Nu es izdarīju tā - teicu, ka tie, kuri grib mesties, lai paši novienojas savā starpā ko viņi grib pirkt un par cik. Pārējie visi - kas paši grib... man bija vienmēr čupiņa ar apsveikuma kartiņām ofisā, kad kādam bija dzimšanas diena, tad iedevu visiem pa kartiņai, lai uzturētu to "jaukuma sajūtu" un "saliedētību" kaut kādu bez pieprasījumiem ziedot kādu naudiņu, jo tomēr katrs pats saprot, vai viņam tie 5eur spēlē kādu lomu vai nespēlē... tad vismaz visi priecīgi sarakstīja kartiņas un jubilārs sev salika vienmēr uz galda un tad visi gāja garām un smaidīja utt. Nu, tā vismaz es kaut kā to situāciju sakārtoju, kad tas bija manā varā...
Pašai ir bijis, kad kaut kādas neražas sanākušas un tik tiešām piecītis ir no svara, jo, piemēram, negaidīti milzīgu summu par auto remontu bijis jāatdod vai arī kaut kādi neparedzēti tēriņi... tad ej uz veikalu un domā - nē, vistu šonedēļ nepirkšu, lai ietaupītu, bet tad aizej uz darbu un tev tas piečuks jāatdod kādam svešiniekam par dāvanu... pats paēst normāli nevar, bet piespiedu kārtā citam gan jāatdod tā nauda. Tieši tādēļ izdomāju, nooot... jo īpaši LV, kur algas ir kādas tās ir.. nu nevajadzētu piespiest citus mesties. Ne mēs zinām vai viņiem katrs eiro nav uz kaut ko jau sadalīts algas dienā, neko :-)