Par to kas notiek Latvijā un man jau liekas, ka katru gadu aizvien trakāk,bet kaut kāda maza cerība ir, ka viss nokārtosies. Vai kāda ir domājusi par braukšanu prom? Ir varbūt kas attur no prom braukšanas? Ģimene, mīļotais cilvēks? Kur vēlētos dzīvot un ar ko nodarboties? Es personiski zinu, ka nākotnē šeit nedzīvošu. Plānoju iegūt augstāko izglītību + tajā laikā iesaistīties erasmusā , papildināt savas angļu valodas zināšanas perfektā līmenī, jo rūpnīcās negribu strādāt. Nodarboties gribētu ar savu izvēlēto profesiju vai mazs sapnītis strādāt par bārmeni.
Es vēlos dzīvot Latvijā. Nenoliedzami vēlos ceļot, varbūt kādu laiku kaut kur padzīvot, bet vienmēr atgriezties Latvijā. Es ticu, ka situāciju var labot, bet nejau rakstot internetā komentārus un dzīvē neko nedarot. Bet nevar jau visu vainu uzvelt sabiedrībai. Lielākā daļa būtu gatavi kaut ko darīt tikai nezin ko. Gribētos ticēt, ka nāks jaunās paaudzes un kaut ko mainīs
Notur tas, ka nav īsti kur braukt. Nav ne radu, ne draugu ārzemēs, pie kā sākumā varētu aizķerties. Ja tāda iespēja būtu, manis te nebūtu. Vēlētos izveidot dzīvi ASV, Kanādā vai Francijā.
Ir domas par aizbraukšanu, īpaši pēdējā mēn. laikā. Attur tas, ka neesmu droša, ka tur būs labāk, un tas,ka man ir vecāku dzīvoklis, kurš ir jāpieskata un kaķis, kuram uzmanību vajag 24/7.
Priekš kam radus vajag, lai aizbrauktu? Tagad taču tik daudz informācijas un iespēju atrast visu nepieciešamo internetā, ka nekādus radus nekur nevajag. Latvijā atpakaļ esmu dažus gadus. Par aizbraukšanu domāju regulāri, jo ir apnikusi šejienes nestabilitāte un negativitāte. Garlaicīgi arī te ir, nekas īsti nenotiek, iespējas maz.
Nē, nekad neesmu domājusi par prombraukšanu no Latvijas (Erasmus neskaitās, tas intereses pēc :-P ), man ir labs darbs, nekad nekā nav trūcis, man te ir ģimene, radinieki, skaistā Latvijas daba, mīlu Latviju (l)
Prom braukt vēl nevēlos. Notur mājas, darbs, ģimene, draugi un citi mīļie. Jūtos laimīga un apmierināta ar savu dzīvi:-) Lai gan kaut kur dziļi sirsniņā velk uz Igaunijas pusi:-DBet tas tik tā - mazā sapnīša līmenī, turklāt jūtu, ka, pat ja padzīvotu Igaunijā, man gribētos atpakaļ.
lídz rudenim vél bija domas, ka varbút atgrriezties LV, tagad diemzél, vai par laimi tás domas jáatmet, nu par májám saucu citu valsti un LV neatgriezíshos, nedaudz skumji, bet man pietrúkst tikai radu un dzimto vietu...
Noteikti prom braukt nevēlos. Te ir manas mājas, es studēju, strādāju, viss izdodās, par atalgojumu nesūdzos. Viss priekš manis ir ļoti labi. Varu atļauties visu ko vēlos, bet ir arī kur tikties. Nākotnē redzu sevi vadošā amatā, turpināšu studēt. Vēlos mācīties, mācīties un mācīties. (l) Citas valstis man interesē tikai tad ja vēlos tur aizceļot un pamainīt visi uz atvaļinājuma laiku. Zinu to, ka man visi pamatskolas klases biedri jau sen ir tālēs zilajās. Žēl.Var tomēr sevi šeit atrast. Vajag no sirds gribēt.
Man te ir darbs, mājas, ģimene, bet pie laba darba piedāvājuma noteikti apdomātu pamainīt kaut ko dzīvē. Nevis tāpēc, ka Latvijai kāda vaina, bet tāpēc, ka sava dzīve noriebusies :D
...piebildīšu, ka finanses nav iemesls, kāpēc dzīve noriebusies. Ja tīri tādā materiālā aspektā, tad es arī piekritīšu, ka Latvijā sakarīgus variantus var atrast. Ar to "mācīties, mācīties, mācīties" kvalitāti gan pie mums nav izcili.
Nevēlos nekur braukt, jo mīlu Latviju. Pacełot jā, bet pavisam pārcelties uz citu valsti-nu nē. Man ir laba izglītība, darbs, superīga gimene un draugi, tāpēc ,piemēram, labākas pełñas nolūkos noteikti neapsvērtu tādu domu. Jā, brīžiem besī tas, kas LV notiek, bet uzskatu, ka viss ir tikai paša rokās. Esmu apmierināta ar savu dzīvi šeit, manā mīłajā Latvijā!
Nekur netaisos pārcelties. Kāpēc man braukt pie svešiem cilvēkiem, kas runā svešā mēlē un kam es esmu kaut kāds kārtējais imigrants? Nē. Neesmu taču čigāns, kam nav savas valsts.
Ārzemēs ir daudz lielāks materiālais komforts. Protams, ir citas grūtības, kas jāpārvar.. bet.. lai cik mīļa man nebūtu LV, dzīvot tomēr izvēlos svešumā :)
Nekad pat nav bijusi doma emigrēt. Iemesli - apmēram tādi paši, kā te citām meitenēm. Starp citu, pēdējo ~2 gadu laikā no 3 - 8 gadu emigrācijas ir atgriezusies ne viena vien man pazīstama ģimene. Visi - augsti kvalificēti speciālisti. Visi viņi ir ļoti apmierināti ar savu lēmumu atgriezties.
135
