Kopīpašums ar brāli

cormeum
Es arī savā laikā palīdzēju ar grāmatām skolai vienam radu bērnam, kurš bija jaunāks par mani. Tagad mani vairāk pat neatceras.

Ai, diemžēl strīdi par naudu un īpašumiem var rasties arī tādās ģimenēs, kur to to nebūtu gaidījis... Es visu laiku priecājos, ka manā ģimenē visi prātīgi, bet šeku reku... "Situācija". Un pat ne šitāda, kur varbūt var saprast, ka topošās ģimenes un to naudu, visticamāk, vajag.

Cormeum
Tam ko Tu saki, nav nekāda sakara ar taisnīgumu. :) Un būsim reāli - visu nosaka tikai iegūstamā summa. Ja vecāki būtu atstājuši dzīvokli Vecrīgā, ar tirgus vērtību miljons, tad Tu arī pateiktu, ka gribu savas daļas vērtību naudā, nevis dzīvosi savā dzīvoklītī un maksāsi kredītu, kamēr brālim faktiski ir miljons kabatā. Un ja tas dz. ir sabrukušā koka mājā Maskačkā, tad 90% atmestu ar roku un pateiktu, lai jau brālim tiek.

Man šķiet, ka princips ir viens un tas pats savstarpējās attiecībās.. tikai summas atšķiras :) Visas šīs lietas var ģimenes ietvaros izrunāt.. ja kāds tik ļoti cieš :)

Bērnībā lasīju vienu pasaku. Vairs neatceros viņu, bet vienu lietu gan vel atceros. Tur bija par dēlu, kas saviem vecākiem atņēma guļvietu mājā un deva ēst pašu sliktāko.
Pamanāt atsauci uz šo situāciju? Vecāki un brāļi/māsas ir tuvākie, kas mums ir. Šādās lietās domāt tikai par savu labumu...
Iedomāsimies situāciju, ka nav brālis, bet tur dzīvo vecāki, kuri jau laicīgi pārrakstījuši dzīvokli meitai. Tad nu meita domā - kāds man no tā labums. Vajag dzīt vecākus laukā lai var pārdot vai izīrēt. Pati tak neiešu tur dzīvot. Bet naudiņa noderētu.

Beidz troļļot....(t)

Nu te vecāku vaina, ka atstāj mantojumu tādu, ka nevar sadalīt starp bērniem. Pašiem vajadzētu šo jautājumu risināt, nevis atstāt pašplūsmā un sagaidīt brīdi, kad brālis ar māsu tāpēc saplosīs viens otru.
Man arī aug dēls ar meitu un es jau tagad domāju par to, ko atstāšu viņiem mantojumā. Ja tas būs tikai viens īpašums, tad sadalīšu to vienādās daļās, lai nebūtu nekādu konfliktu vai nesaprašanu. Pietiek jau ar tādu pieredzi, ka mana mamma plēsās ar savu māsu par vienu māju atstātu mantojumā, kur vecāki nebija nosprauduši robežas. Protams, labāk būtu saglabāt mieru un būt pāri visām šīm naudas lietām, no otras puses - cilvēki ir dažādi, vajadzības dzīves garumā mainās un situācijas ir dažādas.
Autores gadījumā - neredzu nekādu nepieciešamību šo mantojuma jautājumu risināt tieši tagad. Var par to runāt, lēnām ievirzīt to visu lietu pareizajās sliedēs, likt noprast, ka interesē sava daļa un sava peļņa, bet ne tagad un tūlīt. Ļaut brālim aprast ar domu, ļaut cilvēkiem sakārtot savas dzīves un tad kaut kad, kad pienāks ērtāks brīdis visiem - tad šo lietu atrisināt. Tā būs pietiekoši pieklājīgi un varēs saglabāt labās attiecības.

Neons
Tāpēc ir jāierīko divas durvis, katru savā pusē.
Atsevišķas ieejas būs ērtāk.

Es tomēr nesaprotu, ko nozīmē - es labāk dodu, nevis ņemu, tas ir prieks un audzinātības sekas. Ne man, ne vīram nesagādā prieku, ka mums jāīrē dzīv.kāmēr māsa ērti iekārtojusies mājā par pliku velti, kas pienākas arī mums. Pluss sava vīra īpašumu izmanto kā atpūtas vietu. Sanāk, ka mums tagad pēc došanas principa būtu jāpārraksta māja māsai un jālauž galva par NĪ kredītu vai visu mūžu jāīre, jo dot ir tiiik patīkami :-):-):-)

Ar braali runaajusi nav, forumu gan maak aizgaudot. Visi "par", "pret" un "ja nu" jaanoskaidro un jaaizrunaa, sanjemot daavinaajumu, nevis x gadus veelaak jaagaudo forumaa.
Naivie vecaaki atstaaja dziivokli abiem, lai, ja nu vienam vai abiem beerniiem kaut kas neiet dziivee, buutu savs kaktiņš, kur piemesties :-D , dodu 100% garantiju. :-D Buutu labaak paardevushi un celjojumaa apkaart pasaulei aizbraukushi :-D
Likuma ietvaros, cieniijama aautore, vari riikoties, kaa vien sirds kaaro :-D Tikai savaas caalja smadzenees paturi maaciibu naakotnei, ka shaadus jautaajumus risina laiciigi un runaajot :-D
P.S.Cerams, ka tas juusu krediits ar viiru panjemts peec lauliibas nosleegshanas nevis pirms un uz viira vaarda) :-D

Vecāki atstāja abiem, jo negribēja nevienu apdalīt, lai abiem būtu vieta kur piemesties - ko darīt, ja īpašums viens, bet bērni divi. Pārdot un sadalīt naudu, lai katrs izmanto pēc saviem ieskatiem - taču tad vairs nebūtu šīs nodrošinātās dzīvesvietas un nav zināms, vai iegūto līdzekļu pietiktu diviem atsevišķiem dzīvokļiem. Visdrīzāk nē, tam būtu vajadzīgi papildu ieguldījumi, kuru var nebūt, vai kredīts.
Mani ļoti interesē, kuri tad ir tie radi, ar kuriem autore padalījās savā sāpē un kuri ieteikuši nebojāt attiecības ar brāli, ja reiz tie nav tieši iesaistītās personas - vecāki un brālis. Drošs ceļš, kā sabojāt attiecības ar kādu - viņam nezinot, parunāt par lietām, kas skar jūs divus ar kādu personu no malas.

Lasu un brīnos, tik daudz stulbu cilvēku...Njā, šajā pokemonu forumā nekas neparasts, bet tomēr apbrīnojami.
Ķērc uz autori, apsauc par mantkārīgu maitu. Bet pašas neredz tālāk par savu degungalu, apzīmētajiem nagiem un uzzīmētajām uzacīm.
Protams, autorei pienākas viņas daļa. Un ar brāli, kā izskatās, nekādu labo attiecību tāpat nav, tur nav ko zaudēt. Vecāki atstāja ABIEM. Tad nu lai tiek abiem.
Un ko ķērksiet tad, ja brālis nemaksās NĪN, pārējos obligātos maksājumus un vēl ieķīlās? Tad Anetei būs jāmaksā, neatkarīgi no tā, ka viņa tur nedzīvo.

Mnemo
Kopīpašumu nevar ieķīlāt un uzlikt ar apgrūtinājumiem. Laikam varēja tikai pārdot un dāvināt. Pārdodot savu daļu tēmas autorei ir pirmpirkuma tiesības un izpirkuma tiesības. Tur tāpat neko diži daudz nevar darīt ar kopīpašumu.
Te ir drīzāk vecāku vaina. Varēja jau laikus tēmas autorei izmaksāt viņas daļu. Es tā darītu. Par to tā sāpe noteikti ir.

Īstenībā neforša situācija, jo var saprast gan vienu, gan otru pusi un grūti pat pateikt, kura pusē es būtu šādā situācijā .. (t)
Es arī ļoti šaubos, ka vecāki bija domājuši, ka dzīvokli vajag pārdod un naudu sadalīt uz pusēm .. jo nu kaut ko normālu vietā katra puse nopirkt diez vai varēs, bet notrallināt to tāpat vien ar nav dižā māksla, piekrītu meitenei, kura rakstīja, ka nekustamajam īpašumam lielākajā daļā gadījumu vērtība tikai aug :-)
Es laikam aprunātos ar vecākiem un brāli, varu pat saprast, ka autorei mazliet šī situācija grauž un tas, manuprāt, ir tikai normāli .. (t)
Man arī ir divi brāļi, viens mana vecuma, otrs krietni mazāks, pirms pāris gadiem vecāki man daļēji uzdāvināja dzīvokli (daļēji, jo daļu summas biju sakrājusi jau pati) un tā nu sanāca, ka nomira omīte un palika viņas māja .. vispirms tā tika piedāvāta brālim, jo man jau bija tas dzīvoklis, bet brālis kādu laiku padzīvoja un saprata, ka mājas dzīve nav īsti viņam, viņš ir vairāk tāds datortārpa tips nevis saimnieciskais |-) Un tad nu iespēja dzīvot šajā mājā tika man, savu dzīvokli izīrēju un pārvācos un šo māju, tagad abi kopā ar draugu saimniekojam, daudz ieguldam savas naudas, lai visu uztaisītu pa savam un pirms pāris mēnešiem arī sakārtojām papīrus, ka māja skaitās uz mana vārda .. protams, neforši sanāk, ka brālim nav ticis gandrīz nekas, bet viņš pats atteicās .. cerams, pēc kāda laika neattapsies un neizrādīs kādas pretenzijas, jau tā mums attiecības nav labas, bet pavisam naidoties ar negribas |-)

protams, neforši sanāk, ka brālim nav ticis gandrīz nekas

Būtu vismaz dzīvokli brālim atdevusi,par tevi tiešām var teikt,ka esi mantkārīga. :-)

Mums bija tā, kad fāterim bija vecaistēvs ar māju. Tur bija daudz tie zemesgabali. Pietiktu katram mazbērnam un vēl pāri paliktu. Un bija apsolīts un visu laiku runāja, ka tas viss viņam paliks. Viņš ar manu muteri tur brauca un strādāja. Un beigās visu atstāja māsai, kura ne tur brauca, ne strādāja.
Bet, es ceru, ka Ušakovs Rīgā uzliks 100 kārtīgus nodokļus nākotnē. Vēl jau tie nodokļi augs īpašniekiem.

Mēnesnīca, par mani neuztraucos, esmu vairāk kā pārliecināta, ka tuvākajā laikā vecāki parūpēsies par to, lai viņam arī pašam savs dzīvoklis sanāk :) Turklāt viņam ir gana labs darbs, lai vismaz pusei sakrātu diezgan ātri, otru pusi, esmu droša, ka vecāki pieliks klāt 8-)

Mēnesnīca, par mani neuztraucos,
Mēnesnīca, par mani neuztraucies,
:D :D :D

Patīkami lasīt Marissa komentārus
Priecājos, ka manā (arī drauga) ģimenē došana sniedz lielāku prieku par ''man pienākas''. Bet ticu, ka to ir grūtāk saprast tiek, kas nāk no ģimenēm, kurā savādāki uzskati un audzināšana

cormeum, neņem ļaunā, bet tavi komentāri nereti asociējas ar tipisko balto apkaklīti, kurai nav īsti bijusi iespēja izbraudīt uz savas ādas, ko nozīmē kredītmaksājumi par NĪ un finansiālas problēmas. Te jau vairs ne uzskatiem, ne audzināšanai nav nekāda sakara, bet situācijai ir gan. Te situācija ir tāda, ka īpašums pieder abiem, bet pilnās priekšrocības par to izmanto tikai viena puse.
Atkal jau par komunālajiem - atļaušos oponēt.. es saprotu, ka jūs tikai citējat likuma vārdus, bet vai kāda no jums maz aizdomājas par tā likuma loģiskumu sadzīvē? Vēlreiz atkārtošos par īrniekiem un komunālajiem - kur redzēts, ka īrnieki maksā tikai "savas izmaksas"? Maksā visu komunālo rēķinu un neesmu nekad manījusi/dzirdējusi, ka tas kādu pārsteigtu. Ar ko tad šī situācija atšķiras tā piežmiedzot acis un paskatoties uz to no loģiskā, nevis likumiskā skatupunkta? ;) Ehh, lasu un brīnos... vai tiešām te dažas ir tik "baltas un pūkainas" vai ari tas ir tāds cosmo uzburtais tēls un vēlme paradīt savu labestību un "labo audzināšanu". 8-)

Tāpēc jau rakstīju, ka visiem to grūtāk saprast :-D