Sveikas!
Šodien galējā izmisumā nezinu vairs aiz kā ķerties, lai saprastu, kas notiek ar manu māsu un kā viņai palīdzēt.
Lieta tāda - šodien uzzināju, ka manai māsīcai puncītī mazais bērniņš nomira :'-( Mēneši kādi 3 aptuveni bija. Man tik ļoti žēl viņu, jo spīdoši dzīvē viņai arī nav gājis. Ar mammu pārrunājām, ka tā pat varētu būt kā trauma, jo pirmā grūtniecība jaunai meitenei - 20 gadi. Bērniņš tomēr bija gaidīts.
Šo ziņu nodevu māsai (mēs vienmēr visi radi viens par otru rūpējamies un ziņojam par priekiem un nelaimēm), taču viņas reakcija nokaitināja un vēlreiz pārliecināja, ka viņa ir liela egosite. Viņa to pavērsa tā, ka tādas lietas noteik bezman vai katru dienu. :-O(e)
Varbūt tie ir mani tarakāni, bet vai tiešām tādas ziņas parasti uztver ar tādu po**jismu? (Atvainojos par izteicienu).
Pēdējā laikā viņa stāsta, ka viņai ir ļoti daudz problēmu - attiecībās viss brūk un jūk, ar vecākiem ir ļoti lielā naidā kopš septembra, ar finansēm ir ļoti švaki (iepriekš dzīvoja šiki un izšķērdīgi, nedomājot par nākotni), bet lieta tāda, ka visi citi ir vainīgi, bet ne viņa. :-/:-|
Es gribu viņai palīdzēt, bet man nav ne jausmas kā. Parunāt ar viņu nav variants, jo viņa uzreiz ļoti ātri aizsviļas un apvainojas. Nedod Dievs vēl par psihologu ieminēties, vispār mani noraks dzīvu.
Katrā ziņā no jums es vēlos lūgt padomu kā rīkoties tālāk? Es nevēlos pazaudēt labu māsu (vismaz kādreiz bija laba). Ko man darīt, kā viņai palīdzēt? :'-(
674
