Parunāju ar vīru,pateica,ka viņš ir vīrietis un galējo lēmumu pieņems viņš.
Ja viņš uzstāj uz tāda vārda došanu, tad meitene var ķerties klāt uzvārdam un teikt, ka dos savu, vismaz kaut kas
Un tā viņš aizbrauca pie savas mammas
Ja man vīrs ko tādu atļautos pateikt, viņam tas dārgi maksātu. Pilnīgi noteikti aizietu un piereģistrētu bērnu viena pati, turklāt ieliktu kādu vārdu, kas man patīk, taču tādu, kurš iepriekšējās sarunās vispār nebūtu ticis pieminēts. Piemēram, ir varianti Estelle, Madlēna, Eva, Antonīna, es aizietu un ieliktu, teiksim, Katrīna. Tad vēl izdarītu kaut ko tādu, kas viņu pilnīgi noteikti sadusmos, sarūgtinās, nu manā gadījumā, piemēram, pārdotu vīra klavieres viņam nezinot un tad pajautātu viņam vēlreiz, vai viņš ir pārliecināts, ka ir tas, kurš pieņem galējos lēmumus.
Jā, tādi izgājieni nav veselīgi attiecībām, bet tādi izteikumi arī ne. Vīrietim jāsaprot, ka viņš nav kopā ar kaut kādu vadāmu aitiņu un, ka pie attiecīgas rīcības, var sagaidīt attiecīgas sekas.
Ha, ha, ha, un pēc tam izrādītos, ka viņa klavieres viņam ir svarīgākas un augstāk vērtējamas par tavām prasmēm gultā un visiem pārējiem mītiem, kurus tu par sevi esi iedomājusies! Brīva! Eju dzīvot citur! Pie kādas, kura neatļaujas lekt acīs!
... un čalis vienkārši aizbrauca pie mātes, kamēr vēl nav atradis citu dzīvokli, kur dzīvot. Pilnīgi normāla rīcība. Pabraukās pa sludinājumiem, izvēlēsies, un tad vairs ne pie mātes dzīvosDomāju, ka autorei tā būs pat labāk. ;-)
Un? Kas tu viņam esi, salīdzinot ar viņa māti? Un kurš teica, ka aizbrauca žēloties?
Un? Kas tu viņam esi, salīdzinot ar viņa māti?Viņa ir šī vīrieša bērna māte.