Krāpšana

marcy, tu, savukārt, izklausies pēc tādas, kuru pašu ir krāpuši un tevi tas tik ļoti sāpināji, ka tu tagad kā aklais. Tausti 5 dažādus priekšmetus, bet galvā redzi vienu un to pašu ;) Man nav ne loceklis, ne kāds man ir smadzenes izskalojis. Vienkārši nu nevajag cerēt, ka sievišķis (vai vīrišķis) var izturēties pret otru kā pret mēslu, teikt visādas preteklības, nerunāt utt un gaidīt, ka tas otrs tāpat būs uzticīgs kā suns. Tur jau tā lieta - cilvēks nav suns. Vajag rēķināties ar sekām, kādas var būt, izturoties tā pret savu partneri. Un pēc tam vēl arī atbildību uzņemties par to ;)

Esmu krāpusi, nepalikam kopa, nekad to vairs nespētu nodarīt.
Nesen noskatījos Ted Talk par cheating. https://www.ted.com/talks/esther_perel_rethinking_infidelity_a_talk_for_anyone_who_has_ever_loved
Noskaties, tur ir lielisks skaidrojums un mazliet paliks skaidrāk.

It kā piedevu, bet iekšēji tomēr ne. Nespēju to sagremot un pie pirmās izdevības atriebos. Zināju, ka tas ir mūsu attiecību beigu sākums. Tagad ir citas attiecības. Jūtu, ka mani novērtē, esam viena komanda ar kopīgiem mērķiem.
Piedot piedosi, bet diez vai aizmirsīsi. Kkādos kašķos tas uzpeldēs. Ir jābūt ļoti stiprai, lai to sagremotu un spētu piedot. Bet vai to vajag? Labāk būt kopā ar cilvēku, kuram ir svarīgi kā jūties, kurš tevi ciena. Nevis pie pirmā kašķa ļaut sevi mierināt citai sievietei. Ja viņam jūsu attiecības būtu svarīgas, viņš labi padomātu pirms ko tādu pieļautu. Vai ne tā?

Labāk būt kopā ar cilvēku, kuram ir svarīgi kā jūties, kurš tevi ciena. Nevis pie pirmā kašķa ļaut sevi mierināt citai sievietei. Ja viņam jūsu attiecības būtu svarīgas, viņš labi padomātu pirms ko tādu pieļautu. Vai ne tā?

meitene taču raksta - visu laiku kašķējās, attiecības nebija labas, bet viņa visu laiku izvairījās par to runāt un kaut ko lietas labā darīt.

bija bail pārtraukt, jo viņa sadusmotos un pie manis atskrietu un teiktu.

Gada pērle

Arī man ir bijis ļoti slikts posms ar draugu, kad vairāk nerunājam un strīdamies nekā dzīvojam mierā. Tā bija elle, kašķi ne par ko vnk un bijām viens otram apnikuši. Bet mēs vienā dienā apsēdāmies, parunājām un izšķīrāmies, kā cilvēki, kuri tomēr viens otru ciena. Viens otru mīlējām tāpat, lai arī brīžīem šķita, ka neieredzam vairāk, bet domas par krāpšanu nebija.
Katram protams ir savs stāsts un nevar nosodīt cilvēku ja neesi izdzīvojis viņa stāstu 1:1.

varbūt čalis tā arī gribēja izdarīt, bet meitene tik visu laiku liedzās?

bet viņa visu laiku izvairījās par to runāt un kaut ko lietas labā darīt.

Un tas ir iemesls, lai ļautu citai sevi mierināt?! :-D

Ir starpība vai vīrietis pārguļ un otrā dienā jau to sievieti ir aizmirsis

Ar ko tad šī krāpšana atšķiras ar to, ja ir skaidrā prātā, abas taču ir krāpšanas!;-)

Ledussirds
Jo ilgāk es dzīvoju, jo vairāk saprotu, ka krāpšana tādā vai savādākā ziņā ar laiku ir jebkurās attiecībās. Varbūt daudzi netiek no domām līdz darbiem. Varbūt viss apstājas pie maziem nedarbiem. Varbūt izbeidzas ar 1 reizi. Bet kaut kas ar laiku tāpat ir.
Imho, tiešām pievilcīga sieviete, attiecīgos apstākļos, var pavest jebkuru vīrieti, pat tādu kurš aktīvi nemeklē šādu iespēju, bet vnk nespēs pateikt nē. Tas nenozīmē, ka viņš to gribēs atkārtot, pametīs ģimeni utt. Un kaut kam tādam pierakstīt visus jūsu tekstus par neciena, nemīl, bla bla bla - tam vnk nav nekāda sakara ar to. Ļoti pat iespējams, ka tieši pēc tā viņš atjēgsies un sapratīs, cik svarīgs patiesībā viņam ir viss tas kas ir esošajās attiecībās, tieši kā autore raksta.

Aij, whatever :-D Mani, protams, izbrīna, ka dažām liekas normāli tas, ka babene izturās kā psihopāte, nerunā, tēlo "ka viss ir kārtībā", bet vecis, kad neiztur, tad vainīgs! Kā saka... nerausti lauvu aiz ūsām, ja negribi, lai tā tevi nokož. Nav ko čali pisināt un smadzenes viņam vārīt, tad arī neskries pie citām meitenēm! Un žēl jau ir tas, ka tās, kas autori aizstāv, tak pašas 99.9% ir tieši tādas pašas... noved veci līdz izmisumam un tad raud, kā tad šis viņu piekrāpis. :-D Man ta nekas, tikai žēl, ka cilvēki tik akli!

bija bail pārtraukt, jo viņa sadusmotos un pie manis atskrietu un teiktu.

Ja man cilvēks kaut ko šādu pateiktu, es nespētu vairs šo cilvēku uztvert nopietni :-D

Jo ilgāk es dzīvoju, jo vairāk saprotu, ka krāpšana tādā vai savādākā ziņā ar laiku ir jebkurās attiecībās.

Kategoriski atsakos tam piekrist.

Pirmajā reizē laikam kārtīgi nepadarīja darbiņu, ka šī atnāca vēlreiz un pieprasīja atkārtojumu :-D a, ja neatkārtos un nepaveiks līdz galam, tad iešot sūdzēt :-D

meitene taču raksta - visu laiku kašķējās, attiecības nebija labas, bet viņa visu laiku izvairījās par to runāt un kaut ko lietas labā darīt.
Kkāda taisnība jau arī tevis teiktajā ir. Ir jābūt cieņai no abām pusēm. Ja nevar sadzīvot ar otra tarakāniem, tad jāiet katram savs ceļš. Vispirms vajag pārtraukt attiecības un tad spraust citā. Ja jau viņš uzskatija, ka attiecības beigušās, tad nafig pēc tam cenšas attaisnoties un atgūt bijušo.

santa_m

Kategoriski atsakos tam piekrist.

Nu es arī Tevi varu saprast. :D Kādreiz domāju līdzīgi, bet ar laiku cilvēki paliek gudrāki vai zinies. :D :D :D Nu labi, smejos, bet vsp laiks rādīs. :)

Bet vispār iesaku noklausīties Vasarasmeita linku - baigi labs. :)

Vispirms vajag pārtraukt attiecības un tad spraust citā. Ja jau viņš uzskatija, ka attiecības beigušās, tad nafig pēc tam cenšas attaisnoties un atgūt bijušo.

Meitene pati teica, ka viņi sastrīdējās un viņa čalim pateica, ka šis viņai apnicis blablabla. Ņemot vērā to, ka viņiem tās attiecības jau tā bija katastrofālas un viņa atteicās par to runāt ilgākā laika periodā, absolūti normāli, ka puisis pieņēma, ka attiecības ir cauri!
Un ko tur brīnīties, ka viņš mēģina atgūt bijušo un kaut ko nožēlo? Cik nu meitene stāsta, man izskatās, ka viņš šķirties nemaz negribēja, ja reiz mēģināja visu laiku kaut kā izrunāties un vērst lietas par labu, bet tieši posta autore bija tā, ka lauzās un nebija garastāvoklī attiecības glābt.
Vai tiešām neviens nepamana to, ka puisis gan centās glābt attiecības pirms šī visa notikuma, gan arī tika principā tajā situācijā iegrūzts? :-D

Ak nabadziņš, iegrūda viņu viņas klēpī paša meitene :D
Lab lab, es jokojos.
Mums katrai ir savs skatījums, nav ko cepties. Galvenais - lai viņi paši ar to spēj sadzīvot.

Liekas jocīgi, ka par brieduma pakāpi tagad liecina to, vai cilvēks attaisno krāpšanu vai nē. Uz kurieni virzās pasaule..

Tas TED Talk tiešām ir ļoti ieteicams! :-)