Esmu pie tiem, kuri uzskata, ka ir iespējas Latvijā. Es gribu izcīnīt savu vietu, to var panākt tikai mācoties, izzinot un cenšoties.
Starp citu, tie, kas dodas prom ne vienmēr ir padevušies, kā jau citās valstīs, arī LV ir profesijas, kuras tik labi neatalgo kā citur un labi, ka ir cilvēki, kas to zin. Bet, ja dodas uz ārzemēm strādāt rūpnīcās, tā ir padošanās. Kad kvantitāti vērtē augstāk kā kvalitāti.
Labi, LV nav un nebūs visi apmierināti un viss ideāli (apmaksāts, novērtēts, sakārtots - lieciet, kuru vārdu vēlaties), bet kur būs? Prieks par tiem, kuri cīnās prom un tikpat liels prieks, ka ir tie, kas cīnās te. Vairāk kā muļķīgi ir bļaut: "Te viss ir slikti un ārzemēs ir labāk". Atkārtoju, katrā valstī kaut kas ir slikti, katrai profesijai šeit vai citur būs labāk, bet pārējiem viss būs slikti jebkur.