Nu man nesagādātu prieku ultradārgs dīvāns, zinot, ka es tā dīvāna dēļ veselu gadu neesmu bijusi izklaidēties. Jūties kā tāds idiots, bail tēju virsū uzliet.
Es arī krāju naudu krājkontā, bet saprāta robežās. Un par lietām runājot, uzskatu, ka lietām jākalpo man, nevis otrādi. Ja kāds pelna pārdesmit tūkstošus mēnesī, var jau krāt vai ņemt kredītā, piemēram, dzīvojamās istabas mēbeļu komplektu pa 50 000, bet uz tādu summu rauties cilvēkam ar 700 eiro algu ir tupi, sinonīmu neatrodu. Ja gribas šikot, jāceļ kvalifikācija un jāmeklē labāk atalgots darbs, nevis jāknapinās. Galu galā arī dzīvokli var nopirkt pa 100 000, nevis pa 200 000, vai mašīnu nopirkt 2013. gada, nevis 2016.