Varu padalīties ar pozitīvu pieredzi līdzīgā situācijā.
Izlēmu beigt darba attiecības, jo jutu, ka esmu sevi izsmēlusi attiecīgajā darba vietā, man tur vairs nebija nekādu izaugsmes iespēju, nedz arī kas cits (atskaitot kolēģus), kas man radītu vēlmi uzkavēties.
Uzņēmums, kurā strādāju, bija/ir liels, ar tikpat lielu kadru maiņu un trūkumu.
Protams, ka vēlējos aiziet pēc abpusējas vienošanās.
Zināju, ka ar tiešo vadītāju spēšu vienoties, arī nozares atbildīgais piekrita, bet problēmas radās ar personāldaļu, kur bija nepieciešama galīgā piekrišana (3.paraksts).
Personāldaļā pateica, ka dēļ tā, ka ir tik liels darbinieku trūkums, viņi nevienam nedodot abpusēju vienošanos. Manuprāt, muļķīga atruna. Tāpēc izvērtās diez gan plaša diskusija. :-D
Pateicu, ka tā nav mana vaina, ka nav kas strādā un ka man nav jāaizpilda visas trūkstošās vietas. Pateicu arī to, ka vairs nespēju savienot darbu ar studijām, ka man "it kā" ir nenokārtoti parādi un, ka "labprāt" atgriezīšos šajā darbā vasarā, kad ar visu būšu tikusi gala. Tā kā par parādu kārtošanu ir jāmaksā, tad man ļoti vajadzētu naudiņu saņemt uzreiz nevis pēc 3 mēnešiem.
Iespējams, ka zvaigznes kaut kā īpaši sakrita, bet man izdevās ar viņiem vienoties.
Varbūt par iemeslu tam bija tas, ka iesniegumā lūdzu, lai mani atbrīvo no darba mēnesi pēc iesnieguma iesniegšanas. Pluss bija arī tas, ka jau biju atradusi jaunu darbinieku, kurš vēlējās nākt manā vietā. Līdz ar to darba devējam nebija ko zaudēt.
Ieteiktu aiziet un vēlreiz visu izrunāt. Ja tavā gadījumā tas ko dos, varbūt atrast kādu cilvēku tavā vietā. Pateikt par veselības problēmām, par to, ka var gadīties, ka ik pa laikam būs jāņem slimības lapa, kas darba devējam nebūs izdevīgi. Pasaki, ka veselības dēļ nauda ir nepieciešama uzreiz un ka tad, kad būsi kārtīgi atveseļojusies, atgriezīsies. Pieļauju, ka nopietnāk viss izskatītos tad, ja varētu uzrādīt arī ārsta izziņu.
Tā teikt, uzspied uz jūtām (ja tādas ir). Mēģini visu panākt cilvēcīgi izrunājoties!
475
