Smēķēšana

Es domāju , ka mēs nekad līdz galam nespēsim atbildēt , kapēc , piemēram , veselīga dzīvesveida piekritēji nevar ieņemt bērnu vai ir reguāri spontānie aborti , kamēr cita sieviete , pīpējot un dzerot tiek pie veseliem bērniem .....

Vispār jau uz šo ir atbildes - visa pamatā ir gēni. Vienam ir paveicies vairāk citam mazāk. Bet tu to nezināsi kamēr nemēģināsi tikt pie bērna vai kamēr bērns nepiedzims, Bet jautājums paliek- vai esi gatav spēlēt šo laimes spēli un riskēt ar bērna veselību un pat dzīvību savas atkarības dēļ?

wee, tā ir loterija ar bērna veselību. Tikai tāpēc, ka kādai nekas nebija (Un Tu vēl nezini, kas, nedod Dievs, var izlīst vēlāk, vēl jau Tev nav pieaudzis bērns, bet sekas var nākt ārā visa augšanas procesa laikā), tam nebūtu jābūt kā ieganstam, lai smēķētu grūtniecības laikā. Jo - Tavai līdz šodienai nekādu seku nav, bet - ja nu autorei būs? Kā to var paredzēt? Salasīsies šito "nekas jau nebija" un, ja nu pēc tam tomēr nāksies sēdēt intensīvajā ar bērnu mēnešiem, jo mazajam no tās mātes pīpēšanas sirdsdarbības traucējumi? Ne mazums mums tur tādas sēž, raud krokodīla asaras nožēlojot, ka smēķējušas. Sēž un raud, jo bērniņš var neizdzīvot, bet pirms tam taču bija izvēle un viņas iedomājās, ka "bez cigaretes nevar dzīvot", bet te nu izrādījās, ka bērniņš nevar dzīvot, jo viņa bez cigaretes. Tāds rezultāts arī var būt, esmu viņas redzējusi. Ar viņām kopā sēdējusi, manējais tur nonāca ar dzemdību laikā iegūtu problēmu, bet tos visus liek kopā. Un vai autorei ko līdzēs, ka Tev līdz šim brīdim nav seku, kad viņai būs tā jāsēž?

vieniga grutniece, ko zinu, kura sekeja- vinai piedzima bernins priekslaicigi un loti mazins, zem visam normam un tas ir tiesi tadel, ka smekeja!

Man nav izporotama šī ņemšanās ap smēķēšanu. Piekrītu viedoklim - ja neesi gatava pākāpt savam egoismam un atmest sméķēšanu, tad varbūt bērnam arī vēl neesi gatava. Kāpēc lai nevarētu atmest smēķēšanu? Kas tur rik neiedomājami sarežģīts? Tas viss ir bulšits. Tas viss ir galvā. Ja vēlēsies, tas pārtraulsi un bez jeb kadām grūtībām. Viss, kas ir nepieciešams ir vēlme. Tev tadas nav? Nu tad sagaidi, kad būs un tad domā oar bērniem.

Un vai autorei ko līdzēs, ka Tev līdz šim brīdim nav seku, kad viņai būs tā jāsēž?

nē nelīdzēs , es jau teicu , ka tas ir katras pašas lēmums un personīgā izvēle. Spēja apzināties , izvērtēt un pieņemt lēmumu un nevienam nav tiesību viņu nosodīt vai pārmest. Tas ir viņas ķermenis un viņas bērns. Un tikai viņa var izvērtēt visus + un - .
Skanēs cietsirdīgi , bet lai raud , jo arī tā bija viņu izvēle un ar asarām maz būs līdzēts, jo visticamāk , ka visam ir vajadzīga nauda , kuras gan jau , ka viņām nav. Lai vai kā , es uzskatu , ka šī ir dziļi personiska lieta , tāpat kā paša un bērna potēšana. Man patīk , ka cilvēkiem ir dota izvēles iespēja , bet ko viņi izvēlas ir viņu pašu darīšana.

Man vienmēr iekšēji ir licies, ka labāk darīt visu mazuļa veselības labad nevis pēc tam domāt, a ja es nebūtu pīpējusi/dzērusi/labāk ēdusi utml., varbūt bērns mazāk slimotu, būtu gaišāka galva, labāka orgānu darbība, mazāk alerģiju.. Tās neredzamās lietas, kas būtiski var atvieglot cilvēka dzīvi, bet netiek ieskaitītas "bērnam taču viss kārtībā".

Manā paziņu lokā arī ir sievietes, kuras kad bija stāvoklī smēķēja un smēķē arī pēc bērna piedzimšanas. Bērnam nekas nekaiš

Atgādināšu vairākkārt izcelto – ja Tu ar degošu sērkociņu izskrien cauri dinamīta rūpnīcai un paliec dzīva, nemaina faktu, ka Tu tāpat esi dumja! Vai vari pēc šāda notikuma inducēt, ka skriešana ar sērkociņiem tur ir droša?

Pardon par neveikliem pirkstiem un burtiņu kļūdām. :)

Ja vēlēsies, tas pārtraulsi un bez jeb kadām grūtībām. Viss, kas ir nepieciešams ir vēlme.

piekrītu par visiem 100.
Tik var būt arī tā , ka velmes nav , nu līdzīgi kā blakus diskusijā par aprūpētu , bet nemīlētu bērnu . vai nu ir vai nav .... tieši tik vienkārši

Tas ir viņas ķermenis un viņas bērns.

Bērns nav lieta! Tas būs atsevišķs cilvēks, kam visu dzīvi ar tām sekām būs jānodzīvo. Viņam būs jāiet skolā, kur mammītes atkarība var izpausties kā nespēja koncentrēties vai atmiņas traucējumi, viņam, varbūt gribēsies ar sportu nodarboties un tad var atklāties, ka viņš to nevar, tāpēc, ka sirds nav gana spēcīga, jo mammīte izvēlējās cigareti? Tik pat nereta problēma ir tā, ka smēķētāju bērniem ir problēmas ieņemt savus bērnus. Vai tas ir godīgi? Mātei pašai tā ir viņas pašas izvēle - smēķēt vai ne, bet bērnam neviens neko nav prasījis - viņš dabū to, ko māte iedomājas un šis nav tas gadījums, kad māte labāk zina, kas nāks par labu viņas bērnam. Un no tā, ka mammīte vēlāk raudās, bērnam vieglāk nepaliks. Būs slims visu mūžu, tāpēc, ka kāda mammīti būs pārliecinājusi, ka nekas jau nenotiks, ja uzpīpēs.

Ja autore būtu pati pārliecināta par to,ka dara visu,kas vajadzīgs,tad netaptu diskusija forumā ar tēmu :"vai tiešām smēķēšana ir kaitīga?(t)"
Protams,ka viņa pati atbildēs par savu un sava bērna veselību,bet es nesaprotu- kāpēc riskēt,ja var neriskēt?
1,5 gadi ir pietiekami ilgs laiks,lai atmestu,ja ir vēlme,bet visus šos 1,5 gadus līdz bērna ieņemšanai tikai meklēs info par to,ka nav nekas slikts,ja māte pīpē,tad nu tiešām...prātiņ,nāc mājās.

Mātei pašai tā ir viņas pašas izvēle - smēķēt vai ne, bet bērnam neviens neko nav prasījis - viņš dabū to, ko māte iedomājas un šis nav tas gadījums, kad māte labāk zina, kas nāks par labu viņas bērnam.

++++++

Eh, man tagad viena radiniecīte stāvoklī, velk kā skurstenis ar visu lielo vēderu. Pretīgs skats.. pati knapi elpu var ievilkt, bet jāpīpē.. nezinu kā tam bērnam tur ir. Ārsti nevar saprast vai bērns mazs dēļ tā, ka viņa pati maza vai dēļ tā, ka jādzimst vēlāk, nekā sākumā noteikts. Protams, ka dakteriem viņa nesaka, ka smēķē (kā zināms, tad smēķēšana grūtniecības laikā samazina bērna dzimšanas svaru).
Tā kā visas tās smēķējošo/nesmēķējošo mammu slimo bērnu statistikas ir pupu mizas, jo reti kurai ir tā drosme atzīties arī ārstam, ka nospļauties uz bērna veselību.
Es smēķēju pirms bērna, smēķēju arī tagad, bet kamēr biju stāvoklī un kamēr baroju pīpes mutē neņēmu. Man it nemaz nebija grūti, jo katru reizi kā man sakārojās uzpīpēt es sev pajautāju ko es labu savam bērnam ar to iedošu?
Tāpat ar vīna/šampja glāzēm, kuras it kā atļauts šad tad iedzert.. arī nedzēru, jo ne man, ne bērnam nekāda labuma no tā nebūtu! Aij, vienīgi aliņu šad tad pāris mutes vasarā nodzēru vīrietim, bet nu tad arī sakārojās tā, ka acīs cērtas un alus jau salīdzinoši dabīgs padzēriens. Nu, tas tā.. katrā ziņā 0,3 aliņš vai vīna glāze retu reizi man neliekas tāds bubulis kā cigaretes.
Vispār bērna tēvs gan jau man pirkstus salauztu, ja es pateiktu, ka taisos pīpēt viņa bērnu iznēsājot.:-D
Un, jā, es ļoti gribēju, lai man piedzimst vesels bērniņš un, ja būtu smēķējusi un viņam kaut kas kaitētu (kaut vai ne dēļ smēķēšanas) gan jau tik un tā vainotu sevi tajā.
Es centos visu darīt pēc labākās sirdsapziņas, lai arī zināju, ka veseli un slimi bērni var dzimt kā vieniem, tā otriem!
Viena sieviete, kura smēķēja tikai ar otro bērnu, ar pirmo nē - tā arī pateica, ka nožēlo, jo uzskata, ka puikam elpceļu saslimšanas bieži pieķeras tikai dēļ tā, ka viņa smēķējusi, jo meitiņa vairāk vai mazāk ir ļoti veselīga salīdzinot ar brāli.
Vienas citas radinieces meita visu laiku nežēlīgi svīst.. pie mazākās piepūles jau galva slapja. Uzskatu, ka tas tā ir dēļ mātes smēķešanas gr.laikā un mazajai noteikti ir problēmas ar sirdi..

Atbildot uz MAD jautājumu.. pati sev jautāju to pašu, bet kaut kāds velns aiz ūsām rausta.:-D
Tad, kad biju stāvoklī pat prātā nenāca, bet līdz ko bērns ir piedzimis un vairs nav jābaro gribas tak šad tad uzvilkt kādu dūmu kompānijas pēc un tā lēnām, lēnām aiziet viss atpakaļ ierastajās sliedēs.
Es arī biju pīpmanītis ar lielu stāžu, bet nekas mani nemotivē un nemotivēs vairāk uz atmešanu kā dzīvība vēderā.
Es jau nosolījos, ka pēc otra bērna nekad neatsāktu, taču skatoties uz savu draudzeni, kura arī atmeta abas reizes gan stāvoklī, gan visu barošanas laiku... yeah, right! Abas vēl pirms pāris nedēļām ieņirdzām, ka velniņš tāpat uz pleca sēž.. protams uz balkona pīpējot! :-P

Paziņu lokā ir slims bērniņš, jo māte smēķēja un smēķēja tāpēc, ka "gudra" daktere atļāva, jo ja jau pirms grūtniecības smēķēji, tagad netaisam ķermenim šoku un vari uzsmēķēt, kad ļoti gribas. Bet māte nekad neatzīs, ka smēķēšana ir pie vainas.

viena pazīstama sieviete pīpē visu laiku, nopietni viņai visu laiku zobos ir cigarete. un tagad gaida trešo bērniņu un izteicās - ja es ar pirmajiem diviem nostaigāju pīpēdama, tad šim arī nekas nenotiks. nu briesmīgāk jau nav kur :'-(:'-(

wee cik tu daudz grutniecibas laika pipeji? katru dienu?

Labi, ka dažām pietiek prāta samazināt vismaz izsmēķēto cigarešu daudzumu.. + vēl pāriet uz vieglākām cigaretēm. Tās, kuras zinu es - mauc uz pilnu klapi bez sirdsapziņas pārmetumiem.
Vienai jau teicu, nu, okey, nopērc vieglākās cigaretes, nosaki sev 1-2 cigarešu limitu. Smēķē pa pusītēm un varbūt ar laiku sapratīsi, ka ir tik tizli tā mocīties kā slimai narkomānei, kura nevar bez savas devas. Varbūt atmetīsi pavisam, varbūt vismaz mazākā apmērā bērnam ļaunu darīsi.
Kā tad.. pīpē tās pašas cigaretes un vēl vairāk nekā citi. Turklāt pati nevar 2 teikumus pateikt bez dziļām ieelpām!

tu zini, ka vari, tā teikt, nopīpēt savu bērnu? tiešām esi gatava, ka tavs bērniņš piedzimst miris vai ar kādām problēmām, piemēram, astma? varēsi sev piedot?
tiešām fuj tādām "mammām"

Astmas un regulāri bronhīti vēl ir pupu mizas. Pret to ir zāles. Tad, kad mamma pīpē, asinīs samazinās skābekļa daudzums. Līdz ar to mazāk skābekļa tiek arī auglim. Es domāju, ka lielākā daļa šeit zina, kas notiek, ja smadzenes ilgstoši ir skābekļa badā - tās mirst. Augošas smadzenes dzemdē savukārt neattīstās tā kā tām ir ģenētiski paredzēts. Jūsu bērns var piedzimt pilnīgi "vesels", bet viņa kognitīvās spējas nebūs tādas kā tad, ja māmiņa nebūtu pīpējusi. Smagākos gadījumos bērniem ir redzamas neiroloģiskas problēmas - augsti stresa līmeņi, viegli straucami, nespēj koncentrēties, grūtības mācīties, utt.