Un es neredzu, kāpēc ir sašutums par tām, kas atzinās, ka īpaši nejūtas "skartas" sakarā ar notikušo.
Aizej un pastrādā to darbu par attiecīgo "algu", padarbojies katru dienu ar dzīves pabērniem, narkomāniem, dzērājiem, bezkaunīgiem pabalstu pieprasītājiem un bērnu sitējiem, kuri vispār neko negrasās savā dzīvē mainīt, bet ar tiesībām gan ir lieliski iepazinušies.
Pat policija bija atlauzusi durvis, bet līķi pirmajā reizē neatrada. Tikai pēc pieciem gadiem, kad kaimiņi vērsās Bez Tabu, sieviete tika atrasta - kaimiņu nolaidība, vajadzēja ātrāk pie Bez Tabu griezties.
Lūk pēc tādām situācijām labāk sagaidīt, ka kāds cits piezvanīs ātrajiem/policijai...pāriet vēlme ņemt un uz savu galvu kādam palīdzēt, jo pēc tam vēl tevi uztaisa par vainīgo.
Es zvanītu uz policiju, ja pamanītu ļoti būtiskas atkāpes no normas - ilgstoši bļaujošus kaimiņus, asiņu peļķes vai ko tādu. Man nav pienākums un es netaisos vaktēt savus kaimiņus un pierakstīt, kad es veco tanti redzēju trepēs, kad - nē, es arī neiešu un neinteresēšos katru dienu pie durvīm "nu kā jums tur iet?"
Liecinieks un vainīgais ir dažādas lietas. Protams, ka tādās situācijās aicina visus lieciniekus - Tev pat piedāvā ierasties pie Tevis laikā, kad Tev ir ērti, lai Tev nav jākratās ne pa ceļam un neērtā laikā. Šitā rodas bļaušana, ka policija nedara savu darbu, ka sen jau varēja to vai šito. Ko tad var, kad šitāda attieksme ir, kad sniegt liecību nevar, jo pat sev ērtā laikā un vietā nav uz mieru to darīt?
Jā, iedomājies, man mīnus 10 grādos nebija vēlmes no 1 pilsētas puses kratīties ar sabiedrisko vai taksi, uz otru pilsētas pusi, lai sniegtu liecību. Kādēļ lai es to VĒLĒTOS darīt? Kādēļ, lai es gribētu ņemt darbā brīvu vai brīvdienā tērēt laiku un naudu, lai izpaustos tajā liecinieka statusā?
Tu jūties kā tāda varone, ka tev ir darbs LV un maksā ienākuma nodokli te, ne?