Šķirnes vai bezšķirnes?

dzīvnieku rasisms :D

vai jājūtas vainīgai par to, ka gribu šķirnes kaķi/suni? Tobiš, kā es tā tagad maksāšu kādam, kas viņus pavairo speciāli, kad tajā pašā brīdī patversmes ir pārpildītas ar pamestiem dzīvniekiem un ss.lv ir n-tās lapas ar negribētiem bezšķirnes kaķēniem?

Nē, nav jājūtas vainīgai. Šādi Tu iegūsti mīluli, kas izskatās tieši tā, kā vēlies, kam ir īpašības, kādas vēlies (Ņemot šķirni, pievērs uzmanību raksturam, ne vien izskatam), ar zināmu veselības stāvokli.
Man pašai visi ir bijuši ielas/patversmes kaķi un, tā kā jau pagājis kāds brīdis pēc pēdējā mīluļa nāves (Patversmē palika žēl vecu runčuku, vismaz pēdējais pusgads dzīves viņam bija mājās, kurās neviens neuzbrūk, nav jācīnās par ēdienu ar bēdubrāļiem un viņš tiek samīļots un lutināts), tādēļ atkal sākam apsvērt iespēju dot mājas kādam nelaimīgajam. Taču tā ir katra paša izvēle, neviens nav spiests ņemt mājās dzīvnieciņu ar nezināmām slimībām, nezināmu raksturu un pat ne visai nosakāmu vecumu. Tas var izvērsties par lielu finansiālu un emocionālu pārdzīvojumu.

Bernu namos ari daudz berni. Kapec dzemdet?

++++
Tā ir izvēle, nevis pienākums. Gan attiecībā uz bērniem, gan dzīvniekiem. Vai kāds ir aizdomājies par to, ka, ja neviens nepirktu šķirnes kaķus, viņi būtu tādi paši ielas nabadziņi, kā visi citi? Ja visi ņems no patversmēm un neviens nepirks, šie arī nonāks uz ielas.

Nē, nav jājūtas vainīgai, kaut gan, protams, ir brīnišķīgi, ja var dot mājas kādam pamestam dzīvnieciņam.
Man pašai ir šķirnes suns, kuru uzdāvināja vīrs, jo zināja, ka man patīk, dzīvojām arī toreiz dzīvoklī, bija jādomā par dzīvnieka izmēriem. Kaķis ir bezšķirnes, no ielas paņemts. Gribu vēl vienu suni, ņemšu kaut kādu parasto, varbūt arī no patversmes, ja tas būs kucēns, pieaugušu suni gan neuzņemtos, manai māsai ir diezgan smaga pieredze. Gribu jaukteni, jo kaut kādā ziņā viņi tādi foršāki, interesantāki, kaut vai tāpēc, ka paņem kucēnu, a īsti nav skaidrs, kas izaugs, cik liels izaugs. :-D

Es jau sen zinu kādu dzīvnieciņu gribu un tas ir šķirnes. Meklēšu, kamēr atradīšu tieši tādu, kādu vēlos un nekādā gadījumā netaisos justies par to vainīga. :-P

kāda starpība šķirnes vai bezšķirnes? Dzīvnieks ir un paliek dzīvnieks

Ir tiešām liela atšķirība gan starp šķirnes / nešķirnes, gan arī vienas šķirnes / citas šķirnes.
Starp citām mazāk un citām atkal vairāk. Esmu uzaugusi pārsvarā ar šķirnes suņiem un viņi visi bija atšķirīgi!

Nav jājūtas vainīgai.
Attiecībā uz suņiem - tikai šķirnes, jo man ir svarīgi ar kādām rakstura īpašībām man jādzīvo padsmit gadu. Arī veselības aspekts, man nav vēlēšanās iegrābties slimā dzīvniekā, jo neviens nepārbauda bezšķirnes dzīvnieku veselību pirms tiem sapārojas.
Kaķi ir cits stāsts, lai arī nav šobrīd nekādas vēlmes vai vajadzības tādu ieviest, kaķi ņemtu bezšķirnes, jo mana vienīgā prasība ir, lai ir ņurcāmkaķis, šādai prasībai atbilst gana daudz bezšķirnes kaķu.

Pati vienmēr ļoti fanoju par franču buldogiem, un lai cik ļoti žēl ir patversmes dzīvnieciņu, būtu izdarījusi izvēli par labu šķirnes sunim.
Bet nu manā dzīvē suns uzradās pilnīgi negaidīti un neplānoti, ir jauktenītis un mīlu no visas sirds! :) Nedomāju, ka kādam ir jājūtas slikti, arī tiem šķirnes dzīvnieciņiem taču vajadzīgas mājas.

Kamēr ir dzīvoklis, tikmēr šķirnes. Ja būtu privātmāja/lauku māja, tad arī var domāt par bezšķirnes suni.

Kamēr ir dzīvoklis, tikmēr šķirnes. Ja būtu privātmāja/lauku māja, tad arī var domāt par bezšķirnes suni.

Varētu padomāt, ka bezšķirnes suņi nemēdz būt maziņi(t)

sorry, bet tie piemēri par āfrikas bada cietējiem un bērnu adoptēšanu ir vienkārši sekli un debīli. jā, es jūtos vainīga arī par šīm problēmām, es jūtos vainīga ēdot garneles un zilo sieru kamēr kāds kaut kur citur cieš badu, tā pat, manuprāt, ir savu iespēju robežās jāpalīdz bērnu nama bērniem.
cilvēkiem būtu jājūtas vainīgiem par savu egoismu. tieši tāpēc pasaule ir tieši tur, kur tā ir.
protams, ka tā ir izvēle, bet tā ir ļoti egoistiska izvēle

Lollipop♡ protams, ka var būt maziņi, bet man no maziņajiem patīk tikai šķirnes suņi(takši). Ja būtu māja, tad ar lielāko prieku ņemtu bezšķirnes lielo suni.

default tad es ceru, ka Tu jau esi pieteikusies uzņemt savās mājās Tezè jauniešus. Ja nē, tad vismaz vainīga jūties?

wallee, ja dzīvotu latvijā un būtu iespēja, uzņemtu par spīti tam, ka neesmu reliģioza. nesaprotu kāpēc palīdzēt kādam ir tik problemātiski..

Neredzu iemeslu justies vainīgai. Šķirnes dzīvnieks nozīmē zināmas, šķirnei raksturīgas rakstura īpašības un protams arī izskatu. Pašai ir gan šķirnes, gan bezšķirnes dzīvnieki (arī no patversmes). Un vēl - mans patversmes kaķis beigās izmaksājis daudz reižu vairāk, nekā šķirnes dzīvnieki. Jo uzreiz atvedot no patversmes, dabūju ārstēt visādas kaites, ieskaitot to kaķu vīrusu, kad pūžņo acis, un tā nebija tā smagākā kaite. Tā kā, šķirnes dzīvnieks no nopietna audzētāja tomēr ir ar garantiju, ka vismaz uz pirkšanas-pārdošanas brīdi viņš ir vesels. Ja mēs izdomāsim ieviest vēl kādu dzīvnieciņu, tad tikai šķirnes dzīvnieku. Nu ok, izņēmums - ka laukos kāds atkal pats pieklīdīs.

Varbūt esmu egoistiska, bet neuzskatu, ka man savās mājās ir jāuzņem dzīvnieki, kuri patversmē ir citu cilvēku attieksmes un vienaldzības dēļ. Ja es gribu tieši tādu sunīti kā gribu, tad kāpēc man ir jāsamierinās ar tādu, kādu es īsti negribu?
Man ir ļoti žēl to dzīvnieku un es gribētu, kaut viņiem visiem būtu savas mājas. Bet es netaisos ņemt jau pieaugušu suni, kuru izaudzināt vairs nav iespējams, vai arī tādu, par kura dzimtas īpatnībām es neko nezinu.

Egoistiski būtu vairs neņemt šķirnes dzīvniekus, jo sekas tam būtu vienas - mēs vienkārši zaudētu simtiem gadsimtiem ilgi veidotu un izkoptu šķirņu, paliktu tikai bezšķirnes.
Un facebook cilvēki dālā savus bezatbildības augļus, tā nav nekāda glābšana vai palīdzēšana. Nesen tētim sagādāju amerikāņu buldoga jaukteni, kuru man saimnieki sāka mest pakaļ jau 4 nedēļu vecumā, izdevās novilkt laiku līdz 6 nedēļām, ne attārpots, ne potēts, par tēvu zinu tik tik daudz, ka lielāks pa mammu un melns. Sev tādu nekad neņemtu

Nu un kas tajos skirnes sunos tik veertiigs, lai to nepazaudeetu? Vispaar kaada velna peec cilveeks savu iegribu vaardaa ir izveidojis sunu skirnes? Lai buutu smukaaki? Forsaaki? Labaak mediitu? A dziivnekiem kaads no taa labums?

Tikko kā ievāksimies mājā,būs gan suns,gan kaķis (šķirnes,konkrēti jau sen zināms,kādas šķirnes kaķis un suns).Man nav nekas pret ne-šķirnes kaķiem/suņiem, bet es jau sen sapņoju par šiem diviem mīļuļiem un pie kājas saukļi, ''nepērc, adoptē'', vēl vairāk,par ko man justies vainīgai?!

Man ir žēl patversmes dzīvnieku, bet mani vairāk kaitina tas, ka cilvēki neapdomīgi pāro šos dzīvniekus(apzināti/neapzināti). Ja kucēnus no patversmes vel var ņemt, tad pieaugušus dzīvniekus gan neņemtu, jo tur var sanākt lielas bēdas dēļ dzīvnieka slimošanas vai pat nestabilas psihes.

Suni negribu nekādu, bet, ja ņemtu, tad ņemtu šķirnes, jo pārsvarā pieejamie bezšķirnes suņi ir liela auguma, bet man ir mazs dzīvoklis. Tomēr suni es pati personīgi nekad neizvēlētos ņemt, neesmu suņu cilvēks, ja ņemtu, tad ņemtu draugs, un viņš ņemtu šķirnes.
Savukārt kaķi es paņēmu pieaugušu un bezšķirnes no dzīvnieku aizsardzības biedrības. 3 gadus cīnījos par viņas veselību, diemžēl vakar nācās iemidzināt, jo lēnām lielās mokās mira pati. Tomēr tas mani neattur ņemt vēlreiz dzīvnieku tieši no patversmes/ielas/dzīvnieku aizsardzības biedrības. Es nekad nepirkšu kaķi.
Argumenti vairāki:
- pati darbojos dzīvnieku aizsardzības biedrībā, man tas ir principa un pārliecības jautājums, izglābt kādu, un pēc tās elles, kam gāju cauri ar iepriekšējo kaķi, mani vairs nebiedē nekādas veselības problēmas. Plus, slimo arī šķirnes dzīvnieki, pie kam pamatīgi.
- Man ir svarīgi just to īpašo jūtu ķīmiju ar dzīvnieku, lai teiktu "o jā, mans!" Neesmu jutusi to ne ar vienu no šķirnes kaķiem (pagaidām), nezinu, kā varētu izvēlēties vienu no 5 kaķēniem metienā, jo iepriekšējo reizi es 4 mēnešus meklēju savējo starp kādiem 100 kaķiem. Par spīti visām veselības problēmām, ne sekundi nenožēloju savu izvēli.
- Man nav nekādu īpašu vēlmju uz konkrētu šķirni, nav tā, ka ļoti patīk viena vai otra šķirne. Man patīk kaķis_parastais.
Vēl man ir tā, ka dodu priekšroku pieaugušam kaķim, es neņemtu kaķēnu, jo man nav tik daudz laika nonstopā ar to kaķēnu darboties. Nepatīk, ka rāpjas pa aizkariem, kož kājās, sagāž visas puķes. Es kaķēnus nejūtu. Izvēlos pieaugušu kaķi pēc viņa rakstura.
Tā ka man sanāk pilnīgi pretēji nekā, piemēram, blackpoetry, bet nu es gribētu teikt, ka nekad nenosodu cilvēkus, kuri pērk šķirnes dzīvniekus, tas viss ir ļoti normāli. Nosodu tos, kuri par dzīvniekiem nerūpējas, met ārā, spīdzina, utt.