Vai sociālie darbinieki Latvijā ir tikai ķeksīša pēc?

Caloo, sliktu oponentu uzreiz var atpazīt pēc piesiešanās nikam :)
Aizej un pastrādā to darbu par attiecīgo "algu", padarbojies katru dienu ar dzīves pabērniem, narkomāniem, dzērājiem, bezkaunīgiem pabalstu pieprasītājiem un bērnu sitējiem, kuri vispār neko negrasās savā dzīvē mainīt, bet ar tiesībām gan ir lieliski iepazinušies.
Gribētos redzēt, ar kādām metodēm un pēc kāda principa Tu izpētītu situāciju ģimenē, kura spēj uzvesties gana adekvāti, lai citiem nebūtu ne jausmas par problēmām - nakšņotu pie viņiem, vai?
Tev pašam nav ne mazākās nojausmas par reālo situāciju Latvijā un dienestu iespējām, tā ka dzīvošanu vakuumā (jā, ar diviem "u") iesākumā varētu pārtraukt Tu pats un tikai tad aizrādīt citiem.

Mirkļa iespaidā bļaut un šausmināties ir viegli, jo tad visi to dara, bet cik cilvēki iet un tiešām palīdz nelabvēlīgām ģimenēm, cik daudz cilvēki iet un cenšas runāt ar tām sievām un mātēm kuras vīrieši sit? Cik daudz cilvēki iet un stāsta "IR iespējas! Es palīdzēšu! Nenoraksti sevi!", meklē iespējas, meklē cilvēku atbalstu, dabū bērnus prom no šīm sliktajām ģimenēm utt. Valsts iestādes var darīt tik cik ir viņu spēkos, bet ja ģimenes spēj visu nomaskēt tad tur ir ļoti grūti ko iesākt.
Gribiet kādu labu darbiņu izdarīt? Ieejiet kaut vai fb grupā "Palīdzēsim viens otram.", tur tad tālāk vismaz var palīdzēt kādai ģimenei kuru ir piemeklējusi nabadzība, palīdzēt tai vientuļajai mātei kurai ar bērniem nav kur iet, palīdzēt kādam bērniņam ar siltām drēbītēm un mantiņu ko apskaut.
Tām ģimenēm nevajag to bļaustīšanos sociālajos tīklos, viņiem vajag īstu cilvēku palīdzību lai tiešām varbūt vismaz daļai no tām ģimenēm būtu kārtīgs atspēriens priekš jaunas dzīves.

Par situaaciju kopumaa - zheel, tieshaam zheel, ka jaunais gads ir iesaacies tik tragiski, visvairaak protams zheel beernu, gan dziivajos palikushos, gan abu mirusho, BET tas nenoziimee, ka mana ikdiena ir apstaajusies, man ir jaapieraud spilveni un jaaiet uz bazniicu kaadu aizluugt! Tas mani nepadara par sociopaati, psihopaati vai cilveeku bez sirds (t) veel gribeeju piebilst par taam kaiminju buushanaam - gruuti bija palaist garaam Riidzinieces klaigaashanu par valjeejiem logiem un gaismu :D klausies, maneejie kaimnji arii tur logus valjaa non stop! Nu nepaarspiileeju! Vai diena, vai nakts, vai saule, vai lietus vai sniegs - logi muuzhiigi valjaa! Es nezinu kaadeelj :D varbuut cilveekiem par karstu, varbuut ruudaas :D bet taadeelj es nesaucu policiju, jo MAN tas liekas diivaini! Un vinji ir dziivi, viss ir kaartiibaa, tikai tie logi nekad neaizveraas :D kas ir nenormaali, tas ir tas, ka blakusdziivoklii kaiminjsh var nedeeljaam guleet miris un nevienu tas neuztrauc... pie tam liikji saak suloties un ost, tieshaam neviena nezin kaa liikji smird?? Luuk tas gan izsauc paardomas par to milziigo pofigismu un ruupeeshanos tikai par savu pakalju. Patika ieteikums par 5min sava laika - kaadam tas tieshaam var buut zelta, dazhreiz pat dziiviibas veertee (t)

Tavs niks man vnk lika pasmaidīt. :)
Man arī liekas, ka man maksā par maz, tas nedod man tiesības iet un darbā vnk krēslu deldēt. Tu vari tā darīt? Kāpēc viņi var?
Ceru, ka tas 1 burts tomēr ļāva saprast domu. :)

Miss Joker
Te jau runa ir vnk par maja hata s kraju attieksmi. Nu ok, nedari, gaidi kad kāds cits izdarīs tavā vietā, kad tramvajā dzērājs meitenei uzplijās pagriez galvu uz otru pusi un izliecies ka neredzi, bet nevajag ar to lepoties, attaisnot to un sludināt, ka tā darīt ir forši un normāli...

Caloo, nu protams ka tas nav forši, bet tajā pašā laikā visi tie lieli aizstāvji arī bieži vien tik pliki rej un pavelkās uz šī mirkļa sabiedrības kašķi. Skumjš šis gadījums, bet nu vairs neko! vīrietis miris, sieviete mirusi un zīdainis arī miris! Bet paldies dievam, ka vismaz pārējie bērni ir dzīvi! Un pašlaik, vienīgais labais ko es redzu, ka cilvēki tiešām varētu darīt ir iet un meklēt variantus, kā palīdzēt šiem bērniem un visiem citiem bērniem kuri ir līdzīgās situācijās.
No soc darbinieku puses arī nav viegli un viņi tiešām nav tie vainīgie šinī situācijā. Šeit vainīgi ir vecāki! Protams, ka viņi varēja novērst to situāciju, bet tādas ģimenes ir tik daudz un līdzekļi arī ir ierobežoti, jo savādāk tie bērni tur nebūtu vairs bijuši. Ja ģimene pārbaudes laikā nav pilnīgi nekādas normas pārkāpusi, ja viss pat kopumā izskatās pozitīvi, tad bez iemesla soc. dienests nevar noņemt tos bērnus nost.

Padomju savienība sen sabrukusi, bet padomju domāšana nesabruks vēl ilgi. Gan deputāti, gan sētnieki, gan policisti, gan pārdevēji, gan sociālie darbinieki, gan visi citi - viņi visi ir mūsu tautieši, ar apmēram vienādu dzīves pieredzi. Jā, lūk, te arī ir - kā no padomju laikiem, kad nekā nebija un katrs grāba savai pakaļai cik varēja. Par kopējo labumu nebija jādomā, izpildi valsts normu darbā un viss - gatavs, neko ārpus pienākumu minimuma nebija jādara. Toreiz arī neviens nejaucās kaimiņa ģimenes lietās, nepievērsa uzmanību, ja kas dīvains notika.
Un te nu mēs esam - vainojam valsti un socus, cilvēkus, kas ir tie paši cilvēki, kas mēs - mūsu līdzpilsoņi. Tas ir kolektīvās domāšanas jautājums. Kamēr katrs turēsies pie savas pakaļas, labāk nekas nebūs - ne dienesti labāk strādās, ne valstij nauda būs (Mums 34% izvairās no nodokļu maksāšanas, nav tā, ka zog tikai ierēdņi). Kur te kas labāks paliks, ja visiem viss vienalga par citiem un kopējo labumu, ka tikai pašam labi?

saulesbrille, Tu līdzjūtību un palīdzēšanu salīdzini ar zagšanu un slepkavošanu?! Tāpat tu neatbildēji kāda ir definīcija normai, kā arī nu jau pievienojās vispāratzītas morālas vērtības! Vai tev tomēr nešķiet, ka kaut kas ir vērtība nevis tāpēc, ka tā sludina Bībele, prezidents un saulesbrille, bet tāpēc, ka pastāv kaut kāds loģisks pamatojums, kāpēc šī lieta ir vērtības.

Ģimene, kurā valda saskaņa un mīlestība, ir vērtība, jo tajā bērni uzaugs labākos apstākļos, nekā bērnunamā, bet ģimene, kurā vecāki nemitīgi strīdas, viens otru ienīst un paliek kopā tikai tāpēc, ka šķirties ir slikti, vairs nav vērtība, jo šis nosacījums te netiek izpildīts.

Es neuzskatu , ka kads vispar butu vainojams saja situacija iznemot abus vecakus. Man tiesam un no sirds ir zel visus iesaistitos , gan vecakus , gan bernus. Diemzel dzive ta notiek un nekur nav teikts , ka kads vispar vareja ko mainit... Ok , pieemsim , ka berni butu iznemti no gimenes , butu vinai citi berni, nu nevar neviens atnemt bernu jau dzemdibu nama , jo vinam kaut kas skiet/liekas.
Par kaiminu neiesaistisanos . Tas ir normali un ta tas notiek, personigi saskaros ar kaiminiem , kas man dievojas , ka neko nav dzirdejusi , bet presei stasta ko citu . Kur ir patiesiba? Es domaju kaut kur pavidu. Neviens nevares precizi pateikt cik skali un cik ilgi tie berni raudaja. Es pielauju , ka tur pat mirsanas laiku nevares noteikt.
Es drizak gribetu , lai komentataji interneta , beidz gudri spiedelet un meklet vainigo. Ne vienmer kads pie kaut ka ir vainigs , ir lietas kuras vienkarsi notika , jo notika un tas automatiski nenozime , ka ir vienalga.
Biezi mes meklejam vainigo , tikai tapec , lai pasiem butu vieglak, ir tacu vieglak visas dusmas izgastu uz kadu , kurs ir tavuprat vainigs .... , bet kads no ta visa ir ieguvums ? Es domaju , ka neviens no mums nevar izdarit neko , lai sadas lietas neatkartotos, ta ir cilveka pasa darisana un vina galva un atbildiba....

Aizej un pastrādā to darbu par attiecīgo "algu", padarbojies katru dienu ar dzīves pabērniem, narkomāniem, dzērājiem, bezkaunīgiem pabalstu pieprasītājiem un bērnu sitējiem, kuri vispār neko negrasās savā dzīvē mainīt, bet ar tiesībām gan ir lieliski iepazinušies.
Gribētos redzēt, ar kādām metodēm un pēc kāda principa Tu izpētītu situāciju ģimenē, kura spēj uzvesties gana adekvāti, lai citiem nebūtu ne jausmas par problēmām - nakšņotu pie viņiem, vai?

Paši ir aizgājuši šajā amatā, tad lai arī attiecīgi pilda savus pienākumus. Neviens ar varu nevilka būt soc. darbiniekam.

Paši ir aizgājuši šajā amatā, tad lai arī attiecīgi pilda savus pienākumus. Neviens ar varu nevilka būt soc. darbiniekam.

es domaju , ka vini pildi , attieciga sava amata aprakstam un darba laikam , kurs nu 100% nav 24/7

Pastastat, kas tiesi jusu prat soc darbiniekam bija jadara saja situacija? Kadu brinumricibu no vina gaidat? Gimene, jaa, bija nabadziga, varmaka panemts atpakal, bet berni vienmer bijusi apgerbti, paedusi un aprupeti.

Tur jau tā lieta, ka valstī sistēma ir tāda: ja bērni ir apģērbti un paēduši, tad ar viņiem viss ir kārtībā, un, ja soc. darbinieks bāriņtiesai stāstīs, ka "bērnus nemīl" vai "mammai paplašinātas zīlītes, laikam kaut ko lieto", neviens to neņems vērā, jo a) nav objektīvu pierādījumu, ka bērni ir apdraudēti, b) tad būtu jāapseko vēl tūkstošiem ģimeņu, kurās ir līdzīgi, jāņem ārā bērni, kur tos visus bērnus liks? Un uz kāda pamata? Šis es tā saprotu bija viens moments, kad viņi apnarkojās un notika tas, kas notika, nebija tā, ka viņi regulāri komā guļ mājās, lai soc. darbinieks to var pamanīt.
Vaina ir sistēmā un labklājības līmenī valstī kopumā, ne soc. darbiniekā.
____
Man ļoti nepatīk, ka šajā gadījumā vainu uzveļ sabiedrībai, sak, sabiedrības vienaldzība. Kaimiņiem NAV jādara soc. dienestu darbs! Es zvanītu uz policiju, ja pamanītu ļoti būtiskas atkāpes no normas - ilgstoši bļaujošus kaimiņus, asiņu peļķes vai ko tādu. Man nav pienākums un es netaisos vaktēt savus kaimiņus un pierakstīt, kad es veco tanti redzēju trepēs, kad - nē, es arī neiešu un neinteresēšos katru dienu pie durvīm "nu kā jums tur iet?". Tas kaimiņiem nav jādara. Es savā brīvajā laikā savā dzīvoklī atpūšos.

Jau biju uzbliezusi nesakarīgu un garu komentāru, bet tad izdzēsu un pamanīju, ko raksta Daenerys. Īsumā sakot, laikam varu piekrist. Protams, ir svētīgi palīdzēt visiem iespēju robežās, arī kaimiņiem, bet es arī nevaktēju, cik ilgi un kurā gadalaikā vai diennakts stundā maniem kaimiņiem ir vaļā logi vai iedegta gaisma. Ja sākšu tam pastiprināti pievērst uzmanību, kamiņi vēl nosūtīs mani uz trakonamu par viņu cītīgu uzpasēšanu un izspiegošanu. Protams, aizdomīgas smakas (līķi?) vai nenormāla bļaušana ir jau kas cits. Bet nu visam un visiem jau neizsekosi, pat labu gribot.
Par notikušo runājot, protams, ir ļoti žēl, ka tā notika, jo situācija ir šausmīga. Tur šaubu nav. Bet tā jau ir klasika - pēc notikušā meklēt vainīgos (kaimiņi, sociālie darbinieki, sabiedrība un katrs, kas neraud spilvenā par notikušo). Pat ļoti, ļoti cenšoties, mēs nevaram izglābt pilnīgi visus un paredzēt visas situācijas, it īpaši gadījumos, kad runa iet par ģimenēm ar noslieci uz narkomāniju, alkoholismu, dažādām problēmām.
Un es neredzu, kāpēc ir sašutums par tām, kas atzinās, ka īpaši nejūtas "skartas" sakarā ar notikušo. Tas tak nav rādītājs, ka cilvēkam nav sirds vai ka cilvēks nespētu palīdzēt saviem tuvajiem vai tiem pašiem kaimiņiem, ja tiešām būtu vajadzība un iespēja. Mēs esam dažādi, katrs reaģē uz notikušo savādāk. Manuprāt, to pat apspriest nav vērts.

(Nav vērts apspriest konkrētu cilvēku reakciju, nevis notikušo.)

pie visa vainigs bariga , kurs pardeva vai nu parak tiru vai tiesi otradi ....

ja par dzivoju. Man zel...un ja man ir attistita empatija. Vienaldziba ne tikai nogalina, bet padar pasu par ;pusmironi...... es lidz kaulam esmu dziva...

Piedod, protams, ka nolamāšos. BET BEIDZ DIR*T! Tu te esi pirmā, kura katru dienu nodirš visus un visu, ko vien vari atrast. Atradusies te, Māte Terēze! Pašai kauns nav sev šādi asti celt,kad tu jau gadu garumā te demonstrē savu "empātiju"? Pfu! :-D

Redzu patiesību šajā rakstā: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=1224495950965513&set=a.117091038372682.27589.100002153596682&type=3&theater
Ja kādam atkal negribas vērt vaļā linku, iekopēšu :

Man ir 5 lietas, ko vēlos pateikt Tev par traģēdiju Dobelē. Nē, šī nebūs nekāda zinātniski pierādīta informācija. Nebūs arī viedoklis ar pretenzijām uz absolūto taisnību. Šī būs pieredze: savu bērnību es pavadīju kopmītņu tipa sociālajā mājā Bolderājā, kur teju katra diena bija Degpunkta sižeta vērta. Es dzīvoju kopā ar alkoholiķiem, narkomāniem, noziedzniekiem, augu kopā ar viņu bērniem un ar panaivu bērna attieksmi uzsūcu sevī to dzīves pieredzi, kas ļauj dzīvot šādā vidē un saglabāt sevi vienā vesela gabalā.
1.Kāpēc kaimiņi nedzirdēja raudošos bērnus?
Dzīvojot vidē, kur konflikti ir nevis ekskluzīvs pasākums pāris reizes gadā, bet ikdiena, tu absolūti notrulinies pret trokšņiem, lamām un asarām. Mans kaimiņš sita sievu. Sita tā, ka varēja dzirdēt, ka viņa ar savu galvu taranē sienu. Policija brauca, pakratīja ar pirkstu un viss turpinājās. Un atkal brauca – un atkal viss turpinājās. Ātri vien saprata, ka instances nevar izdarīt neko, ja sieviete pati ir ar mieru šo paciest. Policiju vairs neviens nesauca. Es vienkārši piegriezu klāt skaņu multenēm, lai šo nedzirdētu. Ar laiku es pārstāju dzirdēt.
Tur neuztraucas par skaņām – tur uztraucās par klusumu. Lūk, kas tiešām var nozīmēt, ka ir noticis kaut kas nelāgs.
2.Kāpēc neviens neiejaucās, vai tiešām visi ir tik vienaldzīgi?
Ja tu iejaucies, tu esi nākamais. Ir viegli būt varonim, sēžot izremontētā dzīvoklīti un mieriņā dzerot kakao ar maršmeloviem. Ir viegli būt varonim, iejaucoties konfliktā uz ielas – tu aiziesi prom un vairs nekad šos cilvēkus neredzēsi. Bet, ja tu pats esi tur iekšā un izsauc sociālo dienestu – tu esi stukačs. Tevi sagaidīs tumšā stūrī, sabojās tavas mantas un ieliks sūdu tavās čībās. Tāpēc tu mimikrē. Esi kā citi, slēpjot to, ka tev ir mazliet vairāk naudas un pavisam normāla ģimene.
Un tad tu notrulinies. Tu ej garām tā, it kā nekas nebūtu noticis. Tevī vairs nav tā durstošā sajūta, ka vajag skriet, palīdzēt, saukt un bļaut. Es esmu skatījusies kā pusaudzi piekauj līdz pusnāvei. Es pagāju garām, galvā cilājot tēva pamācības par to, kur vajag sist, ja vajag atkauties.
3.Kāpēc iestādes neko nedara?
Sociālie dienesti medijos saka, ka šis gadījums ir impulss mums visiem. Labrīt. Ko tik neteiksi, kad jāsaglabā publiskais tēls. Iestādes ir bezspēcīgas, ja cilvēki paši neko nevēlas mainīt. Iestādes nevar dot svaigu startu cilvēka dzīvei un apziņai. Vienu lietu es gan ieteiktu – iestādes varētu dalīt bezmaksas kontracepciju – lai cieš tikai paši nelabvēlīgā vidē dzīvojošie pieaugušie, nevis viņu bērni. Jo bērnu atražošana tur brīžiem ir kaķu līmenī – tā vienkārši notiek. Dažreiz gan notiek tāpēc, ka vajag pabalstu, ko nodzert. Sarunas vajag, un bezmaksas kontracepciju ar cerību, ka šajā pasaulē nenāks cilvēks, ko šī pasaule sajās.
4.Kur skatās bāriņtiesa?
Es nezinu, kur skatās, bet zinu, ka brīžiem skatās gan. Diemžēl nelabvēlīgas ģimenes brīžiem ir tik labi aktieri, ka Holivūda nobāl. Dienestu vizītēm gatavojas. Sakārto istabu, aizsmērē zilumus ar tonālo, sataisa nedabīgi jauku balss toni un izrādās – skat, mēs nabagi, bet krietni. Vizītēm jābūt biežām, spontānām un totalitārām – nerespektējot privātumu. Tikai tā var atkost, kas patiesībā notiek.
5.Ko darīt?
Man bail, ka izdarīt nevar neko. Tu nevari būt klāt 24/7. Tu nevari piecelt uz kājām tos, kas vēlas gulēt alkohola komā. Pat nauda nelīdzēs – vispirms nolamās, ka par maz iedeva, tad skries tērēt uz tuvāko točku. Nelabvēlīgas ģimenes bija, ir un būs. Un nevajag teikt, ka līdz tam noved nabadzība. Ja ir nauda cigaretēm, alkoholam un narkotikām – tad viņiem IR nauda, kas iztērējas atbilstoši viņu prioritātēm.
Skumji klausīties skaistas runas par to, ka pēc šīs traģēdijas domāsim, darīsim un risināsim. Labāk padaliet prezervatīvus. Tie ir dārgi.

Un par to palīdzēšanu citiem. Sanāca pirms pāris gadiem būt aculieciniekam nesmukam negadījumam. Nevarēju ilgi uzkavēties, tādēļ sagaidīju ātros un policiju un braucu prom. Zvanīja man pēc pāris dienām un teica, ka JĀIERODAS policijas iecirknī sniegt liecību, tur un tur. Sākumā pakautrējos teikt, ka nejūtos īpaši komfortabli, ka man kaut kur tagad vēl jābrauc..zvanījās vairākas reizes, tad beidzot pateicu, ka nekur nebraukšu, jo ne man ir pa ceļam, ne man bija auto tajā brīdī, bija ziema un auksts un nu netaisījos es nekur kratīties ar taksi, kur nu vēl ar sabiedrisko, lai sniegtu savu liecību. Tramdīja mani bišķi, pēc tam tomēr teica, ka paši atbrauks pie manis uz mājām. Sajutos nu TIK vainīga, ka redz, ar savu cimperlību kavēju izmeklēšanu, ha! Lūk pēc tādām situācijām labāk sagaidīt, ka kāds cits piezvanīs ātrajiem/policijai...pāriet vēlme ņemt un uz savu galvu kādam palīdzēt, jo pēc tam vēl tevi uztaisa par vainīgo. Kārtējo reizi apgalvošu, ka ne tikai mūsu cilvēkos ir vaina, bet sistēmā, kas vispār nemudina palīdzet citiem.

Kā jau parasti, vainīgi ir visi citi - kaimiņi, valsts, sociālie darbinieki- bet ne jau tu pats. Ko var gribēt no narkomāniem, agrāk vai vēlāk tāpat tas būtu noticis. Tagad vismaz bērniem būs normālāka dzīve, nebūs jādzīvo kopā ar narkomāniem.
Un par to, ka kaimiņus vaino - kad es dzīvoju dzīvoklī, man nekad neienāca prātā vaktēt, kad kurš kaimiņš aiziet vai atnāk vai atver logu! Raudoši bērni arī nav nekāds retums, ne jau katru reizi skriešu skatīties, kāpēc raud, man nav tādu tiesību.