Ietetovēt dzimšanas gadu uz pieres?

57days- beidz, Tu tik saprātīgas būtnes iespaidu esi atstājusi šeit,cosmo, un tagad šāda problēma? :D

Pases uzrādīšana ir tāds standarts,ka tam vairs uzmanību nepievēršu.
Kad instruktors izmeta ''tev jau tagad skolēnu brīvlaiks'', tad gan nedaudz sašķobījos, bet nu dikti pie sirds neņemu.

kalla, labi, ka tev vismaz jautri :)

man ir tāda pati situācija, lai gan ne tikai ar kolēģiem, bet šķiet arī, ka klienti ne vienmēr pilnvērtīgi uzticās, jo redz tāds bērniņš konsultē. kad pierādu sevi, tad jau cita runa, bet sākumā vienmēr sanāk sapūsties, jo besī.
un vēl kad klāt nāk arī "mansplaining", tad vispār gribas pļaukāt.

Nu, neko īpašu nedod laikam. :D Es vienkārši pati ērtāk tā jūtos, jo man vēl ir tāds diezgan entry level darbs, un ir citi kolēģi/-es aptuveni manā vecumā, kam ir augstāki amati, tad nu es maskēju savus kompleksus šādi. :D

Būtu priecājusies, ka neiedod vairāk gadus, kā pasē rakstīts(t)

Kad es saistībā ar darbu kaut kur aizbraucu - ir bieži reizes, kad otram kolēģim prasa par mani: "Jums atkal jauni praktikanti?" Vairs neņemu pierē :) Ja tu to asi uztver tad vaina ir tevī. Cik lasu tavus komentārus tad nešķiet, ka esi jauniņā muļķīte. Vai nu ignorē vai pasaki kaut ko tādu, lai uz visiem laikiem paklusē. Ja viņa uzsver cik tu jauna, tad ieteiktu pretī uzsvērt cik viņa veca (nav svarīgi, ka nav nemaz tik liela vecuma atšķirība) ar frāzēm "Jūsu laikos gan jau bija savādāk", vai "Toreiz tiešām zāle bija zaļāka?" :D

Dzimshanas gads uz pieres jau neglábs no tá, ka koléges uzskata par ''dumjinju'' nu, uzskatís par vecu un dumju :D ir táds tips cilvéku, kas visus, pat par 2 gadiem jaunákus uzkata par jauniem un dumjiem, bet sava vecuma un vecákus - vienkárshi par dumjiem :D

Ah, mani arī kaitina konstants pamācošs tonītis, ja tam nav nekāda pamata. Man palīdzēja noteiktāks tonis izsakot viedokli ( nejaukt ar "es zinu labāk" toni) un aktīväka viedokła izteikšana (nejaukt ar "zinu vai nezinu, bet viedoklis ir kategorisks un taps zināms" variantu). Vēl variants būtu iepriekšējas pieredzes iepīšana sarunä.

Zini, man arī bija līdzīga sajūta, pie kam es strādāju nozarē, kur pārsvarā visos uzņēmumos ir vīriešu kolektīvs un sievietes ir mazākumā. Gluži ne tik traki kā IT vai kokapstrādē, bet tendence ir. Sākumā es visu norakstīju uz to, ka esmu ļoti jauna, nepieredzējusi un bez diploma. Ieguvu diplomu, pat 2, pieredze ir OK, ilgu laiku uzskatīju, ka esmu vienkārši ļoti jauna un tāpēc tāda attieksme. Un tagad nesen pār mani nāca atklāsme, ka vienkārši tiek mērītas robežas, cik tālu mani var liekt. Sāku dot pretī. Kad jūtu, ka attieksme pret mani ir neadekvāta, tiešā tekstā pasaku, kas mani neapmierina, kam es nepiekrītu, protams, visu argumentējot. Esmu arī vecākam kolēģim strikti pateikusi: "nomaini toni".

Brilles tiešām padara vecāku. Visu laiku staigāju ar brillēm un man gandrīz nekad neprasa dokumentus (un nav tā, ka 18 palika pirms 10 gadiem). Bet tajās retajās reizēs, kad man nav brilles, tad izskatos uz gadiem 15 :-D
Man laikam vienalga, ko cilvēki domā, cik man gadu. Es pati zinu, cik man ir un man ar to pietiek.

Nu man tā jocīgi palika, kad pirku e-talonu un man pajautāja, vai man skolēna e-talona, lai nav jāpērk tas dzeltenais.. Es tāda stāvu un saku tam puikam, ka man jau studenta e-talons vairs pat nav aktuāls, un, ka centīšos to kaut kā uztvert par komplimentu. Viņš ļoooooooti nosarka :D Protams, viss pārvērtās jokā, bet nu drusku jocīgi palika.
Laikam jau īsti neparādīt savu vecumu citādi, kā vienkārši pierādīt sevi profesionāli.. Jo uz visiem sejās un gados jauniem skatās kā uz galīgi zaļiem gurķiem, un tikai darbs un profesionalitāte ir tie, kas ar laiku parāda citiem, ka aiz tās jaunās sejas slēpjas pavisam saprātīga un pieredzējusi būtne.