Kur pirmo reizi sastapāt savu otro pusīti/laulāto?

@paulalala - vai viņi joprojām ir draugi vai Tevis dēļ vairs nē?
Laikam man nekas oriģināls, pirmajās attiecībās bijusī klases biedrene pārvācās dzīvot citur, sāka mācīties RTK un tur jau pilns ar puišiem, tā arī sapazīstināja.
Un ar vīru. Mana draudzene ir kopā ar viņa labāko draugu un visi pazīstami savā starpā. Draudzenei sāka veidoties attiecības un vīrs kļuva trešais liekais, tad nu viņa mani izdomāja ar viņu iepazīstināt...

10 gadus mācījāmies vienā skolā, be pat īsti nesveicinājāmies. Kad jau mācījos universitātē, satikāmies uz ielas nejauši, parunājām un aizsteidzāmies katrs uz savu pusi. Teica, ka tad gribējis jau sameklēt, bet, tā kā neesmu sociālajos tīklos, nekas nesanācis. Un vēl pēc 2 gadiem satikāmies Žetonu vakarā vecajā skolā. O, drīz jau būs 8 gadi.

Iepazināmies virtuālajā pasaulē. Papļāpājām dažus mēnešus un tad ātri vien satikāmies arī dzīvē un arī klikšķis bija jau pēc pirmā randiņa. Tagad jau kopā pavadīti būs piektie ziemssvētki,bet sajūta tāda itkā tik knapi otrie. Laiks ātri skrien. :-D

Viņu draugu kompānijā arī pirms manis bija nelielas, vīriešiem raksturīgi - neizrunātas komunikācijas problēmiņas. Bet neskatoties uz to, palika labās attiecībās. Pusgadu gan bija klusums, varbūt pa retam sociālajos tīklos aprunājās un nu pēc pusgada pat kopā jauno gadu nosvinējām. Nebija tas tik amorāli, jo viņa draugam neizrādīju to, ka vēlos ilgi,laimīgi un nopietni, jo mums nesapasēja komunikācija, kaut simpātijas bija gana lielas. Būtībā tikai kādu 1,5mēn.biju kopā un deva signālus viņam, ka nepaliksim kopā arī pirms. Domāju, viņš saprata, ka draugs nebija galvenais iemesls lai nepaliktu kopā.

Es nezinu kāpēc, bet vienmēr ierakstos šāda veida diskusijās. :-D
Pirmo reizi sastapāmies kādā interneta čatā, kurā abi trijos naktī meklējām ar ko parunāt, jo visi draugi jau gulēja. Čatojot man par viņu radās ļoti labs iespaids, tāpēc turpināju saziņu. Pēc 3 nedēļu nepārtrauktas virtuālās saziņas un pamatīgas vienam otra iepazīšanas viņš atbrauca pie manis. Tā kā ārā lija un pilnībā šim cilvēkam uzticējos, pa taisno aicināju pie sevis mājās (nē, nekas tāds nenotika, vienkārši forši pasēdējām) :-)

Internetā. Es joka pēc pētīju iepazīšanās sludinājumus. Redzēju viņu, bet neko neuzrakstīju. Viņš redzēja, ka esmu skatījusies. Uzrakstīja man. Sākām sarakstīties.

Gandrīz identiski. :D Pēc pusotra mēneša aizgājām uz pirmo randiņu. Tas bija pirms 6 gadiem :D

Es viņam piezvanīju! Ja godīgi tajā laikā ļoti patika izklaidēties ar draudzenēm. Izlēmām, ka vajag pasaukt puišus uz ballīti, bet īsti nebija nevienam laika un sanāca tā, ka biju dzirdējusi, ka mans draugs ir uz brīvdienām Latvijā. Mēs bijām tikušies pirms gada vienā citā ballītē un runājuši tikai virspusēji. Izdomāju, ka vajag pasaukt tieši viņu. Spontāni pajautāju klases biedram numuru un pazvanīju viņam. Sākumā domāju, ka metīšu nost, jo stulbi zvanīt nepazīstamam cilvēkam un saukt uz klubu :D Bet tieši viņš pacēla un nebija vairs kur sprukt. Pajautāju vai negrib braukt uz klubu, bet viņš teica, ka brauks man pakaļ un vedīs uz viņa balli pirtī. Domāju, ka spontāni var arī tā. Pirtī man viņš es teikšu ne ļoti iepatikās, jo bija pārspīlēta rūpēšanās par mani, kas man īsti nepatika. Nākamajā dienā jau zvanīja un teica, ka brauc man pakaļ un vedīs uz restorānu. Tā arī sagājām kopā.

statoil :) naktī, braucot peldēties, biju pazaudējusi maku. Viņš, iedams uz darbu nākamajā rītā, to pacēla un atgrieza man. Pēc tam, kad izdomāju piestrādāt, aizsūtīju CV uz statoil... viņš mani uzaicināja uz interviju un pieņēma darbā :) tā nu pazīstam viens otru 10.5 gadus, ilgi bijām draugi, pāris, tagad jau kādu laiku arī laulātie.

He... interesanti. Es gan ,,attiecības,, un ,,otrā pusīte,, neliktu vienā katlā. Domāju, ka otrā puse var būt tikai 1, ja vispār palaimējies satikt(un daudziem arī nav), bet te katrs ar ko attiecības bijušas(pat neveiksmīgas, iespējams-kļūdas) saista ar ,,otru puse,,. :)

15 vai vairāk gadus atpakaļ, šis ieradās pie manis mājas un "nozaga" kaķenīti, kuru mamma solīja paturēt mums, bet man pa kluso piesolīja viņa mammai. :-D

iepazināmies internetā caur aplikāciju badoo. sākumā nekam tādam neticēju, bet sanāca tā, ka sarakstījos tajā laikā tikai ar viņu, viņš vienīgais mani ieinteresēja. apmēram kādas 2 nedēļas tikai sarakstījāmies, pēc tam norunājām tikties. pirmā satikšanās reize bija pastaiga pa AB dambi. :) tagad esam kopā nedaudz vairāk kā trīs mēnešus.

Vecgada naktī. Ne šajā, protams. Kādus 5 gadus atpakaļ. :-D

Viņa draugs man derībās bija "pakāsis" šampi, tad nu uzaicināja, mūs ar māsu, uz bāru, lai atdotu zaudēto, sev līdzi paņemot manu vīrieti ;). Vasaras garumā randiņojām, tad viņš aizbrauca uz Zviedriju un mums kontakts pazuda.
Pēc kādiem 2-3 gadiem Līgo svētkos satikāmies atkal, atkal dzirksteles pa gaisu un tā arî palikām kopā (l).
Ui, cik tas bija seeen :-O:-D

Patreizējās attiecības toreiz bija jau beigušās, jo atklāju, ka tā laika draugs raksta savām darbabiedrienēm un piedāvā tikties un ko vairāk. Pateicu, lai savāc savas mantas un lasās, jo to laiku smagi strādāju, lai uzturētu mūs, kamēr viņš nestrādāja, un vēl studēju 2 skolās, taču tad, kad iekārtojās jaunā darbā, uzreiz sāka meklēt citas. Lieki teikt, ka nevarēja man pat iedot datoru, lai es pastudētu un izpildītu studiju darbus,jo bija ļoti nopietna datoratkarība, vislaik pavadīja laiku spēlēs, un šī iemesla dēļ arī zaudēja darbu. Bija tāds lūzuma moments, jo biju ārzemēs viena un nezināju, ko uzsākt, līdz momentam, kad iepazinu savu draugu, ar kuru mums jau ir dēliņš, satiku viņu darbā. Jebšu viņš bija manas priekšnieces mazdēls. :D sākumā par viņu padomāju to pašu sliktāko, taču izrādījās, ka viņš dzīvo 3 ielas aiz manējās, tā nu gājām kopā mājās no darba un aizstaigājāmies.... :)

Nevis patreizējās, bet tā laika.... ak, negulētas naktis...

Esam kopā 13 gadus, 10 no tiem precējušies. Iepazināmies caur kopēju draugu. Pirmo soli spēru es.

Iepazinos ar otru pusiti interesanti.
Speleju world of warcraft, un viena randoma raida, bijam komanda. Es ka tanks vina ka hilers, taka cina bija smaga, beigas bijam palikusi mes abi un dazi dps, bet vinnejam. Tad uzaicinaju virtualaja randina, nosvinet uzvaru. Daudz chatojam un iepatikas, izradijas ka dzivojam virna pilseta.
Pec tam sarunajam dzivaja, un no ta viss aizgaja talak :)
Nekad nebudu domajis ka spelu pasaule, kur spele ap 7m cilveku, izdosies savejo atrast, nemeklejot.

Es gaidu, kad manējais atnāks un piezvanīs man pie durvīm :D