Kaimiņi

Bet iepriekš tur varbùt dzìvoja Anna (40kg) a tgd Pēteris 90 kg :-D
Mums,piemēram,arī kaķis bizo kā losìtis. Nagi pa laminātu skan nenormāli. A ko darìt? Nagus netaisos griezt nost.

Fanija Vakar pēc zīmītes pārlīmēšanas viņi nepārprotami sāka ar kājām sist pa zemi(lēkāt) pāris minūtes. Tā viņi protams nedara visu laiku. Tā visdrīzāk bija viņu ģeniālā atbilde man.

KristīnA negriez! Ja iepriekš, cienot kaimiņus, es savam sunim neļāvu īpaši izpausties riešanā, kas viņai ļoti iet pie sirds, tad pašlaik lai jau izpriecājas pilnā apmērā, es tak neliegšu viņai šo prieku. Tā teikt, ja jau es savā dzīvoklī varu dienas laikā darīt ko gribu..okey ;-)
Pastāv vienkārši kaut kāda cilvēciska cieņa, ko ne visi saprot.

Dźeki flirtē:-D
Esmu jau stāstìjusi,net nu...studiju gados man piesējās kaimiņos dzīvojošie strādnieki. Redzēja,ka dzīvoju viena un bieži pie manis nāk draudzenes (nē,mēs netusējām. Tiešām mācìjámies). Beidzās ar to,ka tie idiņi atslēgas caurumā salika kožļenes. Nevarēju tikt dzìvoklī. Naktī. Beigās tiku iekšâ. Forši bija čakarēties un dzirdēt kā tie aiz durvīm klausās un ķiķina. Otrā dienā aizeju uz tirgu,atnăku un tas pats. Es tik ĺoti biju nikna. Sazvanìju paziņas. Tie atbrauca,iznesa manas durvis,pēc tam kaimiņu un iedeva pa aci:-D Pēc tam lika man visas slēdzenes nomainīt un piedraudēja,ka,ja vēlreiz,tad vāks būs. Tie džeki pēc divām dienām izvācās.:-D

KristīnA haha labs! :-D

Jā, kaimiņi mēdz būt kaitinoši. (e) Tā, ka gribas iemest ar visu, kas gadās pa rokai. :-D

Varbūt mani apakšējie kaimiņi ar sūdzās par manu draugu, jo iet viņš kā nilzirgs tā, ka visa māja dun. Nevaru viņam ieskaidrot, ka var arī iet mierīgi, nevis kājas likt pie zemes ar visu spēku :D Varbūt viņi ar sākumā nedomāja, ka traucē tāda skaņa un tagad simpātiska meitene sūdzas un izlēma paķircināt?

Un Tev liekas, ka tagad Pēteris no augšstāva sāks uzvesties normāli tāpēc, ka Tu sāc uzvesties tāpat kā viņš? Nu kad kaut kas tāds ir noticis?
Es neattaisnoju traucēšanu kaimiņiem, bet atdarīt ar to pašu ir tik pat stulbi. Tu pati sāktu tagad apdomāties un beigt darīt to, ko tu dari, ja kāds par spīti sāktu kaut ko dauzīt kaimiņos? Nu nē taču. Un zīmītes līmēt, pielīmēs Tev atpakaļ un ne to vien. Man, piemēram, pat prātā neienāktu, ka kaimiņu suns pēkšņi rej tāpēc, ka es vakar pēcpusdienā pārbīdīju dīvānu savā dzīvoklī.
Ir jāsaprot, ka svešus cilvēkus viņu īpašumā neizmācīsi it nekā. Vienīgais, kas var palīdzēt ir saprātīga runāšana ar viņiem, situācijas noskaidrošana. Un jo vairāk sauksi viņus par stulbiem, jo stulbāk viņi uzvedīsies, tas pierādās VIENMĒR.

cik sen viņi ievācās?
es dzīvoju jaunajā vietā aptuveni nedēļu, pusotru, bet tāpat viss vēl nav perfekti līdz galam iekārtots, vēl jāurbj sienas un plaukti jāliek, brīvdienās tāpat sanāk patrokšņot (kaut man apakšā ir frizētava, tad nu šiem baigā skāde nav), dzirdu regulāri, ka ap kādiem 9-10 augšējie sāk rosīties, kaut ko darās (laikam sīkais aug), nolaiž pa trubām ūdeni vakarā (pirmajā reizē izklausījās, ka man virtuve pludo :D ), kāds mēdz pa trubām uzsist... es nezinu, ilgus gadus nodzīvoju mājā, iepriekšējos dzīvokļos šādas problēmas nebija vai arī bērna prātā reāli nepiefiksēju, man, godīgi sakot, netraucē. tas šķiet pašsaprotami, dzīvojot daudzdzīvokļu namos. bērnu staigāšana man pa galvu arī neuzsit pa nerviem, pastaigā, paskrien, pāriet.. kur tad savādāk šim savu enerģiju izlikt? :D
vienīgais, kas nepatīk - kāds no augšējiem pīpē pie sava nosūcēja, tas gan mēdz iemaldīties arī pie manis. ātri pazūd, bet nepatīkami.
grūtāk ir vakaros, ejot gulēt, jo pierasts pie kapa klusuma, liekas uzreiz, ka kāds laužas iekšā. augšējo skaņas uztveru automātiski kā zarus pa jumtu vai slīdošu sniegu dažreiz.
būtu pagaidījusi vēl nedaudz un, ja nekas nemainās dienu no dienas, tad aizietu vienkārši aprunāties.. ne līmēt zīmītes.

TRY Pamēģini, tas darbojas, varbūt ne vienmēr, bet dažreiz jā. Šajā pašā cosmo senākā diskusijā meitene arī prasīja kā cīnīties ar kaimiņiem, kas mūziku skaļi klausās un neiet uz kompromisu (ne ar visiem var sarunāt ;-) ), atbilde bija - sāc darīt tāpat. Kamēr cilvēks pats uz savas ādas nesajutīs cik kaitinoši ir kad dzirdi savus kaimiņus pie viņa sapratne neatnāks. Par stulbiem es viņus neesmu saukusi. :-D Un vairāk man viņi nav neko līmējuši. Un es gan sāktu aizdomāties, ja pēc vairākkārtēju lūgumu (nebīdīt mēbeles un nesist griestus visas dienas garumā) ignorēšanas, pēkšņi mani klusie kaimiņi kļūtu skaļi. (l)

Winterra pirms ~mēneša. Nesaprotu, kas visām ir pret zīmītem :-D Man liekas visai skaidri un neitrālā gaisotne pasniegta saprotama informācija. Esmu daudz mainījusi savas dzīves vietas, visas daudzstāvu mājās, un šī ir tikai otrā reize ar 'dzirdamiem' kaimiņiem. Pirmo reizi zīmītes nelīmēju, gāju runāt pa taisno..balstoties uz pirmo pieredzi sāku zīmītes līmēt :-P:-D

Bet ko īsti tu tiem kaimiņiem teici? Un kāds bija tās "rupjākās" zīmītes saturs? Ja pie manis uznāktu kaimiņiene un teiktu, lai es staigāju klusāk, es neko labu par viņu nedomātu - kašķu meklētāja. Šķiet dīvaini domāt, ka kaimiņi speciāli staigā skaļi, lai tevi kaitinātu. Un tu viņiem - pieaugušiem cilvēkiem - norādi, lai staigā uz pirkstgaliem, vai kā?

Rowan Pirmais teksts bija ļoti pieklājīgs, motivējošs uz pozitīvu kompromisu.

Runājot par reizi, kad gāju runāt dzīvē situācija bija šāda - atbraucu es pēc garās nakts maiņas mājās, vakarā mani gaida atkal nakts maiņa, bet kaimiņš kārtējo reizi ieslēdzis savas mīļākās 3 dziesmas pa apli uz tumbām, kuru laiks bija jau būt aizsaulē. Tā bija ne pirmā reize, vienkārši pacietība beidzas kādreiz. Gāju runāt, atvēra durvis puika ap 16, mammas nebija mājās protams, nosarka, izslēdza..līdz nākošajai nedēļai, tad gāja runāt draudzene, arī saprašana maza viņam bija. Vēlāk viņa māte mani appludināja 4 no rīta, tas bija pēdējais punkts. :-D

Humoram :D
https://www.youtube.com/watch?v=4IRB0sxw-YU

Tās, kas saka, ka kaimiņi speciāli nemēdz uzvesties skaļi, varētu uzaicināt pie sevis :-D Man te ir visādi eksemplāri, par katru būtu gari un plaši jāstāsta, tomēr no visiem mani izved tikai viena konkrēta kaimiņiene, jo uzvedas pārspīlēti skaļi. Dzīvo trešajā stāvā, pa dzīvokli pārvietojas tik skaļi, ka es viņas brišanu dzirdu pirmajā stāvā, visas ieejas durvis un dzīvokļa durvis cērt ar tādu jaudu, ka brīnums vēl no eņģēm nav izlēkušas ( lai gan nezinu, kas darās viņas dzīvoklī), uz savu trešo stāvu kāpj sitot kājas pa katru pakāpienu ar jaudu, ka rīb viss kas dzīvoklī var rībēt, kaut ko regulāri urbj un visdīvainākajos laikos...vienā vārdā - monstrs...teikt kaut ko nav jēgas, visas sarunas noved līdz tam, ka visi citi ir stulbi un citēju: "varam tikties tiesā":-D

visas ieejas durvis un dzīvokļa durvis cērt ar tādu jaudu, ka brīnums vēl no eņģēm nav izlēkušas

Šis arī ir aktuāli, kas man nav saprotams. Laikam tas ir vienīgais veids, kā izlādēties. :-D

Jā, kaimiņus daudzstāvu mājās vienmēr dzirdēs. Ir protams tādi kurus nedzird, bet es neiespringstu personīgi uz citiem,ja runa neiet par ballītēm nakts garumā vai ko aizdomīgu.
Katram sava atelpas vieta ir vajadzīga,tas normāli,ja skaļāk parunā, paklausās mūziku, protams ne jau līdz galejībām aiziešana.
Man drīzā ziņkāre uz tādiem kaimiņiem,kas regulāri kaut ko liekas bīda, urbj..liekas ko viņi tur dara, varbūt tā tik izklausās?:-D Ja traki netraucē, es vienkārši nedaru neko, kā jau minēju, katram sava vieta vajadzīga, kur ne vēl ja savās mājās???

Mums viens kaimiņš ir datorspēļu spēlētājs ar ļoti vājiem nerviem :D Kliedz un spiedz uz citiem online spēlētājiem :D bet tas ir smieklīgi, man netraucē un var dzirdēt tikai viesistabā.
Otrs kaimiņš ir "remontētājs". Jau gadu katru vai katru otro dienu kaut ko ieurbj. Smējāmies, ka laikam cenšas līdz mums tikt, bet kā nesanāk tā nesanāk. :D
Toties mazpilsētā gan mūsu dzīvoklī augšā aug sīkais. Un tās kuras saka, ka - tas taču normāli - nu nezinu gan!! Sīkai skrien kā nenormāls no viena dzīvokļa gala uz otru. Ok, pa dienu, bet nejau 12 naktī un tā, ka viss rīb. Mamma cīnās dažādi. Ir iets, runāts, bet vienalga. Tad sāka ar slotas kātu sist pa griestiem, lai šie arī paklausās rīboņu. Vai arī pa radiatora trubām kārtīgi uzdod (kad nav vēla nakts). Tas palīdz, bet neilgi.
Un nemaz mevajag teikt, ka tas taču tikai bērns! Mamma mani jau mazu mācīja, ka kājas sist pret grīdu nedrīkst un jāstaigā normāli, nevis uz papēžiem, jo kaimiņiem traucē!! Es to sapratu, kāpēc lai citi sīkie nesaprastu elementāras lietas?

Vakar pēc zīmītes pārlīmēšanas viņi nepārprotami sāka ar kājām sist pa zemi(lēkāt) pāris minūtes. Tā viņi protams nedara visu laiku. Tā visdrīzāk bija viņu ģeniālā atbilde man.

Godīgi? Es visticamāk darītu tā pat, ja man pieliktu pie durvīm zīmīti ka es trokšņoju, lai gan patiesībā mierīgi staigāju un neko nedaru :D