Pirmoreiz dzēru agri 6-7 gadi, bet tā nebija īsta kafija, mamma mānījās un lika iekšā mazu mazu šķipsniņu kafijas, klāt vēl daudz piena, māsai un brāļiem tā sulsla garšoja, man gan tas nebija pa prātam, tāpēc neprasīju gandriz nekad. Omīte tikmēr dzēra rūgtu, bez cukura, bez piena - pa kluso malkoju un uzēdu klāt cepumiņus :D
------- šobrīd, ikdienā netaisu. tas noteikti nepieskaitās maniem rituāliem, nav tā, ka Mostos un dzeru ikrrīta kafiju. Nē, drīzāk pa retam, bet stipru. Nepatīk vienīgi tas, ka pēc kafijas uzreiz uz tualeti jāskraida :D
Bet tā jau ļoti garšo un neatsakos, ja piedāvā, īpaši ja stipra.