji. izrādās, ka normāla ģimene ir retums un lielākajai daļai svarīgas mantiskās vērtības.
dr567309 piemērs ar Pēteri gan izklausās pēc tā, ka diezin vai viņam tur kaut kas pienācās un būtu priecājies, ka viņam tur vēl kādu laiku bija sava istaba, nevis kopā ar senciti bija jāizvācas, bet nu arī tur ir jāzin visa situācija lai komentētu,ko šķiroties vienojās utt., Pēterim tur pēc loģikas nekas nevarēja pienākties.

Stulbi, ka materialālās vērtības ir svarīgākas par cilvēciskajàm. Mēs arī ar vecākiem plānojam pirkt dzī

+++

Par daudz iekopējās :D

Problēmas risinājumi:
1. Pati teici, ka brālis nemaz neplāno ilgi dzīvot tur, tāpēc negribēšot atpirkt tavu daļu. Atkrīt.
2. Tu savējo atpirkt nevari, jo ir kredīts. Atkrīt.
3. Pārdot dzīvokli un sadalīt uz pusēm iegūto ir iespējams, jo jau teici, ka tāpat viņam ir nākotnē citi plāni. Iespējamākais risinājums.
4. Un pats galvenais ir tas, kā noformēta manta. Tas ir dāvinājuma līgums vai pirkuma? Ja dāvinājuma, tad nečakarē nervus, jo tur vairantu var sanākt daudz. Ja pirkuma, tad es pieturētos pie 3.punkta. Vai tas ir izdarīts laulības laikā vai pirms?
Konflikts ar brāli var sabojāt attiecības ar vecākiem, jo līdz viņiem nonāks ne tikai tava versija, bet arī brāļa un vēl citu radu, kuriem gribēsies ielikt savas 5 kapeikas.
Un pasaki godīgi, vai vīrs nav tas, kas dīda šo jautājumu? Brālis tev ir viens, bet vīri...
Izrunājies ar vecākiem, ar kādu mērķi atstāja uz pusēm dzīvokli, vai vēlas, lai brālis tur dzīvotu vai tikai kādu laiciņu padzīvotu, vai ir pieļāvums, ka dzīvoklis nakotnē tiek pārdots. KĀPĒC nerunājat savā starpā?
Tā arī ir problēmas sakne.
---
Nekustamais īpašums ir labākais naudas iesaldēšanas variants, kurā naudu inflācija nenoēd, bet tieši pretēji vērtība aug. Tavas izmaksas šobrīd ir tikai nodoklis. Dzīvē visādi var notikt. Tu nezini, kas būs rīt, vai spēsiet nomaksāt kredītu, vai nepaliksi viena un nezaudēsi māju. Ir tik daudz Latvijā un ne tikai šādu nelaimīgu stāstu. Un ko tad teiksi, kad no brāļa saņemto naudu ieguldītu mājā, kuras vairs nav, jo beigās nespēji pavilkt? Domāt vajag par visiem iespējamiem variantiem. Ir labi, ja kāds pleķītis ir aiz pleciem.
Ja būtu šādā situācijā (laikam jau tomēr nebūtu, jo vecāki neko nerakstītu uz diviem un pirms pirkuma līguma būtu izrunāts mērķis), nesēdētu uz 2 krēsliem, bet otrā krēslā ļautu pasēdēt brālim. Taču atkal man nebūtu šādas situācijas, jo brālim atdotu savu daļu. Man brāļi dzīvē ir devuši pat vairāk, kā arī es esmu atteikusies no savām iespējām par labu viņiem.

Ik pa laikam ienāku Cosmo kaut ko palasīt un šī ir tā reize, kad pilnīgi piekrītu dr567309. Nav jāsamierinās ar to, ka Tev jāmaksā kredīts par savu mājokli, kamēr brālis var bez bēdām dzīvot kopīgajā dzīvoklī. Jāmēgina mierīgi parunāt ar brāli, lai gan domāju, ka ja jau vińš līdz šim nav licies ne zinis par šo jautājumu, jārēkinās, ka attiecības tā vari tiešām arī pabojāt, ja stingri pieturēsies pie sava.
Esmu saskārusies ar līdzīgu situāciju-nomira vectēvs un viña māju mantoja mana mamma ar māsu. Tā kā mamma ar tēti uzcēluši savu māju, bet otra māsa dzīvoja dzīvoklī, tad viñas pieñēma lēmumu, ka uz to mäju dzīvot ies māsa. Sarunāja, ka māsa pārdos savu dzīvokli (ko viñai nopirka mana ome, starpcitu) un pusi atdos manai mammai kā maksu par mājas dałas atpirkšanu. Dzīvokli pārdeva, naudu gan nedeva, aizbildinoties, ka vajadzētu to māju paremontēt un viñai tä nauda łoti noderētu bla bla... Strīds bija baigais, bet tā kā mana mamma dikti negribeja bojāt attiecības, tad nu to tēmu vairs neceł neviens. Skumji, ka tā, jo redzu, ka mana mamma bieži jutusies kā apdalītais bērns. Ko ar to gribēju teikt? Autore jau var domāt par to, ka negribas sastrīdēties ar mīło brāli un tāpēc cieš klusu utt, jo brālis taču varbūt domā, ka viñai to pusi nemaz nevajag, pats jūtās kā mājās utt., bet padomā par to, ka vińam pašam varbūt ir tīri savtīgi nolūki un pie kājas māsas jūtas. Nesaku, ka tā ir, bet realitātē redzēju tieši tâdu scenāriju.

un ir tā, ka brālis būtu nopelnījis, nopircis, daudz ieguldījis un tā? Come on!!!!!!!!!!!! kas jums kaiš???

Mīļo pasaulīt! Cik saprotu, viņš tur ir dzīvojis lielu daļu sava mūža, tās ir viņa mājas un visticamāk arī vecāki dzīvokli nepārrakstīja, lai meita sāktu iekasēt naudu no brāļa vai vispār izliktu ārā. Un par to, ka netiek gūts nekāds labums-ja nu kādam tiešām pienāktos gūt labumu no šī dzīvokļa, tad tie ir vecāki, kuri, šķiet, aiz labas sirds un naivuma būs devuši pamatu konfliktam.
Es laikam tomēr esmu savādāk audzināta, bet nu tas taču ir pašas brālis, kas tur dzīvo, nevis svešs onkulis.
Sliecos piekrist DOLLs viedoklim, ka iespējams vīrs mēģina tur ūdeņus duļķot.

miegalācis, un pētera pusbrālim un viņa sīcim kaut kas pienācās? Kā nekā zemi pirka un māju būvēja viņu abu vecāki ;)

Nevajag taču te audzināšanu iepīt. Tikpat labi brālis ir neaudzināts, ja viņš dzīvojas dzīvoklī, kurš ir viņa un māsas īpašums, bet neuzskata par vajadzību pacelt jautājumu par īpašuma sadali finansiālā ziņā, zinot to, ka māsa ar vīru maksā kredītu, bet viņš tajā pašā laikā iztiek vien ar komunālajiem maksājumiem (nu un "savu" NĪ nodokļa daļu). Pietam, ja reiz runājam par audzināšanu un viņš tur dzīvo viens, būtu tikai loģiski, ja viņš vismaz tik daudz kā nodokļa maksu pilnībā uzņemtos uz sevi.

Nu katram savas vajadzības.
Māsai vajag naudu kredītam, bet brālim tas ir naudas ietaupījums.
Ja dzīvokli pārdotu un sadalītu naudu uz pusēm manuprāt abi būtu ieguvēji.
Māsa varētu ieguldīt savā dzivoklī un brālis savā, kaut vai vienistabas. Vienistabas dzivoklim vērtiba ar gadiem ( tāpat kā divistabu...) aug. Kad brālis būs gatavs dibināt ģimeni, varēs pārdot dzīvokli un pirkt jau lielāku.

Omg..nabaga brālis (t)

kádas te visas labás- autore mantkáríga cúka???? kurá vietá? tak atdodat savus dzívokljus citiem! man liekas brális baigais mantkárígais egoists - savácis visu sev un autorei vél liek NÍ nodokli maksát!

Es nesaprotu sašutumu par autores it kā mantkārību. Tad jau tikpat labi arī brāli var saukt par mantkārīgu, jo viņš viens pats ir piesavinājies to dzīvokli, par māsu nemaz nedomājot.

miljons +++

Es domāju, ka ilga stiepšana un klusēšana attiecības sabojās vairāk nekā runāšana un darīšana.
Varbūt mēģini šo jautājumu risināt caur vecākiem, kamēr vēl ir iespēja.
Turklāt tev ir "attaisnojums" - kredītsaistības.
Stulbā materiālā pasaule...cilvēkam vajag "attaisnojumu", lai saņemtu to, kas viņam pienākas "nesadir*oties" ar ģimeni..

Mīļo pasaulīt! Cik saprotu, viņš tur ir dzīvojis lielu daļu sava mūža, tās ir viņa mājas

autore tur nav dzívojusi? tás nav bijushas vinjas májas? ja vecáki bútu gribéjushi, bútu párrakstíjushi to dzívokli tikai brálim. bet tas ir kopípashums, un autorei uz to ir pilnígi tádas pashas tiesíbas ká brálim.
.
tikpat labi autore var izírét savu dzívokli un abi ar víru ievákties shajá dzívoklí un mierígi tur dzívot...