Labrītiņ/dieniņ!
pagāja labs brīdis līdz izlasīju visu sarakstīto.
par sevi varu teikt man ir labi šeit- Latvijā, laukos. Strādāju Rīgā, katru dienu braukāju +/- 50km uz darbu un tikpat atpakaļ. šobrīd vienīgais par ko toč esmu ritīgi nikna - par zemes ceļiem. man 10 km ir grants ceļš un viņš pašlaik ir tādā stāvoklī, ka es nezinu smieties/ raudāt/ sūdzēties, kam sūdzēties (e) es 2 mēnešus atpakaļ mašīnas remontā 300 eur ieliku tieši ritošajā daļā un šobrīd man liekas, ka viss pa velti, jo grab atkal. (e) Valsts mežu īpašumā esošie ceļi gan esošie gan jaunuzbūvētie ir ideālā stāvoklī, bet valsts ceļi ir pilnīgā pakaļā :'-((e) kāda ir braukusi pa Valsts mežu ceļiem? tik labi, ka brauc un priecājies, savukārt man braucot uz māju bail runāt, ka mēli nenokož pa bedrēm kratoties. manuprāt šis ir absurds, aicina cilvēkus dzīvot laukos, bet ceļi nav. vieni paziņas dzīvo pie pašas LV EEST robežas, bet lai nokļūtu mājā vienīgais variants Igaunijas ceļi. ja aizliek ciet robežu viss, bez variantiem, paliek viena māja bez ceļa. (e)
jā, kad padomāju "ilgtermiņā" neredzu nekādu baigo kāpumu savā ienākumu līmenī, bet pagaidām iztikt var. esmu arī domājusi kā būtu ja paliktu bez darba. es noteikti ietu un meklētu sev tuvākajās pilsētās un tas nozīmētu, ka varētu strādāt arī par nedaudz mazāku algu, jo atkristu/ samazinātos ceļa izdevumi.
pavisam jau par galējībām runājot varētu iet govju fermā strādāt, jā darbs nav viegls, bet alga samērā laba un vispār vienu brīdi apsvēru iet kārtot tiesības uz traktoriem, jo kaimiņš diezgan pat labi pelna sezonā. :-D